Stāsts par to, kā zandarts mainīja veco lietu kārtību manā forelista dzīvē. Stāsts, kā noķert četrus zandartus, izdarot vien četrus metienus; kā vienā vakarā stundas laikā noķert deviņus zandartus un atstāt vietējo aborigēnu ar rezultātu – apaļa nulle.
Īsāk sakot, ja esi iesācējs un pa galvu šaudās doma par iespēju tikt pie šīs zivs, tad tev šis stāsts varētu likties interesants, jo būtībā tā ir arī mana pirmā pieredze mērķtiecīgā cīņā ar šo visnotaļ cienīgo un ekskluzīvo pretinieku – zandartu. Sākas viss ar asari. Ir maijs, un nolemjam doties ar draugiem ķert mikrodžiga tehnikā, jo ir stabila informācija, ka ķeras daudz un lieli. Sakarā ar šo biju devies uz Salmo veikalu, lai no nulles savāktu mikrodžiga komplektu, ko ļoti veiksmīgi un īsā laikā arī izdarīju. Tioga, Ballist, J.I.B Tail no Lucky John bija savā laikā pārbaudītas vērtības, te problēmu ar izvēli nebija. Pat ar kātu, spoli un auklu tiku galā piecās minūtēs – Lucky John Vanrex komplekts. Bet tik viegli viss nebija – Māris saka, lai paķeru kādu dropšota gumiju, jo drīz sāksies zandarts, ka varēšot ietestēt šo copi no laivas. Par lielu mierinājumu man, veikalā lielas dropšota gumijas modeļu izvēles nebija, un labi, ka tā. Ātri noorientējos un atrodu gumijas ar šķelto asti – Lucky John Slick Shad.
Un ieraugu krāsu paleti, trīs pieejamos izmērus un atkal apjūku. Acis piešautas uz foreļu topa krāsām, jo pieķeru sevi pie rozā un dzeltenīgi zaļā (šartrēze). Un ko ar izmēru? Zandarts esot rijīgs, jāņem lielās. Bet no rudens abloma atceros, ka tad, kad trīs vīru sastāvā devāmies zandarta medībās, kurās es paliku bez zivs un arī bez copes, zandarta izmērs bija mazs, pārsvarā zemmēri, tāpēc groziņā iekrīt piecu collu izmēra iepakojums, ja nu mazajam labāk garšos. Vēl gan pārlaižu pāri skatienu citām krāsām, patīk, bet lieliski saprotu, ka nepieciešams vismaz kaut ko noķert, tad jau var uztankot vēl kādu krāsu. Pie reizes pačamdu Lucky John One Sensoric Dropshot kātu, jo gribas saprast, kāpēc būtu jāizvēlas specializēts kāts, kas paredzēts tieši šai spiningošanas tehnikai. Sajūtas gan nedaudz piešautas un rokas nesamelos – blanka ir ātra, jaudīga, lai caursistu kaulaino, bet tajā pašā laikā arī gana viegla un delikāta, ja ņem vērā kāta tehniskos parametrus. Turklāt lieliski ieguļ rokā. Saņemu sevi rokās un vēlreiz atvēsinu ar iekšējo frāzi – “nomierinies, visdrīzāk, ka tu neko nenoķersi un tev nevajag ne kātu, ne arī tās gumijas”.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Sākam ar asari, noslēdzam ar zandartu. Kamēr es braucu uz točku, mani nepacietīgie kolēģi Arturs Stauga un Māris Cīlītis jau ir iepeldējuši bez manis un sūta bildes, ka gandrīz vai no starta noķēruši zandartu un laba izmēra ašuki ņem ļoti labi. Un tas iekurina auto dzinēju, un navigācija rāda, ka būšu uz vietas ātrāk, nekā ieplānots… nedaudz ātrāk. Esmu klāt! Kārtīgi iztestēju savu jauno mikruhas komplektu, ķerot cienījama izmēra asarīšus. Ļoti priecājos, ka ar komplektu, kas maksā ap 100 eur, var baudīt copītes un zivs izvadīšanu. Turklāt man šis kāts un spole aizies arī uz sapalu un būs jāieliek arī foreļu testā. Gumijas uz asari strādā lieliski – esmu izvēlējies verņaka krāsojumus. Pēc dažām stundām sāk kļūt garlaicīgi, jo noķerti jau ir daudz un arī lieli. Māris nāk klajā ar ierosinājumu, ka, ja reiz esam atvilkušies, varam aizbraukt uz netālu esošo bedri, kur arī esot asaris, bet pastāv iespēja tikt pie zandarta. Stulbi jau gan ir viņu traucēt brīdī, kad tas nodarbojas ar mīlestību, bet tomēr aizbraucam, vilinājums ir liels. Māris tiek pie copes, un Arturs pamanās noķert labu eksemplāru. Atlaidām. Man pašam nulle. Lucky John Vanrex Microjig 9 kāts nevarēja tikt galā ar šeit vajadzīgo dropšota sistēmu un vajadzīgo svaru. Apraujos, pārsienos un atkal rauju nost. Tie, kas ķer zandartus, gan jau zina, kādos apstākļos tie ķerami un ka zemūdens ķērāji ir ierasta prakse. Īsāk sakot, ar tik smalku inventāru nav aršana. Nolemju, ka tā vietā, lai kreņķētos par tehniskiem sīkumiem, vienkārši pavērošu dabu un izbaudīšu debesu, ūdens un zaļās dabas burvību. Sēžu laivā un domāju… būtu es paņēmis One Sensoric Dropshot kātu – tad gan es parādītu kungiem īsto vietu. Varbūt citreiz…
Nesmukumi!
Paturpināšu ar pārdomu brīdi par zivju resursu aizsardzību. Kad nonākam vietā, kur it kā var tikt pie zandarta, uzreiz ir skaidrs, ka tur tiešām viņu var meklēt, jo no krasta vakarā vīri mētā dropšota sistēmas, apkārtnē izkārtojušās vairākas laivas. Īsi sakot, ne jau vēdzeli viņi te uz vakaru sapulcējušies ķert. Zandarts un zandarta filejas ir lietas, kuras vieno šos vīrus. Viss jau būtu super, bet ir maijs, zandarta lomā paturēšanas liegums, kas turpinās līdz jūnijam. Par zandartu man zināms maz, bet ir skaidrs, ka viņi nārsto noteiktās vietās un tas nav katrs upes līkums, krasts vai straujtece. Tās ir konkrētas nārsta ligzdas ar gana lielu šo zivju koncentrāciju tieši nārsta laikā. Diemžēl mūsu makšķernieku kolēģija kopumā vēl nav tik attīstīta, lai mēs savus makšķerēšanas noteikumus varētu balstīt uz godaprātu, ka, noķerot zivi liegumā, tā tiks atbrīvota. Visu cieņu godīgajiem! Man patīk ideja, kuru noskatīju Somijā un Zviedrijā – upēs ir posmi, kuros notiek nārsts, un populārākajās, labākajās nārsta vietās krastā ir novietota zīme – Aizliegts makšķerēt! Tas gan attiecināms uz foreļu un alatu nārstu. Bet vai zandarta gadījumā nevarētu pasākt ko līdzīgu? Šādas aizlieguma zīmes nārsta vietās nepieļautu, ka zandartu lieguma laikā tramdītu arī nosacīti godprātīgi makšķernieki, kuri pēc noķeršanas tos tāpat atlaiž. Piemērs ir arī mūsu kompānija – likumu nepārkāpām, bet sajūta ne visai. Ētiski tomēr nav, jo nevajadzētu traucēt nārsta procesu. Skaidrs, ka kāds noteikumus pārkāps, bet attiecīgi šo momentu būtu vieglāk kontrolēt pašiem copmaņiem un fiksēt inspektoriem. Soctīklos pēc dažu bilžu publicēšanas daudzi rakstīja, ka zandartu daudzās vietās mērķtiecīgi ķer jau no maija sākuma. Nu, īsāk sakot, neļaujam mēs normāli zivtiņai nonārstot. Patiesībā šis liegums makšķerēt konkrētās vietās daudzmaz labi darbojas arī pie mums – foreļu un lašu liegumu upēs/upju posmos. Skaidra bilde, ka ir arī otra medaļas puse un daudzi uzzinātu par vietām, kur zandarts mēdz uzturēties, bet svarīgākā nianse ir veiksmīgs nārsts. Pēc tam jau var arī noķert un varētu arī apēst.
Ir divu veidu makšķernieki
Pirmie ir tie, kuri pamēģina, nesanāk un met mieru kādam noteiktam copes stilam. Otrie mēģina tik ilgi, kamēr sanāk. Pieskaitu sevi pie otrās grupas, jo zandarts man iedeva kurvīti pagājušā gada rudenī, kad Arturs un Māris veiksmīgi pavilka zemmēra zandartus, bija copes un prieks viņu acīs, kamēr es baudīju kameras operatora darbu. Padoties nevar! Apjautājos Rīgas ūdeņu zinātājiem pēc ieteikumiem un točkām. Popsīgajās točkās varot noķert, nav problēmu, tikai reti gadās mēra zivis. Andreičik, saturies! Es braucu trīs aukstus, tumšus, vējainus vakarus. 0! Sausais atlikums – čupačupsi ar dažādām garšām un perfekti atstrādāta mezglu siešanas tehnika, jo ķērāju tur vairāk nekā zivju. Un arī maijs neiedod zandartu, bet tur viss piedodams, jo kārtīgi atvilkos asarus. Vai tu jau būtu padevies? Nu, es biju uz robežas. Vēl pēdējo dzirksteli spēja iedegt Māris, kurš dienu pirms mana atvaļinājuma pakaitina ar skaista zandarta bildi. Paskatos atvaļinājumā paredzēto copes grafiku un vēl varu iespraust vienas iespējas došanu zandartam un dropšotam.
Kad iesper elektrība
Manas pirmās atvaļinājuma dienas vakars, jūnijs, un mēs ar Māri esam uz ūdens. Sākumā pēriens ašukiem. Bet uz vakaru dodamies vampīru medībās. Mazliet par inventāru. Tā kā zandartu es noķēris neesmu un kātu dropšota tehnikai pelnījis neesmu, izmantoju to, ko varu atrast, un turpinu testēt uz līdakām iegādāto Salmo Elite Jig & Twitch 22, uzmetu virsū Lucky John Vanrex 3000 spoli, Vanrex pīto auklu un izvelku no krājumiem divus iepriekš izvēlētos Lucky John Slick Shad gumiju iepakojumus. Bija gan lielas šaubas par kāta spēju izsist cauri kaulainajam zandarta ģīmim, bet man jau nu par to nebūtu jāsatraucas, jo mērķis ir nevis noķert, bet vismaz sajust copi, tas jau būtu daudz. Iepeldam točkā un redzam, ka kungi jau sēž un ķer dažādās tehnikās – uz dzīvo, gruntenēm, spiningu. Pirmais metiens, un Māris izdveš jaudīgu, bet klusu “IR”! Kameras operatora loma man ir labi zināma. Skaists zandarts laivā, bildēs un atpakaļ ūdenī. Pēc dažiem metieniem Mārim cope un shods. Nu jūs varat iedomāties, kas darās manā galvā? Kamēr sakārtoju domas, tikmēr Māris ņem otru zandartu un vēl piebilst, ka šovakar ir laba cope. Es priecājos! Nedaudz paslīdam uz citu vietu, uzlieku rozā Slick Shad un metu. Es nepratīšu raksturot izjūtas un enerģiju, kuru sajutu kātā, rokā un pat plecā. Manas acis iepletās, un es izsaucos: “Elektrība!” Mieru, mieru, pie zivs es netiku, pēc copes zivs neuzsēdās. Par to, ka tā bija zandarta cope, nebija nekādu šaubu. Tas nav salīdzināms ne ar ko citu. Jaudīgi! Nopurinu notirpušo roku un metu atkārtoti, bet nu jau skaidri apjaušu, kādas būs sajūtas, kad ietesīs zandarts. Atkārtoju metienus un sajūtu smagumu kātā, reflekss liek piecirst, un sāku cīņu. Cope gan bija bez elektrības, bet arī izvadīšanas procesā sapratu, ka galā ir labs zandarts. Vakara nobeigumā Māris tiek pie trešās zivs. Esmu laimīgs, priecīgs, smaidu, un, kad pienāk brīdis līst zem segas un aizvērt acis, pa galvu sāk griezties zandartu sejas, copes momenti, skaistie pusnakts skati, mierīgais upes ūdens, motora rūkoņa. Ķīmiska reakcija, kuru makšķernieki dēvē par nu ir āķis lūpā. Piebildīšu, ka šo zandartu paturēju, pusdienās gardi pagatavoju un saņēmu ierosinājumu no sievas doties arī nākamajā vakarā ķert zandartu. Zivs ir resurss, kuru mums ir palaimējies baudīt arī gastronomiski. Bet, kolēģi, esiet saudzīgi, tas nav bezgalīgs, bet jāatzīst, ka gards gan.
Kur jauniešiem apgūt makšķerēšanas gudrības? Jauno mednieku nometne “Vanaga Acs”
Brīnumi notiek!
Atvaļinājumā bija paredzēti līņi, foreles, sapali, fīderis, Liepājas ezera līdakas. Kas bija? Zandarts, nākamajā vakarā atkal zandarts, pēc divām dienām zandarts un pēdējā atvaļinājuma dienā arī zandarts. Plānus šis nezvērs sajauca pamatīgi, bet jāsaka, ka pelnīti. Īpaši spilgta bija reize, kad iepeldējām nu jau atkostajā vietā un tur priekšā jau sēdēja kungs ar trīs iemestām makšķerēm un ceturto rokā. Tieši mūsu vietā. Nācās meklēt zivi citur. Ja viņa nenāk pie mums – mēs iesim medībās. Braucam, pārvietojamies, strādājam ar eholoti. Rezultāta nav, nav pat copes. Tas liek doties uz it kā zināmu, bet nepārbaudītu točku, kur esot zivs, bet garantijas nav. Nolemjam, ka brauksim pārbaudīt ko jaunu. Eholote zīmē interesantu grunti, anomālijas un arī zivis. Noparkojamies. Enkurs. Uzlieku Lucky John Slick Shad dzeltenzaļajā krāsā ar pērlīgo vēderu, un sākas brīnumu lietas… Elektrība! Zandarts! 1:0! Viegls uzsitiens, piecirtiens. Zandarts! 2:0! Atkal elektrības cope un jau trešais zandarts laivā. Māris šokā, es smejos. Leiputrija, paradīze! Un rezultātā četri metieni un četras zivis. Esmu atvilcies, vakars ir izdevies, dzīve ir izdevusies! Pamainu metiena trajektoriju, un atkal ir sitiens kātā, atkal ir zandarts. Visi šie brīnumi notiek ar vienu gumiju. Laikam jau burtos šīs emocijas ietērpt neizdosies, neaprakstāmi. Stundas laikā tiku pie vienpadsmit zandarta copēm un realizēju deviņas no tām. Mārim nulle. Šis gan ir neizskaidrojami, ka viņš met tieši pa manis noteikto trajektoriju, cope neseko; pēc mirkļa nosēdinu savu dzeltenzaļo Slick Shad brīnumu, seko pareizā pravodka, cope, piecirtiens un sauciens “IR!”. Māris krata galvu un nosaka: “Brīnumi notiek!” Vēl viens sīkums, ka no deviņiem noķertajiem zandartiem tikai viens bija zemmērs, pārējie bija stipri virs noteiktā minimālā lomā paturamā izmēra. Paturēts tika viens, lai atkal varu iepriecināt ģimeni ar ekoloģiski vērtīgu maltīti. Ledusskapī saldēju gaļu, zivi ēdu svaigu. Savu sīki plānotā copes atvaļinājuma nedēļu gandrīz pilnībā pielāgoju zandarta copei. Un nenožēloju ne mirkli pavadītā laika. Kā gan var nožēlot brīžus, ja pamosties no rīta un mutē ir garša, kuru varētu nosaukt par vajag vēl, vajag atkārtot! Sarežģīti nodot šīs baudas un emocijas rakstos, bet ceru, ka kāds nolems pamēģināt, nepadosies pie pirmajām problēmām un no šī pasākuma iegūs prieku un patīkamas emocijas. Turklāt, esot uz ūdens vasaras vakaros, var piedzīvot degošās debesis un rāmos ūdeņus, putnu dziesmas un mieru… Pasaka! Jums novēlu degsmi izmēģināt jaunas copes tehnikas, jo tās var kardināli mainīt sajūtu gammu, kuru iegūstat pēc copes! Dodieties makšķerēt un esiet saudzīgi pret resursiem, kas mums kopīgi jānodod nākamajām paaudzēm! Bet es dodos uz veikalu, lai uzpildītu mānekļu klāstu, un laikam jau arī dropšota kātu būšu nopelnījis.
Uz tikšanos pie ūdeņiem!
Ar negaisu pēc zandartiem Ķīšezerā! Kad uz vakaru sanāk neslikta copīte
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
