Šoreiz trīs vīru kompānijā kā jau katru gadu pavasarī dodamies Kurzemes virzienā lūkot, kas darās Ventā!
Tiesa gan, pirmo reizi janvāra sākumā. Tā kā līdz upei jāmēro kāds gabaliņš, sākam ar to, ka atveram interneta vietni Ventas rumba online un novērtējam situāciju. Rumba redzama, ledus aizgājis, ūdens izskatās tīrs, draza aizgājusi, nākamais solis – veram vaļā Vides centra mājaslapu un lūkojamies, kāds ir ūdens līmenis mūsu noskatītajā upes posmā, un redzam, ka 1,60 m virs tā saucamā vasaras līmeņa. Nekas traks, jābrauc. Pa ceļam sāk spēcīgi līt, vējš pieņemas spēkā, pirmā doma ir – labi ja kādu stundu izturēsim pie upes šādos apstākļos. Nu neko darīt, atpakaļ jau nebrauksim. Nonākot pie upes, lietus pierimstas, bet vējš gan pūš pamatīgi, iekārtojamies pie upes mazā pleķītī, kur ir aizvējš. Nu jau sajūtas gandrīz kā vasarā, tikai ūdens krāsa kā latte no Circle K. Ņemam katrs pa vienam fīdera kātam un sākam šņorēt! Sistēma vienkārša – pie pamatauklas piesienam karabīnīti, kurā karinām svinu, mūsu gadījumā 4. izmēra, tautā sauktā piramīda, nedaudz augstāk (20–30 cm) uz pamatauklas uzsienam nelielu cilpiņu, kurā iesienam pavadiņu ar āķi, mēs izmantojam palielus āķus ar plastmasas mormišku. Kā ēsmu, kamēr tik liels ūdens un straume, parasti izmantojam svaigu tīģergarneles gabaliņu vai slieku, jo domāju, ka kaut ko mazāku, piemēram, baltos vai pinkus, zivij grūtāk pamanīt. Pavadiņas garums arī 20–30 cm, es sienu tā, lai ēsma ar svinu ir vienādā augstumā, tādā veidā tā mazāk pinas. Kā pamatauklu izmantoju 0,25 stealth line fīdera auklu, pavadiņām tādas pašas firmas 0,18 aukla. Makšķerkāts arī pavisam vienkāršs, galvenais, lai tas ir stingrs, bet tajā pašā laikā, lai, velkot zivi, strādā viss kāts, nevis tikai spice. Es izmantoju, Akara EXPERIENCE 390, tests 60–90 g. Ar pašu cietāko spici, kas nāca komplektā, kāts mierīgi tiek galā ar 120 g svinu. Kamēr augsts ūdens līmenis, iet zāle, un zem ūdens ir daudz ķērāju, neko smalkāku īsti neredzu jēgu likt. Tāpat arī barotava un zivs piebarošana, pēc manām domām, šajos apstākļos ir lieka – barību uz vietas nevar noturēt vajadzīgajā vietā, un būtu jāizmanto ļoti smagas barotavas. Arī makšķernieku šobrīd pie upes nav daudz, zivs vēl nav izlutināta ar visādiem labumiem, tāpēc to var veiksmīgi ķert pa vienkāršo. Kad noskries ūdeņi un paliks silts, tad jā, tad jau var pāriet uz smalkākiem rīkiem, strādāt ar barībām utt. Pirmais metiens, nolieku makšķeri un skatos, kā iemet mans cīņu biedrs. Mana fīdera spice sāk raustīties, pirmā doma – tas rukažops pārmetis pāri manai auklai! Uzjautāju, lai parausta savu makšķeri, un jā, mana raustās līdzi, nu neko darīt, jāvelk ārā. Sāku ietīt auklu un saprotu, ka neesam sapinušies, man tomēr galā skaista vimba. Ņemot vērā, ka ir tikai janvāris, ūdens auksts un zivis vēl nav tik aktīvas, diena tomēr pavadīta skaisti – kopā kādas padsmit copes, no kurām tikām pie astoņām zivīm, plus bonusiņš sapals, kurš turpina augt.
Lai visiem veiksmīgs un lomiem bagāts gads! Tiekamies pie ūdeņiem!
Aprīkojums
– Pavadiņas garums 20–30 cm, jāsien tā, lai ēsma ar svinu ir vienādā augstumā, tādā veidā tā mazāk pinas
– Kā pamatauklu izmanto 0,25 stealth line fīdera auklu, pavadiņām tādas pašas firmas 0,18 aukla
– Makšķerkāts pavisam vienkāršs, galvenais, lai tas ir stingrs, bet tajā pašā laikā, lai, velkot zivi, strādā viss kāts, nevis tikai spice. Šajā gadījumā Akara EXPERIENCE 390, tests 60–90 g
– Barotava un zivs piebarošana šajos apstākļos ir lieka
Loterijas uzvarētāji. Abonēja žurnālu pirmo reizi un tika pie balvām no veikala “Ēsma”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
