Mana dzīve iegrozījusies tā, ka teju katru dienu iepazīstos ar kādu jaunu makšķerēšanas entuziastu, ikdienas copmani vai sporta copes pārstāvi. Forši! Makšķerēšanas jomas pārstāvji ir tieši tik dažādi kā copēšanas veidi, kur katrs atrod sev piemērotāko. Vieni ir azartiski, citi meklē veidu, kā nomierināties, trešie izraujas no mājām, bet ir arī tādi, kuri makšķerēšanu lielā mērā saista ar adrenalīnu, sacensību un tieksmi pēc progresa, uzvarām. Sportisti. Kādā jaukā šīs ziemas ceturtdienā saņemu ielūgumu no Vitālija Vilcāna paciemoties viņa laivā un kopā patramdīt zandartu. Bez div’ dom’! Sabīdu brīvdienu un dodos uz randiņu.
Vitālija daudzos sasniegumus neuzskaitīšu, bet svarīgi zināt, ka 2024. gada Pasaules čempionātā spiningošanā no laivām viņš Latvijas komandas sastāvā ieguva sudrabu. Šajās pašās sacensībās ar savu pārinieku Staņislavu Osipovu viņi ierindojās 3. vietā individuālajā ieskaitē. Mēs iepazināmies pirms dažiem gadiem, kad Salmo uzņēmuma paspārnē pārkomplektējām Lucky John komandas sastāvu un savienojās divas jaudīgas ekipāžas, kuras uz tām liktās cerības šajā gadā attaisnoja ar uzviju. Sudrabs un bronza! Uz un pie ūdens Vitālijs ir vienmēr, kad viņam zvanu, jo klausulē vienmēr dzirdama motora skaņa vai arī dabā bieži sastopamais vējš un ūdens šalkoņa. Ne tikai spiningošana no laivas, bet arī lašu cope, fīderis un pat raudas uz pludiņu. Bet tev, lasītāj, šis viss varētu šķist nedaudz garlaicīgi, tāpēc lecam laivā un skatāmies, ko var iemācīt viens no labākajiem makšķerniekiem Latvijā. Ir pelēks janvāra rīts, kuru gribētos redzēt ziemīgi baltu un sastapties uz droša ledus, bet Vitālijs, lai arī ķer no ledus zandartus un līdakas, nemaz par to neskumst, viņš izbauda atvērto ūdeņu garo sezonu. Tiekamies astoņos no rīta Salaspils Viršos, slinkākie paķer kafiju, brokastu cīsiņu un arī pusdienas. Nelielai atkāpei – es vienmēr paķeru karsto suni brokastīs, man tā ir tāda kā veiksmes simbolika copē. Vitālijam arī nav sanācis sagatavot kafiju mājās, tāpēc gardā kafija no Viršiem. Kāpēc? Izrādās, vakar visu dienu bradājis, lašus un taimiņus meklējot, laikam jau modinātājs drusku vēlāk tika uzlikts, bet nekādas kavēšanās nav. Norunātajā laikā, norunātajā vietā. Disciplīna ir viena no neatņemamām lietām, kura garantē sasniegumus ne tikai sportā. Mums līdzi ir arī mans kolēģis Edgars Veikins, kurš arī ir kaislīgs makšķernieks, kura ikdiena ir fīderu, spiningu, spoļu un daudz dažādu citu copes inventāra sastāvdaļu izstrāde Salmo, Lucky John un Feeder Concept zīmolos. Ielaižam laivu ūdenī, sakrāmējam savas mantas un laižam. Sarunas laikā Vitālijs mani pabrīdina, ka ir mandulu laiks, un mani tas priecē, jo jau kādu laiku gribas sadraudzēties ar šo tēmu, bet laivā to tiešām var novērot – vienā laivas malā karājas ap 20 dažādu krāsu, kombināciju un izmēru mandulas. Būs jāskatās un jānopratina. Vēl viens pārsteigums ir live tehnoloģiju neesamība. Vitālijs saka, ka kruķis ticis noņemts novembrī un nav radusies vēlme to likt atpakaļ. Kādā brīdī es gan pavelku uz zoba, sakot, ka ar live būtu interesantāk, bet saņemu pretī skatienu un pēc tam arī vārdisku apstiprinājumu: “Klasika!” Jautājumu nav. Pirmā pietura seko pavisam netālu no ielaistuves, un Vitālijam viss jau gatavs – čība (tā tautās iegājies mandulu nosaukums) lido ūdenī. Šeit arī tiek nolemts, ka uztaisīsim nelielu sacensību, kur paskatīsimies dropshot un mandulas rezultātus. Mērķa zivs ir zandarts. Nerodas šaubas, ka Vitālijs lieliski pārzina ūdeņus, kuros esam, bet, eholotes sānskatos bakstot, viņš rāda un stāsta, kas bildēs redzams un kādām reljefa īpatnībām būtu jādod priekšroka, meklējot zandartu. Vitālijs atzīstas, ka pirmajā metienā viņam negribētos noķert – tā viņam esot neveiksmes zīme. Redz kā, arī čempioni tic tādām lietām!Kamēr es mierīgā garā, vērojot Vitālija roku kustības, sienu fluorokarbonu pie pamatauklas, seko pirmais piecirtiens. Garām! Visi nošķobām garas sejas, bet pasmaidām, jo sākums ir. Nomainām lokāciju. Vitālijs parāda metiena trajektoriju, es metu pirmais, bet saņemu norādījumus mest tuvāk krastam – uz robežas, kur straume mijas ar atstraumi. No malas liekas, ka katrs metiens čempiona izpildījumā ir tēmēts un pārdomāts, kā gan citādāk izskaidrot divus noķertus zandartus divos metienos. Saskatāmies ar Edgaru un mētājam tālāk. Protams, ir jāsaprot arī vietas potenciāls, un pēc dažiem tukšiem metieniem saņemam norādes veikt pēdējo iemetienu, jo te vairs nebūs. Papildu stimuls laisties prom no šīs vietas ir tas, ka no krasta uz šo vietu tēmē strīteris, kuram mēs traucējam. Tā esot pareizi! Vitālijs pats ir kaislīgs krasta copes cienītājs un arī tur piedalās sacensībās. Tā veidojas izpratne un cieņa citam pret citu. Kad nonākam nedaudz plašākos ūdeņos, tad satiekam kaimiņu laivu. Pazīstami copmaņi, un notiek raita informācijas apmaiņa – kaut kas esot, bet nekas neesot. Paliekam un pagrozāmies pa perimetru. Atrodam potenciālu kanti un strādājam. Kad zandarts iekož Vitālija mandulā un viens tiek ievilkts laivā, es vēl vairāk pievēršos visām kustībām – kāts kustas maz, spole griežas līdzīgi kā klasisks džigs. Kopēju pilnībā visu. Kāds man varētu oponēt un teikt, ka katram ir sava spēle. Es piekrītu, bet, ja tavas roku darbības kādā reizē nenoved pie rezultāta un kolēģis ķer, – kopē. Tāls izmetiens manā izpildījumā, neraustu, ietinu divus apgriezienus un pauzēju… aprija. Jūtu, ka nav monstrs, bet patīkams gan un pirmais uz mandulu. Pie laivas uznirst smuks ašuks. 37 cm kukulis iekārojis čību.
No plkst. 11 līdz 13 process aiziet jautri, un, piemeklējot savas atslēdziņas, ķeram visi trīs, tiesa, Vitālijam vairāk – divas līdakas, lielākais zandarts un arī skaita ziņā aizskrien pa priekšu. Edgars neatkāpjas no dropa, un spilgtie Slick Shad īsā laikā atnes divas mēra zivis. Jāpiebilst, ka process aizgāja brīdī, kad īpaši šai ziemai raksturīgais pelēkums un migla pazuda, un ķeršanas process apstājās tad, kad atkal viss nolaidās virs ūdens. Zivis sānskatos redz, bet pierunāt tās paliek sarežģīti.
Vērojot čempiona inventāru, gribas paķidāt iesakņojušos stereotipu par jaudīgajiem instrumentiem zandartu copē. Es šoziem daudz ķēru ar Lucky John Basara 16 kātu, kurš, manuprāt, nav pieskaitāms pie jaudīgajiem, bet ir gana universāls, neievēroju lielu tukšo copju daudzumu. Arī šoreiz darbojos ar šo pašu kātu – 100% realizācija. Klausos stāstus par tonnu zivju, kuras Vitālijs ķēris ar Lucky John Delikado spiningu, kura tests ir vien 12 g. Neievēroju problēmu tikt galā ar mēra līdakām, cietžokļu zandartiem viņa izpildījumā. Kā viņš stāsta, tad arī 3 kg sams no krasta nav bēda. Arī zandartu copē var un vajag pakaifot – ja jūtat copi, tad kāta jaudu var kompensēt ar roku un plecu kustībām piecirtienā.
Vēl pavizināmies pa akvatoriju, apsekojam labākās vietas, zivis zīmē, bet uz kontaktu tās pierunāt neizdodas. Šī arī nav tā reize, kad jānoķer katra zivs, lai kaut ko uzvarētu. Lielais vairākums copmaņu saprot un dzīvo ar apziņu: ja zivis neķeras, tad neko tur nevar izdarīt. No procesa baudīšanas viedokļa ļoti pareizi, dažas zivis nav izdzīvošanas jautājums. Zivis var salīdzināt ar maziem bērniem, kuriem liek ēst veselīgas, bet negaršīgas putriņas. Vecāki ieslēdz viltīgos paņēmienus, piekukuļo, tad karotīte ieslīd mutē. Pēc šīs copes radās sajūta, ka labākajiem copmaņiem ir padaudz šādu viltību, kuras ļauj tikt pie rezultāta reizēs, kad zivis neizrāda īpašu interesi kosties. Daudzās stundas uz ūdeņiem Vitālijam ir devušas milzu saprašanu par laikapstākļiem, straumēm, potenciālām vietām, uzturēšanos dažādos gadalaikos un mānekļu piemeklēšanu, un, visu šo miksējot, tiek atrasta atslēdziņa. Rezultāts? Apgūta čībiņu dancināšana, smaidu un smieklu deva un vēlme atkal būt ūdeņu tuvumā.
Lai spilgti piedzīvojumi!
Teju metrīgas līdakas, policijas brīdinājums, bet visu izšķir asarītis! BAM Laivu līgas 1. posms
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
