Zivis slimo ar vīrusu, baktēriju izraisītām slimībām, zivju labsajūtu ietekmē arī notekūdeņu un lauksaimniecības ķīmijas ieplūšana upēs un ezeros, ezeru aizaugšana. Taču lielāko interesi rada parazīti, jo tie ir plaši izplatīti un viegli pamanāmi. Latvijā ir reģistrētas aptuveni 300 zivju parazītu sugas.
Zivis skar, bet cilvēkam nekaitē
Postdiplostomum cuticola. Viegli pamanāmi neregulāras formas melni punkti uz zivs ādas. Parazitē uz raudām, plaužiem, ruduļiem, retāk citām zvīņainēm zem ādas un muskulatūrā. Kāpurs ir caurspīdīgs, bet melno krāsu rada zivs organisms, kas grib norobežoties no kāpura ietekmes. Slimību galvenokārt pārnēsā putni.
Cilvēkam parazīts slimību neizraisa, jo nespēj tālāk attīstīties.
Philometra spp. Reizēm, it īpaši pavasaros, karpām zem vai uz zvīņām redzami sarkani, līdz 16 cm gari tārpi. Ar parazītu var inficēties dažāda vecuma zivis. Cilvēkam šis parazīts nekaitē.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Karputis Argulus foliaceus. Pavasarī, sasilstot ūdenim, vēžveidīgais parazīts strauji sāk vairoties un vasarā parazītu skartajās dīķsaimniecībās ir bieži sastopams uz karpām un forelēm. Šis ierosinātājs ir viegli saskatāms ar neapbruņotu aci. Parazīta ķermenis ir saplacināts, parasti ~5 mm diametrā, tas brīvi peld ūdenī, pārvietojas pa zivs ķermeni vai ir stingri piestiprinājies pie tā. Barojoties uz ādas izraisa asins izplūdumus un sīkas brūces. Cilvēkam parazīts nav kaitīgs.
Zušu tārps (Sanguinicola crassum). Garums ir no 6 līdz 49 milimetriem, tumšā krāsā, atrodas zivs peldpūslī. Vasarā, sasilstot ūdenim līdz 15–18 °C, attīstījušies parazīta kāpuri izurbjas cauri peldpūšļa sieniņai, nokļūst zarnās un tiek izvadīti ārvidē. Slimības skartās zivis atpaliek augšanā un var novājēt. Zušu tārps cilvēkam slimību neizraisa.
Jābūt uzmanīgiem! Lenteņi
Parazītu attīstības laikā notiek milzīgas izmaiņas, un katrai attīstības stadijai nepieciešams cits saimnieks: ciklopi, moluski, zivis, putni. Zivīs var atrast divas lenteņu formas: otrās paaudzes kāpurus un (vai) pieaugušos lenteņus. Latvijā reģistrēti vairāki desmiti lenteņu sugu, kas atrodas zivīs. Tiem ir dažādi izmēri, no 1–2 cm līdz pat vairākiem desmitiem cm garumā. To ķermenis ir balts ar pelēcīgu, dzeltenīgu vai iesarkanu nokrāsu, atgādina krokotu lenti. Lentenis vienmēr atrodas zarnās, patērē zivij nepieciešamās barības vielas, izdala savus vielmaiņas galaproduktus. 2. paaudzes kāpuri pieaug saimnieka gremošanas traktā. Tie neatgādina lenteņus, bet gan izskatās pēc pūslīšiem, strutu perēkļiem, grūti pamanāmiem mezgliņiem. Dažiem lenteņiem 2. paaudzes kāpuri atgādina zivju ikrus. Šie kāpuri izraisa saslimšanu citām zivīm, putniem, gaļēdājiem dzīvniekiem un dažos gadījumos cilvēkiem.
Zināšanai
• Neviens pieaugušais lentenis cilvēkam nav bīstams. Ja noķer zivi, kuras zarnās atrodas šāds parazīts, to noņem un zivi, termiski apstrādājot, var droši ēst.
• Lietojot uzturā svaigas zivis un apēdot lenteņa kāpuru, cilvēks var inficēties (saslimt ar difilobotriozi). Bet termiski apstrādātas zivis cilvēkam nav bīstamas.
• Jāatceras, ka saslimšana ir iespējama tikai tajos gadījumos, ja parazīts vai tā kāpurs ir dzīvs, tādēļ vēlreiz jāpiekodina, ka pārtikā lietojamās zivis termiski jāapstrādā.
• Zivis, kas inficētas ar parazītiem, nedrīkst izbarot dzīvniekiem svaigā veidā. Jo tajos parazīts attīstās līdz pieaugušai formai un izdala olas, piesārņojot apkārtējo vidi, un parazīta attīstība sākas no jauna.
Latvijā ir reģistrēti divi lenteņi, kas kāpura formā dzīvo zivīs, bet pieauguši – gaļēdāju dzīvnieku un cilvēka gremošanas traktā: Diphilobotrium latum – tautā saukts par zivju lenteni – un Diphilobotrium dendriticum jeb lapsu lentenis.
• D. latum kāpurus mezgliņu vai pūslīšu formā atrod līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, lašos, forelēs, pālijās, alatās, repšos, zandartos, vēdzelēs, jūras grunduļos.
• D. dendriticum kāpuri ir sastopami salakās, sīgās, peledēs, repšos, muksunos, čiros, alatās. Šie kāpuri līdakām visvairāk ir sastopami vēdera muskulatūrā, ķīšiem un asariem – muguras daļā, var atrasties arī uz iekšējiem orgāniem ikriem līdzīgu pūslīšu veidā.
Platais lentenis cilvēka gremošanas traktā var dzīvot pat līdz 25 gadiem, lapsu gremošanas traktā tikai dažus mēnešus. Cilvēki, kuri saslimuši ar difilobotriozi, sūdzas par reiboņiem, nelabu dūšu, dažreiz vemšanu, nelielām vēdera sāpēm, caureju, vājumu. Daudzos gadījumos difilobotrioze var norisināties bez sevišķi izteiktām klīniskām pazīmēm.
• Cilvēkam bīstams ir arī siļķēs, reņģēs un salakās atrodamais veltņtārps no Anisakidae dzimtas. Kāpuri ir 1–1,5 cm gari, balti vai rozā, lokalizējas zivju vēdera taukaudos, uz aknām, uz serozajām plēvēm (apzarņa, ikriem, pieņiem), kā arī muguras muskulatūrā. Kāpuri atrodas kapsulā, sagriezti spirālē. Nonācis cilvēka gremošanas orgānos, parazīts iekļūst kuņģa vai zarnu sieniņā. Lai gan parazīts tālāk neattīstās, tas izraisa cilvēka organisma alerģisku reakciju, un rodas zarnu sieniņas iekaisums. Slimības pazīmes ir līdzīgas akūtam apendicītam vai kuņģa čūlai. Kāpuri bieži tiek atvemti dažas dienas pēc to apēšanas. Vārītās un ceptās zivīs kāpurs iet bojā. Latvijā šī slimība cilvēkiem nav reģistrēta.
Kā ielādēt GenesisMaps dziļumu kartes Lowrance eholotē?
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
