Aktualitātes

Raidījums: VARAM valsts sekretārs piešķir naudu HES, kas sagandējis Vaidavas upi0


Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā no jūlija līdz septembra vidum Gaujas pietekās jeb 15 upju posmos 95 kilometru garumā uzsāk upju straujteču atjaunošanu ar mērķi veicināt taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežot invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos pa upju ielejām.
Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā no jūlija līdz septembra vidum Gaujas pietekās jeb 15 upju posmos 95 kilometru garumā uzsāk upju straujteču atjaunošanu ar mērķi veicināt taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežot invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos pa upju ielejām.
Foto: DAP

Portāls IR.lv ziņo, ka VARAM valsts sekretārs piešķir naudu HES, kas sagandējis Vaidavas upi.

Izmantojot situāciju, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav ministra, pirms Ziemassvētkiem ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pamanījies virzīt naudas piešķiršanu Karvas HES, kas sagandējusi dzīvi Vaidavas zivīm, ziņo TV3 raidījums „Nekā personīga”. Šā iemesla dēļ šonedēļ no amata atlaists arī Vides investīciju fonda direktors Ronalds Neimanis.

Visu raidījumu klausies šeit!

Ieprieš arī savā portālā un žurnālā “Lielais loms” rakstījām par Arī makšķernieku sabiedrībā šī tēma tiek pārrunāta – par tīkliem upēs, par maluzvejniecību, par sargāšanu un vēl, un vēl. Tāpēc aprunājos ar Didzi Ustupu no BIOR par aktualitātēm upju sakarā.

Somija un Igaunija ir panākusi to, ka mazie HES no upēm tiks jaukti nost un upēs atgriezīsies to dabiskais tecējums. Kā tas ir iecerēts, un kas kaut ko tādu kavē Latvijai?
Igaunijā ir drusku citādāk. Tur saimnieciskajām būvēm valsts ir uzstādījusi ultimātu – vai nu nojaukt, vai izbūvēt zivju ceļu. Bet tam tiek piešķirts finansējums. Mūsu gadījumā šobrīd tiek lemts par daudz nesaimniecisko šķēršļu nojaukšanu. Strādāsim darba grupās par šķēršļiem Gaujas, Ventas, Lielupes un Daugavas ūdenstecēs. Mēģināsim izanalizēt tos šķēršļus, no kuriem varam atbrīvoties, kuru nojaukšanai pietiktu finansējuma.

Makšķernieku sabiedrībā var dzirdēt, ka domas dalās. Vieni ir par visu šķēršļu nojaukšanu, citi atkal sūkstās, ka pazudīs viņa uzpludinājums, kur var uz breksīti pasēdēt, un tamlīdzīgi.
Protams, labi nebūs visiem. Īpaši neapmierināti noteikti būs tie, kam šādu uzpludinājumu krastā ir viesu nami vai citas atpūtas iespējas ar pludmalēm un tamlīdzīgi. Mēs tikko bijām Igaunijā un braucām pa daudziem šādiem objektiem. Tur viss ir tik ļoti sakārtots, ka mēs par ko tādu varam tikai sapņot. Droši vien katrs šāds gadījums ir jāskata atsevišķi, un kompromisu iespējas var atrast vienmēr. Vai tiek samazināts ūdenskrātuves līmenis, attiecīgi arī vieglāk izbūvēt zivju ceļus, jo tiem nebūs nepieciešams tik stāvs kāpums. Protams, tam visam ir nepieciešams finansējums. Un jebkurā gadījumā, nojaucot šos šķēršļus, mēs nerunājam tikai par lašiem un taimiņiem. Upes pašas par sevi sāktu dzīvot un būtu faunas daudzveidība. Spiningotāju ir ļoti daudz, kuri noteikti būtu tikai ieguvēji – kaut vai tām pašām mūsu strauta forelēm dzīves kvalitāte un nārsts uzlabotos. Un ūdeņu Latvijā mums ir daudz, balto zivju ķērājiem nebūtu jāsūdzas, ka nav kur aizbraukt un kaut vai mierīgi ar pludiņu pasēdēt.
Upes pašas par sevi sāktu dzīvot un būtu faunas daudzveidība. Spiningotāju ir ļoti daudz, kuri noteikti būtu tikai ieguvēji – kaut vai tām pašām mūsu strauta forelēm dzīves kvalitāte un nārsts uzlabotos.

Labi nebūs visiem. Īpaši neapmierināti noteikti būs tie, kam šādu uzpludinājumu krastā ir viesu nami vai citas atpūtas iespējas ar pludmalēm un tamlīdzīgi.

Paskatīsimies uz kaimiņiem lietuviešiem. Pie viņiem par ļoti lētām naudām ir opcija copēt rudenī svaigi ienākošo rudens lasi. Kas traucē ko tādu ieviest Latvijā?
No biologu viedokļa tas, ko atļauj lietuvieši, īsti pareizi nav. Presings uz tām upēm ir milzīgs. Pieļauju, ka arī pašu lietuviešu makšķerniekiem tas nepatīk. Mums ir Salaca, kas viennozīmīgi ir mūsu labākā lašupe. Tā varbūt neskaitās laba Baltijas jūras mērogā, bet mūsu labākā noteikti. Bet tā ir “dabiskā” lašupe, kurā viss nārsts notiek dabiski, un izkārtot likumus šādā upē būtu daudz grūtāk nekā, piemēram, Gaujā vai Ventā. Upes kvalitāti lašu un taimiņu kvalitātei nosaka smoltu (lašu pusaudžu) daudzums no potenciāli iespējamā daudzuma. Laba lašupe skaitās ar rādītāju virs 50%, Salacā tā ir drusku virs 40%, savukārt Gaujā un Ventā tā ir zem 5% atzīmes. Salīdzinoši lietuviešu Nemunai rādītājs ir ap 30%. No likumiskā un bioloģiskā viedokļa mums noteikti būtu vieglāk attīstīt lašu un taimiņu copi Gaujā un Ventā, jo tās ir “jauktā tipa lašupes”, kurās nārsts notiek, bet arī katru gadu tiek strādāts pie populācijas pavairošanas mākslīgi.

Laba lašupe skaitās ar rādītāju virs 50%, Salacā tā ir drusku virs 40%, savukārt Gaujā un Ventā tā ir zem 5% atzīmes. Salīdzinoši lietuviešu Nemunai rādītājs ir ap 30%.

Ja runājam tieši par pavairošanu, tad saprotu, ka BIOR ir uzsācis sadarbību ne tikai ar zvejniekiem, bet arī ar makšķerniekiem. Kā sadarbība izpaužas?
Jā, iepriekšējos gados zvejnieki nespēja izpildīt kvotu, kas bija nepieciešama vaislas zivju iegādei priekš pavairošanas. Pagājušajā gadā BIOR izsludināja konkursu makšķerniekiem par vaislas zivju sagādi. Jau iepriekš jāteic, ka nebija tā, ka tur varēja pieteikties jebkurš, tika izstrādāti nosacījumi, un kurš katrs savu laimi izmēģināt tā vienkārši nevarēja. Konkursā pieteicās divas makšķernieku biedrības un divi individuāli makšķernieki, no kuriem visatbilstošākie bija biedrība “Sudrablasis”. Jau pagājušajā gadā šī sadarbība izvērtās veiksmīga. Lai arī nepieciešamo zivju skaits kopā ar zvejniekiem netika izpildīts, tas bija ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Protams, arī jāuzsver tas, ka makšķerniekiem līdzi dodas arī pārstāvji no zivju audzētavām un zivju noķeršanas gadījumā zivs tiks saudzīgi nogādāta audzētavas baseinos, kur ar garantiju varēs notikt mākslīgs pavairošanas process.
Lai arī makšķernieki runā, ka upes nosprostotas un zvejnieki dara, ko grib, tad šogad uz vaislas materiālu ieguvi pieteicās tikai viena zvejnieku brigāde, lai arī gribējām vismaz divas – vienu pie Gaujas iztekas, vienu augstāk. Bet šobrīd skats uz nākotni ir pozitīvs, jo sadarbība ar makšķerniekiem ir izdevusies visnotaļ veiksmīga. Mēs saprotam, ka ar murdiem, arī ar makšķerēm mēs dabai nodarām pāri, bet skaidrs ir arī tas, ka tas, kas pēc tam rezultēsies darba augļos, būs viennozīmīgi tā vērts. Mums ļoti sāka trūkt vaislas materiāla, un bija jau doma izmantot elektrozveju, kā tas notiek pie mums kaimiņos, bet šobrīd bez tā ļoti labi iztiekam un, kas zina, varbūt varēsim pāriet tikai uz sadarbību ar makšķerniekiem. Viens ir skaidrs, lašiem būs būt.

Vēsture
– Latvijā laika periodā no 1993. gada līdz 2003. gadam tika uzceltas 149 mazās HES uz 106 upēm.
– Pirmās Latvijas Republikas laikā uz Latvijas upēm darbojās aptuveni 700 hidrotehnisko būvju, lielākoties ūdensdzirnavas. Padomju gados vairums dzirnavu aizsprostu sabruka.
– Laika posmā no 2005.-2014.gadam mazo HES saražotais elektroenerģijas procentuālais īpatsvars valsts elektroenerģijas patēriņā sastādīja 0,9%.
– Uz Latvijas vairāk nekā 12 500 upēm šobrīd ir 147 mazās hidroelektrostacijas (2020. gadā)

Skaties! Par monstrīgām līdakām, noslīkušiem spiningiem un uzvarām. “Ķeram lielo” #1 epizode

Saistītie raksti

Vairāk lasi aktuālajā žurnāla Lielais loms numurā!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Bušu cope Užavā un Ventspilī. Inventārs, ēsma, svini, kāti un sistēmas
5 stundas
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Rekorda loms – 21,5 kg. Peipuss. Šaurums – Rapina
3 dienas
Lielais Loms
Makšķerēšana
Brāļi Klēģeri par drāmu, sūdiem un elli! “Ķeram lielo!” #2 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Ziņojam no izstādes Fisch&Angel Dortmundē
Ekskluzīvi 26. janvāris, 2023
Lielais Loms
Pigori
VIDEO! Kraukļi jau bija sākuši uzbrukt. Stirnēns būtu gājis bojā, bet makšķernieki to izglāba
Ekskluzīvi 18. janvāris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Par monstrīgām līdakām, noslīkušiem spiningiem un uzvarām. “Ķeram lielo” #1 epizode
Ekskluzīvi 17. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Cope Peipusa ezerā. Kad sals neattur no copes un no zivīm
14. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Razdāča Ventā, kad asari neļauj pat pačurāt
14. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Tiekamies ar pagājušā gada Latvijas čempioniem
Ekskluzīvi 12. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Vienkārši baudīt procesu. Mormiška, bezmotilka, jauna makšķerīte, ūdas arī!
11. janvāris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Kas jādara, lai piecas reizes ātrāk tiktu pie sava pirmā loma
Ekskluzīvi 9. janvāris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Skaties! Kas notiek Engures ezerā? 07.01.2023.
Speciālreportāža 7. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO. Kā turēt bļitku? Izrādās ir vairāki veidi, kā to darīt efektīvi
Ekskluzīvi 7. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Filmas “Līdaku ielenktie” pirmizrāde – sešu pieredzējušu piedzīvojumu meklētāju-makšķernieku gaitas
5. janvāris, 2023
Arvis Ančevskis
Inventārs
VIDEO! Lowrance Elite FS ekrāna iestatīšana. Praktisks padoms
Ekskluzīvi 3. janvāris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Piedzīvojums. Lašu cope Salacā! Forša cope, foršas zivis, forša kompānija!
Ekskluzīvi 2. janvāris, 2023
Arvis Ančevskis
Skaties!
Video: Divas dienas makšķernieku dzīvē – Gauja un Ķīšezers
Speciālreportāža 24. janvāris, 2022
Lielais Loms
Makšķerēšana
Praktisks padoms. Ko darīt, lai ziemā nesals aukla un makšķeres riņķi?
Speciālreportāža 27. decembris, 2022
Lielais Loms
Receptes
Recepte. Ātri un gardi – sviestā cepta forele svētku galdam
26. decembris, 2022
Lielais Loms
Inventārs
Urbji, makšķeres un mānekļi – zemledus makšķerēšanas teorija un prakse. Video bloga #11 epizode
26. decembris, 2022
Lielais Loms
Makšķerēšana
VIDEO. Kurzemes kimlaka meklējumos – Venta, asaris, mormišķa
25. decembris, 2022
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Vēdzeles iesācējiem, mānekļi lielām līdakām. Iesaka SIA Ieroči
22. decembris, 2022
Lielais Loms
Makšķerēšana
Noderīgi! Daži ieteikumi veiksmīgai copei uz ledus – nepieciešamais aprīkojuma saraksts
21. decembris, 2022
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Ziemas inventāra tests reālos apstākļos – ar ko labāk ķeras atkusnī?
Ekskluzīvi 21. decembris, 2022
Lielais Loms
Inventārs
Ideālais iesācēja komplekts līdz 100 EUR. Kāti, spoles, pludiņi, āķi. Video bloga #2 epizode
Ekskluzīvi 29. jūlijs, 2022
Lielais Loms
Inventārs
Skaties! Revidējam veikalu plauktus – šoreiz viesojamies Ratter Baits veikalā
Ekskluzīvi 7. septembris, 2022
Lielais Loms
Skaties!
Ziemas copes noslēpumi. Sarunas laivā #5
14. decembris, 2022
Arvis Ančevskis
Skaties!
Dodamies ķert butes kopā ar “Copes garša”!
9. decembris, 2022
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO. Copes sezonas noslēgums no laivas 2022. Mērķa zivs – zandarts
Speciālreportāža 7. decembris, 2022
Lielais Loms
Receptes
VIDEO! Ērti un vienkārši! Pagatavo foreļu ikrus bez problēmām!
Ekskluzīvi 19. novembris, 2022

Lasītākie