Skrīverietis Mārtiņš Salmiņš sociālajos tīklos bieži dalās ar samu fotogrāfijām. Kā viņam izdodas noķert uzmanīgo un spēcīgo Daugavas dzelmes saimnieku, kuram pa spēkam ir nogremdēt pat nelielu laiviņu un, kā vēsta nostāsti, nav problēmu dzelmē ievilkt pat visai prāvu medījumu? Mārtiņš atklāj, ka kopš bērnības viņam patīk makšķerēt tieši plēsīgās zivis. Šī cope Mārtiņam šķiet daudz interesantāka un dinamiskāka.
Pirmie sami aiziet gar degunu…
“2016. gadā veikalā Artemida nopirku laivu un aizbraucu pīļu medībās. Tad arī nolēmu, ka laiva jāaprīko arī copei, un iebūvēju tajā eholoti. Kopā ar draugu braucām pa Daugavu un redzējām, kā citi makšķernieki kvoko, lai pievilinātu samus.
Iegādājos pašu lētāko. Izmēģinājām, taču nekas prātīgs nesanāca – ir jāiemācās ar kvoku uzsist pa ūdeni tā, lai radītu nepieciešamo skaņu. Novērojām, kā divi citi copmaņi kvoko. Neko nenoķēruši, viņi aizbrauca, un mēs nostājāmies viņu vietā. Pēkšņi eholotē ievēroju līniju, kas mums tuvojās no dzelmes. Tas bija sams, kas tūlīt sakampa mana drauga makšķeres ēsmu! Aukla neizturēja un plīsa. Pirmais sams mums aizgāja gar degunu! Pēc desmit minūtēm kāds sakampa arī manas makšķeres ēsmu! Manai makšķerei bija pārāk stingri pievilkta bremze. Kāts liecās arvien tuvāk ūdenim, tad atbalstījās pret laivas malu, kas sāka iegrimt! Es neko nevarēju izdarīt! Palaidu makšķeri brīvāk, lai atsvabinātu bremzi, un sams tajā brīdī atkabinājās. Tad vēl nezināju, ka samam ir cieta mute un tas kārtīgi jāpiecērt,” atceras Mārtiņš.
Samam nepatīk metāls
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
“Āķim ir jābūt ļoti asam, tāpēc es izvēlos Japānā ražotos augstas kvalitātes āķus. Es izmantoju trijžuburu āķus. Ir mazāk iespēju, ka āķis būs sagriezies tā, ka piecirtiena mirklī neieķersies zivī.”
Uz āķa Mārtiņš parasti liek naktstārpus – lielas sliekas, ko lasīt nākas naktī kabatas lukturīša gaismā. Jārīkojas ļoti klusu un veikli. Mazākais zemes satricinājums soļu dēļ, un tārps vienā mirklī pazudīs alā.
Svins un tērauds jāpaslēpj!
“Man pagāja trīs gadi, kamēr sapratu, kas samam patīk un kas to var nobiedēt vai darīt uzmanīgu. Samam nepatīk metāls! Tāpēc uz āķa brīvās daļas, ko nenosedz naktstārpi, uzmaucu gumijas caurulīti. Arī svinu labāk izvēlēties tādu, kas iestrādāts polimēru apvalkā.
Sams piepeld un ēsmu aptausta ar ūsām. Tajās ir viņa garšas kārpiņas. Noskaidro, kas un kā, un tikai pēc tam tver ēsmu mutē. Agrāk bija tā, ka sami piepeld, bet neņem, un nevarēju saprast, kāpēc. Sāku interesēties un uzzināju. Un tad tikai sākās – 11 kilogrami, trīspadsmit. Lielāks par 13 kilogramiem gan nav bijis, lai gan eholotē esmu redzējis arī ap divus metrus garus samus – gan pie Kokneses pilsdrupām, gan pie Liepkalnu maiznīcas. Lielus samus eholotē esmu redzējis arī lejpus Pļaviņu HES. Divus bieži vien var redzēt dzelmē pie Putnukalna, bet jau nākamajā dienā pie Otrā pasaules kara laikā uzspridzinātā tilta, vēl nākamajā dienā devušies Pļaviņu HES virzienā. Es nesaprotu viņu kustību. Iespējams, tie seko balto zivju bariem.
Abonē! Dāvanā kalendāru, iespēju piedalīties loterijā un abonējot ar pielikumu arī izdevumu “Makšķernieka gads”!
Tāpat bija jāiemācās kvokot – sitiena tehnika ir ļoti svarīga. Man tas izdevās visai ātri. Intensīvi sist nedrīkst. Izdari trīs, piecas reizes, jāietur ilgāka pauze. Ar vienu kvoku var izvilināt augstāku skaņu, ar citu – zemāku. Kura skaņa strādās kurā dienā – tas iepriekš nav zināms. Tāpat vieni kvoki ir domāti, lai skaņa ietu plašumā, citi – dziļumā. Tāpēc veikalos ir tik daudz dažādu kvoku. Labas atsauksmes esmu dzirdējis par meistara Tiltiņa kvokiem. Kad sāka veikties, pasūtīju kvoku no Bulgārijas. Tas ir roku darbs un arī maksā vairāk nekā 100 eiro.”
Samam ēst gribas visu gadu
Mēdz teikt, ka samu laiks ir augustā. Taču Mārtiņš zina teikt, ka tā nav, – samam ēst gribas visu gadu. Vien siltākā laikā tas ir aktīvāks un līdz ar to arī spēcīgāks pretinieks. Viņš samus dodas ķert no maija, kad atļauta makšķerēšana no laivas.
“Es personīgi pazīstu makšķerniekus, kuriem Daugavā pie Jaunjelgavas samu izdevās noķert februāra vidū! Kad vēders pilns, kādu laiku sams atpūšas. Var teikt – slinka zivs ar ūsām un mazām, ļaunām ačtelēm. Un lielu muti,” tā Mārtiņš Salmiņš. “Aukstā ūdenī tas nav tik agresīvs. Kad ēsmu paņēmis, to var vilkt kā baļķi. Savukārt, jo ūdens siltāks, jo zivs aktīvāka.
Man agrāk šķita, ka labākais laiks samu copei ir pēcpusdienā. Taču esmu noķēris samus arī pašā dienas vidū. Lejā, dzelmē, ir tumšs vienmēr. Daugavā zem ūdens ir divas kantes. Viena, kur strauji sākas dziļums, otra, kur straujais kritums beidzas (ap 20–30 metru dziļumā). Posmā starp abām kantēm tad arī visbiežāk uzturas sami.”
Naktstārpi ķiploku marinādē
Samu makšķerē nav nekā sarežģīta. Pītas pamatauklas galā ir pamatīgs svina gabals (100–150 gramu), no tā tālāk uz leju divas pavadiņas no fluorokarbona auklas un tās galā trijžuburu āķis. Ēsmu ielaiž 5–15 metru dziļumā atkarībā no situācijas. Ēsmai jābūt pusūdenī. Ja vēlas kvokot 10 metru dziļumā, ēsmai jābūt 5–6 metru dziļumā. Ja 30 metros, tad ēsma būs 10–15 metros.
“Reizēm gadās, ka sami uzskrien pārāk augstu un ēsma jāpaceļ augstāk. Taču to visu var redzēt eholotē. Ja ēsmai izmanto karūsu, eholoti nevajag. Par sama tuvošanos liecinās makšķeres kāta purināšanās. Kā zivs jūt sama tuvošanos no 10–15 metru attāluma, man izskaidrojuma nav. Tāpat kā tam, kā sams no dzelmes nekļūdīgi uzpeld tieši tajā vietā, kur ir ēsma,” saka Mārtiņš.
“Esmu pārliecinājies, ka samam garšo naktstārpi, kas iemarinēti ķiplokos. Reiz draugam bija beigusies ēsma un viņš uz āķa uzlika ķiploka daiviņu, un… loms neizpalika. Tāpat samam var piedāvāt vistas filejas gabaliņus. Tie strādā! Arī aknas samam garšo.”
Grilēts sams
Mārtiņš noķertos samus visbiežāk grilē. Zivi sagriež grilēšanai piemērotos gabalos, pārkaisa ar jūras sāli, ievakumo un sasaldē. Pēc pāris dienām atkausē, noskalo lieko sāli un liek uz vidējām oglēm. Sams iesūc tik sāls, cik tam nepieciešams. Jo biezāka šķēle, jo jācep lēnāk.
“Mēdz teikt, ka sami, kas svarā lielāki par 20 kilogramiem, nav ēdami. Es esmu ēdis gabaliņu no 70 kilogramu smaga sama. Tas bija lielisks. Arī auksti kūpināts sams garšo ļoti labi. Lai gan, jo lielāka zivs, jo labāk to atlaist. Lai nārsto, lai arī mūsu bērniem ir ko ķert,” tā Mārtiņš Salmiņš.
Spoles. Izvēle, auklas uztīšana, kādu izvēlēties, kāds ir piedāvājums. Video bloga #4 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
