Ir februāris. Lai arī foreļu sezona upēs tā īsti nebeidzas nekad, izņemot lieguma laiku, bet īstais sezonas laiks ir jau aiz stūra, pavasaris! Tie, kam šī cope ir sirdī, noteikti jau tagad gaida pirmos zaļumus upes krastā, putnu dziesmas un svaigo gaisu – šis ir īstais laiks!
Pastāstīšu savu pieredzi, novērojumus, knifus un nedaudz par inventāru. Tā kā esmu sporta makšķernieks arī upju disciplīnā, tad nedaudz esmu samaitāts, labā nozīmē.
Atceros, kā sāku – 240 cm Black Panter kāts testā līdz 30 g, 4000. spole, nedaudz smagāka par sarkano ķieģeli, 0,28 monofilā aukla un četri rotiņi, no kuriem rotēja divi. Un nebija ne vainas, kaut kas ķērās, bet mēs visi izaugām! Un man paveicās iepazīties ar lieliskiem copes draugiem, vēlāk kļuvām par komadu – Foreļpuikas!
Es izmantoju Graphiteleader Bellezza Correntia 672 kātu komplektā ar Shimano Stradic 2500. izmēra spoli, mūsu foreļu upes nav lielas un ar to pilnīgi pietiek. Lai arī tautā šis kāts raksturojās ar to, ka ir trausls, bet līdz šim nav bijušas problēmas, esmu gan kritis, gan atsitis pret visām iespējamām vietām. Uz spoles tinu virsū 0,12–0,14 mm monofilo auklu, nepatīk ķert ar striķiem, māneklis lido tālāk, grimst labāk un aukla ir mazāk redzama. Protams, ir arī savi mīnusi, ķērājos biežāk var pazaudēt mānekli, aukla biežāk ir jāpārsien, jo ātrāk dilst pret akmeņiem, zariem utt. Zivi gan nekad neesmu pazaudējis auklas dēļ, zivi parasti pazaudē savas muļķības pēc, nepareizi noregulēta bremzīte, forsēšana utt. Vienmēr velku veidersu, man pašam ir Norfin Flow, kalpo ļoti labi, un cena salīdzinājumā ar citiem ir pieejama! Zābakiem noteikti neiesaku izvēlēties filca zoli, nav paredzēti mūsu dabai, zābaki ar parastu zoli kalpos ilgāk un būs ērtāki.
Īsti neredzu un nesaprotu iemeslu, kāpēc citi izmanto 1000. un 1500. izmēra spoles, iesaku tomēr lielāka izmēra un ar ātro pārnesumu, straumē tev būs jāsavāc gan zivs, gan liekā aukla, ar mazu vai lēnu spoli tas nav ērti izdarāms. Ja tikai tagad plāno sākt savas gaitas foreļu ķeršanā, tad iesaku kātiņu diapazonā 1–10 g, ne garāku par 210 cm. Sākumā fast akcijas kāts noteikti būs labs + 2500. izmēra spole, ideāli, ja budžets ļauj iegādāties spoli ar seklo kaseti, bet ja ne, tad nekas!
Pavasaris
Agrā pavasarī foreles nekad nebūs apaļas un skaistas. Pēc nārsta un ziemas foreles ir sakritušās, bet tieši tāpēc pavasarī viņas ir rijīgas, arī mazās, tāpēc es un visi mani domubiedri izmantojam tikai bezatskabargu āķus. Pavasarī es parasti dodos uz upju augšu, arī foreles dodas nārstot augstāk, un, ja paveicas, tad pavasarī tur var trāpīties arī kāds taimiņš. Es eju pret straumi, lai arī lašos to dara tieši pretēji. Tā kā bieži sanāk brist pa upi, tad iet pret straumi ir labākais lēmums. Speciāli gan nebrienu, jo bieži vien tas zivi jau izbaida pa gabalu. Ja redzu priekšā potenciālu vietu, kuru labāk ir apmakšķerēt, metot pa straumi uz leju, tad tā arī daru, eju apkārt un nostājos pareizi. Un atceries, tev jāspēj mānekli noturēt pēc iespējas ilgāk potenciālajā vietā! Vadi mānekli lēni, ja met pa straumi uz leju, tad pa brīdim mānekli vienkārši pieturi, straume pati uztaisīs spēli. Ļoti bieži labās vietas ir grūti apstrādāt, pāri ir koki vai krūmi, kur parasts metiens nestrādā. Tādos gadījumos es lieku silikona mānekli, kūnas tipa, tad, metot ar atsitienu pret ūdeni (pīlītē), es varu mānekli dabūt, kur vien vēlos! Pamēģini, patrenējies, šis metiens noder ļoti bieži.
Ja esi iesācējs, tad foreļupes vari atrast ar google palīdzību, atrodi kartē upi, raksti meklētājā – tevi interesē upes kritums, jo tas ir lielāks, jo potenciāli tā ir laba upe forelēm, un skaties, lai upe tek cauri mežiem, pašam būs skaistāk, un tur arī upe būs mazāk aizaugusi ar zālēm. Forelisti parasti savas vietas neatklāj, bet, ja neesi pārliecināts, uzmeklē mani, es tev pateikšu, kur tikt pie pirmajām forelēm. Atceries, ka lomā drīksti paturēt tikai vienu strauta foreli, vismaz 35 cm garu!
Es forelēs gandrīz nekad nedodos no rīta, ja vien nav plānota gara ekspedīcija. Nezinu, kāpēc, bet man vienmēr labāk veicas dienas otrajā pusē, man vispār labāk patīk vakara cope. Mana mānekļu kaste ir neliela, mānekļus izvēlos pēc vietas, uz kuras došos. Agrā pavasarī iesaku silikona mānekļus atstāt mājās, pirmkārt, zivis ir aktīvas, ņem agresīvi, var strādāt ar šūpiņiem, vobleriem un rotiņiem, otrkārt, pavasarī silikons ne visai labi strādā, jo liela daļa silikona mānekļu imitē kukaiņus, tie dabā parādās nedaudz vēlāk! Es pārsvarā izmantoju šūpiņus, super māneklis, ar kuru var apstrādāt jebkuras vietas upē! Rotiņu manā kastītē nav, vienkārši nepatīk un šķiet garlaicīgs māneklis. Sacensību režīmā man kastē ir maksimums trīs rotiņi, kurus bieži vien tā arī nemaz neizmantoju. Un vispār, ja tev asinīs ir sacensības, tad iesaku kādreiz piedalīties Latvijas čempionātā makšķerēšanā no krasta vai AREA (sacensības dīķos), dalībnieki ir draudzīgi un atvērti, dos labus padomus un ieteikumus!
Kā es tiku pie savas līdz šim lielākās strautu karalienes
Bija agrs rudens, darbadiena. Devos uz sev zināmu upi, bieži tur esmu noķēris labus eksemplārus. Tā kā arī ķeru sporta režīmā, man kastītē vienmēr līdzi ir silikona mānekļi, nu patīk man tās gumijas raustīt. Nu jau esmu nogājis pāris simtus metru, diena tikai sākusies, nonāku pie perspektīvas vietas. Ja esi makšķernieks, tad tu saproti, ar acīm un dibenu jūti, ka te noteikti kaut kam ir jābūt. Galvenā straume aprijusi divus šķērsām nokritušus kokus, kur izveidojusies skaista bedre, izcila vieta, kur forelei gaidīt barību, un izcila vieta, kur noraut savu mānekli. Tā kā noraut man nav žēl, sāku apstrādāt šo vietu ar ļoti mazu silikona mānekli ar pasmagu galvu, lai spēcīgajā straumē varētu mānekli vismaz nedaudz dabūt zem kokiem. Pāris metienu, un lūdzu, parādās kārtīgs foreļu tēviņš, un cīņa var sākties. Zivs mani izsmēja, skrienot pa straumi uz leju, tad uz augšu, tolaik vēl gāju ar 2000. izmēra spoli, nespēju savākt lieko auklu, kad forele skrēja man pretī. Bet Neptūns tajā dienā bija ar mani, forele pievilkta pie krasta, pāris bildes un ļāvu tai peldēt tālāk. Kā man sitās sirds! Atlikušo dienu nebija iespējams pilnvērtīgi pamakšķerēt, jo bikses bija pilnas ar laimi. Foreli bija grūti savaldīt, tāpēc īsti precīzi nomērīt nesanāca, bet ātrā mērīšana rādīja 57–60 cm. Esmu noķēris vairākas 50 cm garas un 45–50 cm neskaitāmi daudz, tāpēc zinu, ka šādi eksemplāri lomos gadās reti.
Mānekļus, kurus iesaku
Veikalos un internetā ir pieejami neskaitāmi daudz mānekļu veidi un krāsojumi. Galvenais nosacījums, lai tev pašam patīk un tici māneklim, citam tavs mīļākais māneklis var nestrādāt tikpat labi, jo viņam tas, iespējams, galīgi neiet pie sirds. Bet es iesaku pamēģināt šos:
Šūpiņu, manuprāt, ikdienas copei vajag 1,6–2,5 gramus smagu.
Fores PAL, Forest MIU – nu jau šie ir klasika, ideāli strādājoši! Krāsas daudz, bet iesaku atrast (semačku) puse melna, puse zaļa vai dzeltena, šis krāsojums strādā vienmēr, arī sacensībās.
Lucky John Ayu un Luna – krietni lētāki šūpiņi, bet ļoti labi! Ir arī pieejamas labas krāsas, ja tavā upē ir alatas, tad olīvu zaļa vai melna šī šūpiņa krāsa būs uguns!
Yarie – šie šūpi ir must have tavā kastītē, labas krāsas un strādā perfekti. Vienā sezonā uz šiem šūpiņiem ķēru kā traks, kolēģis vienkārši šokējās, kā tā var būt!
Vobleri derēs līdz 70 mm.
Jackall Timon Tricoroll 55 – noteikti nav standarta māneklis forelistu kastē, bet man patīk, kā strādā, zivi ķer labi!
Lucky John Basara un Anira – labi ķeroši vobleri, labās krāsā un par pieejamu cenu.
V.V. – Šie ir roku darbi. V.V. taisa mūsu pašu Vasīlijs, skaisti vobleri, zivis ķer labi un priecē makšķernieka acis, tādus ir žēl pazaudēt.
Silikons
Freshlures Junior – manā kastītē šis ir nr. 1! Zivīm ļoti patīk, liela krāsu izvēle un laba konsistence. Šis māneklis palīdzēja man izcīnīt Latvijas čempiona titulu.
Berkley Honeyworm – kā saka labākais sporta foreļotājs Latvijā (Uģis Circenis), tad tev kastītē vajag tikai šo. Ar to arī viss ir pateikts.
Fishup Yochu un Pupa – šie ir kārtīgi darba zirgi! Gumijas kalpo ilgāk un zivis ķer ļoti labi, ikdienas copē šos mānekļus izmantoju vienmēr.
Kad esi īstajā laikā un vietā!
Ja nemaldos, tad tas bija pirms diviem pavasariem. Ar draugu devāmies forelēs, tikko viss sācis zaļot, bet ārā vēl dzestrs. Viss notiek kā parasti, bez trakas trokšņošanas makšķerējam, parasti, ja ejam divatā, tad katrs makšķerē ar cita tipa mānekli, lai ātrāk atkostu, kas tajā dienā patīk labāk. Man vienmēr apnīk ķert uz vienu un to pašu, kaut vai ķeras labi, bet tas, protams, ir tikai ikdienas copē. Nonākam pie paliela bebru uzplūdinājuma, parasti šīs ir diezgan labas vietas, un tā arī bija šoreiz. Tā vēl nekad nebija bijis, atceros, ka saskaitīju līdz 16, sešpadsmit metieni, sešpadsmit foreles, stāvot vienā vietā. Kolēģim bija kaut kas ļoti līdzīgs! Bija sajūta, ka tur sagājušas lielākā daļa no zivīm, kas beigās bija arī diezgan ticami, jo pēc šī dambja cope gandrīz pazuda. Pagājušajā pavasarī devāmies turpat, lai piešautu roku un apmierinātu vilkšanas kāri, bet palikām ar gariem deguniem, mežcirtēji šo dambi bija nolīdzinājuši!
Asiniet āķus, kārtojiet kastītes, vēl nedaudz un varbūt tiksimies pie upes!
Arturs Stauga
Kur paliek lielie zandarti – Imants Tiltiņš un Svens Rubulis. Ķeram lielo! #3 epizode
