Man vobla atgādina bērnību – gan garša, gan smarža, jo atceros, kā tēvs tās voblas gatavoja, pēc tam ēdām. Man plēsa mazus gabaliņus, lasīja ārā asakas un deva garšot. Toreiz smeķēja ļoti, jo tas viss bija tāds piedzīvojums, iespēja piedalīties lielo lietās. Tādas voblas kā bērnībā ēstas vairs nav nekad, tādēļ vienu dienu paprasīju tēvam, vai viņš atceras veco voblas recepti.
Sastāvdaļas
Brekši esot visgaršīgākie
Baltais sāls
Saulespuķu eļļa
Pagatavošana
Paņem zivi un sasāla baltajā sālī. Zivs sāli paņem tik, cik tā var paņemt. Tāpat kā slapja grīdas lupata nevar uzsūkt vairāk ūdens, kā to atļauj fizika. Tādēļ sāli sabērt par daudz gluži vienkārši nevar. Sālī zivis notur trīs līdz četras dienas.
Kad zivis sālī nostāvējušās, tās izmērcē ūdenī. Pēc tam ielej spainī ūdeni, ielej saulespuķu eļļu, apmēram puspudeli. Eļļa ūdenī nešķīst, bet eļļains paliek. Izrādās, ka tas attur no mušām, ja kaltē ārā.
Pēc tam kar un kaltē – ēnā, vējainā vietā. Pažobele, veranda ar caurvēju. Nedrīkst likt tiešos saules staros.
Vislabākās voblas sanāk no brekšiem. Tie arī visgaršīgākie auksti kūpināti. Bet var izmantot teju vai jebkuru zivi.
Nedrīkst nolikt mānekli zem zivs – pelāģiskās copes knifi! Zandartu cope ar Mārtiņu Iskrovu, 2.daļa
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
