Medijs Druva vēstī, ka Cēsu Rožu laukumā esošajā kopienas telpā Šūna ik dienu norisinās dažādas aktivitātes. Tajās galvenā uzmanība pievērsta videi, cilvēka dzīvesveidam un dabas daudzveidībai. Nesen kopā ar bērniem un viņu vecākiem uz sarunu par Latvijas upēm, ezeriem un to iemītniekiem aicināja Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība.
Pasākuma viesis, pazīstamais makšķernieks Pēteris Lideris, dalījās novērojumos, ka bērni joprojām interesējas par makšķerēšanu, taču labprātāk uztic tehniskākās nianses vecākiem. Viņš atceras laikus, kad Līgatnē pats vadīja jauno makšķernieku apmācības. Šobrīd šo darbu turpina Māris Olte ar makšķernieku skolu. Biedrības vadītājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka bērni joprojām iesaistās, un sacensības gaidāmas jau tuvākajos svētkos Līgatnē. Ir arī doma šādu pulciņu izveidot Cēsīs. Jānis Balodis, Cēsu novada Vides un klimata neitralitātes nodaļas speciālists, uzsvēra, ka bieži tieši kopīgas makšķerēšanas pieredze bērnībā veicina interesi turpmākajā dzīvē, taču viņš vēlas dot iespēju uzzināt vairāk arī tiem, kuriem nav šādas pieredzes – par ūdens iemītniekiem, zivju sugām un makšķerēšanas iespējām. Pieredzes bagātie makšķernieki tikšanās laikā pārrunāja arī aktuālās tēmas no makšķerēšanas izmaiņām gadu gaitā līdz licencēšanas jautājumiem. Cēsnieks Artis Mednis dalījās savā pieredzē, atzīstot, ka copes reizes kļuvušas retākas ne tikai noteikumu, bet arī ikdienas plānošanas dēļ. Viņš pauda bažas, ka licencētā makšķerēšana ar laiku varētu tikt ieviesta visās ūdenstilpēs. Ainārs Šteins atgādināja, ka no 64 pašvaldības pārraudzībā esošajiem ezeriem četros – Alaukstā, Inesī, Ungurā un Sārumā – jau darbojas licencētā makšķerēšana, ko organizē viņu biedrība. Vēl dažos ezeros šādu sistēmu plāno ieviest tuvākajos gados, taču tas prasa gan organizatorisku darbu, gan finansiālus ieguldījumus.
Viņš arī dalījās pieredzē par citu valstu pieeju – piemēram, Vācijā makšķerēt drīkst tikai ar īpašu apliecību, bet Zviedrijā bezmaksas cope nav pieejama vispār. Arī Latvijā šis hobijs kļūst arvien dārgāks. Daudzi iegulda lielus līdzekļus laivās, aprīkojumā un apģērbā. Kā atzina Pēteris Lideris, šāda situācija rada plaisu – sacensībās bieži piedalās tikai tie, kam ir lielāki finanšu resursi. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka zivi var noķert arī ar vienkāršu aprīkojumu, piemēram, pludiņmakšķerei pietiek ar koka kātu un minimāliem ieguldījumiem. Makšķerēšanas būtība jau nav tikai trofeja, bet arī atpūta un piedzīvojums dabā. Biedrība pievērš uzmanību arī vides aizsardzībai un cīņai pret maluzvejniecību. Piemēram, pagājušajā gadā Gaujā izvietotas novērošanas kameras. Līgatnē kādu no tām pat nozaga, taču pēc sabiedrības aicinājuma tā tika atdota. Kā ironizēja Šteins, Līgatni joprojām dēvē par maluzvejnieku galvaspilsētu, lai gan pārkāpumu skaits pamazām samazinās. Uzmanība tiek pievērsta arī tehnoloģiju ietekmei – reāllaika eholoti, kas ļauj uzreiz redzēt, kur atrodas zivis, pamazām kļūst pieejamāki. Taču makšķernieki vienojas – lielākais gandarījums ir tad, kad pie loma nonāc pats ar savām zināšanām un pieredzi. Pasākuma noslēgumā klātesošie dalījās arī ar saviem makšķernieku stāstiem. Pieredzes apmaiņa un dzīvie atmiņu mirkļi turpināja uzturēt makšķerēšanas garu dzīvu.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
