Aizvadīts pavasaris, un sākas siltais laiks. Daudzas zivju sugas nododas nārstam. Liela daļa balto zivju makšķernieku gaida mirkli, kad sāksies milzu brekšu laiks. Un tik tiešām īstais brīdis ir siltās vasaras naktis. Šajā rakstā padalīšos ar savu pieredzi par makšķerēšanu ar fīderi un veiksmīgu brekšu copi tieši naktīs.
No tiem, kas brekšu tēmai pieķērušies nesen, bieži saņemu jautājumu: kāpēc jāķer naktī, kad ir jāguļ? Kāpēc nevar ķert pa dienu? Atbilde ir īsa: lielie brekši mīl kārtīgi paēst tieši naktī. Ir tāda lieta, ka breksis ir visai badīga zivs, kura ēd visu laiku, visu diennakti viņam gribas labi paēst. Gluži kā cilvēkiem, tikai nedaudz citādāks uzturs. Tumsā brekši peld tuvāk krastam, izpeld no savām bedrēm, jo tuvāk krastam aug zāles, atrodas arī makšķernieki, kuri grib šīs zivis pabarot. Tā ir viena no lietām, kuras dēļ breksi labāk ķert naktī. Protams, var brekšus copēt bedrē arī dienas laikā, bet tas izdodas retāk un ar daudz sliktākiem rezultātiem.
Gadās tā, ka dienas laikā breksi uzej, bet lielākais mīnuss, copējot diennakts gaišajā laikā, ir smalkā zivs, kura aktivizējas un ļoti aktīvi barojas tieši pa dienu. Ir daļa makšķernieku, kuri uzskata, ka brīdī, kad atpeld brekšu bars, sīkzivis no iebarotā punkta aizskries prom. Es uzskatu, ka breksim nepatīk, ja viņam traucē būt akurātam un vēl jādalās ar ēdienu. Tāpēc brīvdienu cope var sākties jau piektdienas vakarā, kad pēc darba nesteidzīgi dodos uz upi, iekārtoju copes vietu, uzklāju kārtīgu barības galdu, kādu laiku pacīnos ar sīkzivi un pacietīgi gaidu brekšu kungus.
Nākamais, kam pievērst vērību, ir vieta, kur jāmakšķerē. Kā jau minēju, naktīs breksis nāk uz krastu no bedrēm. Jāmeklē bedres kants, atrodam cietāku reljefu, kur dzīvo gliemji un tārpiņi, kurus tas dodas meklēt. Vienmēr pievēršu uzmanību, meklējot “pareizo grunti”. Šeit talkā var nākt divi palīglīdzekļi. Mūsdienīgs veids būtu sonars. Šim nolūkam esmu iegādājies Deeper. Viegls, portatīvs aparāts, kurš parādīs dziļumu un arī zivi. Otra metode ir marķiera svins, kurš ir ļoti labs palīgs tieši grunts reljefa, cietības noteikšanai. Ar marķieri viegli saprast, vai apakšā ir akmeņi, smiltis, māls vai kaut kas cits. Ar marķiera palīdzību var atrast arī dziļākas vietas ūdenstilpē.
Viena no galvenajām lietām veiksmīgā brekšu copē ir barība. Šeit vajadzētu pieminēt to, ka barības atšķiras ar sastāviem, kuras ir efektīvas ļoti aukstā, vēsā un siltā ūdenī. Ar vienu barības sastāvu visu gadu var makšķerēt, bet šāda stratēģija pat ļoti ietekmēs rezultātu. Jau daudzus gadus kā pamata barību esmu izvēlējies Sensas. Šai barībai piemīt ļoti izteikts aromāts. Ko tur lieki piebilst, tā ir populārākā barība pasaulē gan ikdienas copē, gan sportistu vidū. Klasiska izvēle siltajos mēnešos ir Sensas Bream, Natural Bream, River Bream. Ar šiem maisījumiem ir neiespējami kļūdīties. Tos var jaukt savā starpā, mainot aromātu. Pēc saviem ieskatiem var pievienot atraktorus.
Kad mērķējam uz lielu zivi, tad svarīgi veidot rupjāku barības frakciju. To var paveikt, pievienojot klāt kukurūzu, novārītus šķeltos zirņus, dažāda lieluma peletes. Arī šajā jautājumā viedokļi dalās, jo, no vienas puses, var domāt, ka zivis atnāks, pieēdīsies un ies projām. Brekši ir lieli ēdāji – pienāks, ļoti ātri visu apēdīs, un no uzklātā galda nekas pāri nepaliks. Vēl viens pluss ar rupjas frakcijas barību – tā nepiesauc smalko zivi.
Rudens un agrs pavasaris barību ziņā atšķiras no vasaras, jo barībai jābūt mierīgākai, neitrālākai. Pavasarī un rudenī bieži izmantoju zemi. Zeme padarīs barību par neitrālu, barība būs smagāka, neatstās liekas pēdas pēc sevis. Kad zivīm vēl nav lielas apetītes, zeme pie barības neļaus zivi pārbarot, bet rosinās vēlmi ilgāk uzturēties iebarotajā copes vietā, jo aromāts ir, barības nav. Aukstā ūdenī izmantoju Sensas Natural, Sensas Black Bream un Sensas zemi Terre de Rivier.
Par barībām esmu ieskicējis, bet der parunāt arī par pašu barošanas metodi. Vasarā breksis pēc nārsta vēlas ēst, tas nozīmē, ka jāgatavojas vairāk barot. Es sāku ar 10–15 lielām barotavām, lai iezīmētu vietu. Tad pāreju uz mazākām barotavām. Vasarā lieku daudz gaļas klāt pie barības (griezti, smalcināti tārpi). Svarīgi! Ja griežam slieku, tad arī uz āķa lieku slieku, jo zivis saprot, kas tām jāmeklē un jāēd. Pavasarī un rudenī starta barības devu nedodu. Ja ir sajūta, ka breksis ir gatavs ēst, tad biežāk taisu pārmetienus un iebaroju tādā veidā.
Bez atbilstoša inventāra nekāda barība nelīdzēs. Vajag makšķeres, spoles, auklas, āķus, pavadas, barotavas. Esmu savu daudzo gadu pieredzes laikā izmantojis dažādu zīmolu inventāru – gan lētus, gan dārgus. Esmu apstājies pie Feeder Concept kātiem. Tie ir patīkami, zinu, ka tikšu līdz kārotajai distancei, turklāt tie ir uzticami. Kāts varbūt arī ir galvenais visā šajā, taču, lai tas labi mestu, vajag labas spoles. Jau trīs gadus copēju ar Feeder Concept Turnament spolēm. Šī gada sezonu sāku ar Turnament spoles atjaunoto modeli, ļoti patīkams rīks. Lai arī jau ilgāku laiku metu acis uz Turnament kātu (pavisam tuvs ir šī sapņa piepildījums), pamatā makšķerēju ar tautā izslavētajiem Distance sērijas kātiem un sporta klases Silver Water.
Kāta izvēle ir ļoti lielā mērā atkarīga no copes apstākļiem, tie katrā ūdenstilpē ir atšķirīgi. Jāņem vērā straume, dziļums, distance, kurā copēsim. Bet, ja kāds ir sava pirmā fīdera meklējumos, tad droši varu rekomendēt Feeder Concept Distance ar 3,90 garumā un 100 g testu. Universāls kāts, kuru var izmantot visur, metot ar prātu un jūtām, arī 140 g barotavu var nogādāt vajadzīgajā vietā. Savukārt, kad ūdeņi nostājas vasaras līmenī, tad dodu priekšroku kaifam, un šeit palīgos nāk Silwer Water 3,30 m ar testu 60 g. Kāts, kurš ļauj sajust katru zivs rāvienu. Nieki, kam ir ļoti liela nozīme fīdera copē, – āķi, pavadas un auklas. Pats makšķerēju ar pīto auklu. Tā kā pārsvarā copēju vietās ar straumi, tad pītā aukla ļauj izmantot mazāku diametru, starpība starp 0,12 mm pīto un 0,25 mm monofilo auklu ir būtiska. Pītā aukla nestiepjas, un tas atsaucas uz signāliem kātā jeb jutīgumu.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nakts brekši
Foto no Jāņa Senzjuka arhīva
Āķiem jābūt asiem un tieviem, lai labi piecirstu zivi un būtu viegli uzdurt ēsmas tārpiņus. Pamatā izmantoju Owner āķus. Vasarā, kad zivij ir laba apetīte, tad var izmantot un pat vajag lietot lielāku āķi, lai tas ātrāk nogrimtu un sīkzivs nepaspētu to paķert grimstot. Vasaras nakts copēs derēs #10 vai #8 āķi, lai kārtīgu kumosu uzliktu. Agrā pavasarī, kad zivis vēl ir nekustīgas un negrib tērēt daudz spēka, tad jāizmanto #14 un #16 viegls, tievs āķis un ēsmā divi motiļi.
Arī pavadas garumam ir būtiska nozīme. Šis moments mainās copes laikā. Sākam ar standarta garumu 60/70 cm, ja ir copes, tad ķeram zivis, ja zivis pamanās āķi ierīt dziļi, tad var saīsināt pavadu, lai ātrāk redzētu copi un nebūtu jātērē laiks āķa izvilkšanai no brekša lielās rīkles. Kad pavadu vajag pagarināt? Izvelc ārā makšķeri, tārpi ir izsūkti, bet copi tā arī neesi mainījis. Tas liecina par to, ka zivs ir akurāta, sajūt smagumu. Tad pavadu liekam viena metra garumā un samazinām āķa izmēru, tad zivtiņa pienāks, iesūks ēsmu un neko nesajutīs. Šajā pavasarī izmantoju 0,08 mm pavadas ar #14–16 āķiem, bet blakus cilvēki, kuri šim nepievērsa uzmanību un sēdēja ar 0,18–0,20 mm pavadām, tā arī netika pie brekša copes.
Vēl viena lieta, kurai vajag pievērst lielu vērību, ir apgaismojums tumsā. Varbūt riskēšu būt nepopulārs, jo neieteikšu lietot mazos pieres lukturīšus. Es staipu līdzi akumulatoru ar LED prožektoru, šāds komplekts man ļauj redzēt barības spaini, ēsmas un kāta spices, kā arī virzienu, kurā jātrāpa un jānoparko barotava. Ar šādu apgaismojumu var komfortabli copēt arī divatā. Ja smagumus staipīt nav opcija, tad obligāts ir pieres lukturis – labs un jaudīgs, lai saudzētu acis. Pats pārtraucu pieres lukturus lietot, jo vairākas reizes atbraucu uz copi un izrādījās, ka pieres lukturim beigušās baterijas. Akumulatora un LED gaismas kombinācijā nav nepieciešams uz spicītes likt fosfora spīguli vai zvaniņu. Zvaniņu skaņa klusā naktī rada tikai nepatīkamas sajūtas. Esmu redzējis, kā metiena laikā aukla apmetās gar fosfora spīguli, un beidzās tas viss ar salauztu spici. Nu kam tas vajadzīgs?
Liela daļa no rakstā minētā ir piemērojama arī copei dienā, tomēr tieši tumsai, mieram un klusumam ir savs šarms + brekšu lomi ir nesalīdzināmi jaudīgāki. Turklāt nevajag baidīties iesaistīt ģimeni – mācām bērniem, ka laika pavadīšana ārpus mājas var būt jautra. Kas var būt gardāks par ugunskurā ceptu desu, šašliku un zefīru!
Tiksimies pie ūdens!
Slepenās asaru ķeršanas vietas un salauzta dzenskrūve! “Ķeram lielo!” #40 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
