Makšķernieku vidū valda uzskats, ka makšķerēšana jūnijā labus rezultātus nedos. Viņi to saista ar karsto laiku, ar nārstu, ar ūdensaugu ziedēšanu ūdenskrātuvēs, ar milzīgu skaitu kukaiņu, kas iekrīt ūdenī un kļūst par dabisku barību lielākajai daļai zivju sugu utt. Tomēr, pat neskatoties uz šiem faktoriem, makšķerēšana vasaras pirmajā mēnesī var būt ļoti produktīva.
Makšķerēšana jūnijā
Viena no ražīgākajām jūnijā būs plēsīgo zivju copēšana, jo iznārstojuši ir asari un līdakas, arī zandarti ir beiguši savus kāzu valšus, tagad aktīvi meklē barību, lai atgūtu nārsta laikā iztērētos spēkus un enerģiju, pamodusies ir arī mūsu ūdenskrātuvju lielākā zivs – sams. Diezgan labi aktivizējušās arī vairākas miermīlīgās jeb baltās zivis: brekši, karpas, karūsas, raudas, līņi un citas. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka zivju aktivitāti ietekmē to nārsts. Piemēram, jūnija sākumā nārstu turpina karūsas un karpas, tas nozīmē, ka uz stabilu šo zivju aktivitāti īsti cerēt nevajadzētu. No jūnija vidus viņu “stafeti” pārņem līņi un ruduļi. Tieši šī iemesla dēļ daudzu mierīgo zivju sugu copes aktivitātes vēl jūnijā var būt neparedzamas. Vienu dienu cope var būt lieliska, bet jau nākamajā dienā šķiet, ka laika apstākļi tādi paši, bet zivis neņem ne lūdzamas.
Kur makšķerēt jūnijā
Makšķerēšana jūnijā iespējama visas dienas garumā, protams, arī naktī, bet tomēr vislabākais laiks ir agrās rīta un vakara stundas. No ēsmām izmanto gan augu ēsmu, gan dzīvnieku valsts ēsmas: sliekas, baltos, dažādu kukaiņu kāpurus, kukurūzu, maizes lodīti, grūbas u. c. Būtu jauki, ja varētu saķert un kā ēsmu izmantot arī sienāžus un kādu no daudzajiem lidojošajiem kukaiņiem, kas mīt tiešā ūdenstilpju tuvumā, tās ir mušas, spāres un dažādas vaboles. Meklējot zivis, ir jāņem vērā vairāki faktori, kas raksturīgi konkrētai sugai, piemēram: līdakas jāmeklē pie zāles biezokņiem, nelieli karpu dzimtas pārstāvji uzturas seklumos vai pavisam nelielos dziļumos, dažkārt pat tuvu krastam, kur ir dūņaina gultne, brekšus meklē dziļumos ar mālainu gultni. Meža vimbas jeb salates meklējamas vietās, kur dzirdami ūdens trokšņi, jo šīs zivis ar asti sit pa ūdeni un apdullina mazās zivtiņas. Lieliska maltīte bez liekas piepūles. Vēdzeles devušās vasaras guļā. Ir dzirdēts, ka tās spējušas savaldzināties uz nakts tārpiem, bet tas ir reti, varētu teikt, gadījuma zivis. Zandarti pilnībā pārtiek no mazākām zivtiņām un arī vēžveidīgajiem. Spēcīgi, uz iekšu izliektie ilkņi neatstāj upurim nekādas cerības. Sagūstot savu upuri, zandarts veic nāvējošus dūrienus tā ķermenī, bet mazie mutes dobuma zobi cieši notur upuri, neļaujot tam izslīdēt.
Lielāku interesi par mākslīgajām mušiņām izrāda ālanti un sapali, nereti pat lielās raudas ir mušiņmakšķernieku lomos. Sapali un ālanti dzīvojas pa tīriem ūdeņiem, kur upe ir ar vidēju straumi.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Par makšķerēšanu Daugavā
Jūnijā Daugavā ir salīdzinoši augsts ūdens līmenis, kas ir saglabājies vēl no pavasara. Paaugstinātais ūdens līmenis ir līdz mēneša vidum, bet tad sāk strauji kristies. Par Daugavas galveno trofeju noteikti jāmin sams, kas ir izbadējies un meklē barību, protams, lomos ir zandarti, aktivitātes sāk izrādīt arī meža vimbas, brekši un raudas.
Dodieties makšķerēt uz Gauju
Gauja, viena no zivīm bagātākajām Latvijas upēm, makšķerniekus iepriecinās ar lielām brekšu trofejām, daudzām raudām, kā arī plēsējiem – līdakām, asariem. Pludiņmakšķerēšanas cienītājus gaida bagātīgi karūsu un ruduļu lomi. Spiningotāji var mēģināt noķert vienu no izveicīgākajām un arī bailīgākajām zivīm, kas sev nekad nelaiž makšķerniekus pārāk tuvu, tās ir meža vimbas.
Kādas zivis jūnijā ir Lielupes baseinā?
Pašā Lielupē, tiklīdz ūdens sasilst, tā sāk parādīties zemūdens veģetācija, kurā lielā skaitā savairojas dažādi sīkie vēžveidīgie, dažādu kukaiņu kāpuri, kas ir pamata barība daudzām miermīlīgajām zivju sugām. Makšķernieku lomos ir karūsas, līņi, pliči, raudas, brekši u. c., savukārt spiningotājiem galvenokārt lomā ir līdakas, zandarti un asari.
Makšķerēšana jūnijā Ventā var nedaudz atšķirties no copes, piemēram, Gaujā. Tiklīdz ūdens sasilst un parādās zemūdens veģetācija, un piekrastes joslas tuvumā sazaļo niedres un vilkvāles, sākas gandrīz visu veidu mierīgo zivju aktivitāte, proti, brekši, raudas, ruduļi, karūsas, daži copmaņi var būt lepni, ka viņu lomā ir pat sazāni.
Kad jaunieši izgriež pogas sportistiem jeb grūta diena Jūrmalā. BAM Streetfishing līgas 3.posms
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
