Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība ziņo, ka roņu (īpaši pelēkā roņa Halichoerus grypus) populācijas pieaugums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pēdējās desmitgadēs patiešām ir ievērojami ietekmējis lašveidīgo zivju (īpaši laša Salmo salar un jūras foreles Salmo trutta trutta) populācijas un nozveju.
Roņu populācijas stāvoklis
Pēc 20. gs. vidus lejupslīdes (vairošanās neveiksmes un medību dēļ) roņu skaits Baltijas jūrā kopš deviņdesmitajiem gadiem ir ievērojami pieaudzis — šobrīd pelēko roņu skaits tiek lēsts vairāk nekā 40 000 (pēc citām ziņām, to skaits jau pārsniedz 60000) indivīdu, un tie arvien biežāk sastopami arī Rīgas līcī (monitoringa pētījumos tiek lēsts, ka to skaits Rīgas jūras līcī ir no 10000 – 12000 un turpina pieaugt). Tie barojas plašā teritorijā, īpaši piekrastes zonās un upju grīvās, kur nārsto un uzturas lašveidīgās zivis.
Ietekme uz lašveidīgo populācijām
Tiešā plēsība. Roņi ir oportunistiski plēsēji. Tie ēd lašus, jūras foreles, taimiņus, siļķes, reņģes u.c., bet priekšroku dod lielām, taukainām zivīm. Pētījumi (piem., Zviedrijā, Somijā un Igaunijā) rāda, ka līdz pat 20 – 40 % no piekrastes lašu nozvejas var tikt sabojāta vai apēsta roņu dēļ. Jaunie laši un foreles, kas migrē no upēm uz jūru, ir īpaši uzņēmīgi — roņi bieži uzturas upju grīvās un notver migrējošās zivis. Netiešā ietekme caur stresu un uzvedību. Laši un jūras foreles maina uzvedību, ja tuvumā ir roņi. Tie mazāk uzturas seklajos barošanās rajonos, kas samazina augšanas ātrumu. Tas savukārt ietekmē zivju kondīciju un nārsta panākumus. Zvejas rīku bojājumi. Roņi bojā tīklus un lamatas, īpaši stāvošos tīklus (žebērkļus) un venterus, ar kuriem bieži tiek ķerti laši. Rezultātā tiek zaudēta nozveja, un zivis, kas izkļūst, bieži ir savainotas un nespējīgas nārstot. Šī ietekme ir īpaši liela Rīgas līcī, kur piekrastes zveja notiek nelielā dziļumā, roņu iecienītās barošanās vietās.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Ekosistēmas līdzsvars un pārvaldība
Ekoloģiski raugoties, roņi ir dabīgā Baltijas jūras faunas sastāvdaļa, un to klātbūtne ir veselas ekosistēmas indikators. Tomēr Baltijas jūrā šis līdzsvars ir trausls, jo lašveidīgo populācijas ir cilvēka atkarīgas (mākslīgā audzēšana, upju regulācija, zvejas spiediens). Rezultātā roņu pieaugums un lašveidīgo samazinājums rada konfliktu starp aizsardzību un zvejniecību.
Iespējamie risinājumi
– Speciālie roņu drošie zvejas rīki, kas novērš roņu piekļuvi lomam (piem., pastiprinātas lamatas ar metāla karkasu).
– Selektīva plēsēju kontrole, ko daži Baltijas reģioni apsver, bet tā ir juridiski un ekoloģiski sarežģīta.
– Zivju resursu papildināšana (mākslīgā lašu ielaišana upēs)
– Kompensācijas zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem
Avots: Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība
Videoklips pieejams Lielais Loms Youtube kanāla dalībniekiem! Piesakies un skaties!
Trīs vērtīgi padomi, kas uzlabos Tavas izredzes noķert butes. Lielais Loms noslēpumi #12
Abonē žurnālu LIELAIS LOMS 2026. gadam (klikšķini šeit) un dāvanā saņem makšķernieka kalendāru!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
