Facebook grupā Makšķerniekiem / Рыбакам publicēts ieraksts, kas vēsta par postošu ainu Aizkraukles HES tuvumā:
“Oktobra sākumā Aizkraukles HES strauji samazināja Daugavas ūdens līmeni. Posmā no Aiviekstes līdz Jēkabpilij gar krastu ir līdzīgs skats. Visur atrodami beigti, apkaltuši un pusdzīvi nēģu mazuļi. 10 metros saskaitīju ap 50 gab. Sods makšķerniekam par vienu “ņurņiku” uz āķa laikam ir 8 eiro!!!! Jautājums: Cik būtu jāmaksā HES vadībai par postījumu dabai. Un vai vispār Latvijā tas ir svarīgi?”
Joprojām svarīgs ir jautājums par to, vai atbildīgās iestādes kaut kā uz notiekošo reaģēs.
Aizkraukles HES postažā
Šā gada martā LSM mājas lapā bija publicēts raksts “BIOR pētnieks: Mēģinājumi mazināt zivju mirstību HES turbīnās nav panaceja”. Rakstā teikts:
“Jautāts, vai šāds risinājums ir videi draudzīgs un efektīvs, zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups atzina, ka atsevišķos HES tas varētu būt veiksmīgs risinājums, taču par panaceju to uzskatīt nevar.
“Šī metode ir domāta labāk peldošām zivīm, kas pretojas straumei un cauri turbīnām izpeld līdz ar to lēnāk. Tomēr fiziska traumēšana turbīnās nav vienīgais bojāejas iemesls. Ja arī zivs apdullināšana samazina traumatisma risku, tā neizbēgami palielina potenciālo plēsēju darbības ietekmi. Tāpēc katrs gadījums ir jāizskata individuāli,” skaidroja Ustups.
Arī zemūdens virpuļu radīšana, viņaprāt, ir labs risinājums, bet tas nedarbosies pilnīgi visur. “Es īsti nevaru iztēloties, kā Latvijas HES ūdenskrātuvēs varētu izveidot struktūras, kas radītu kaut kādus ūdens virpuļus, jo straumes ātrums virs HES , kur vajadzētu virpuļus, vairumā gadījumu ir minimāls, jo tajā vietā ir uzpludinājums. Tas drīzāk būs vienkārši klucis gultnē, kas nekādus virpuļus neradīs,” paņēmienu piemērotību Latvijas ūdenstilpēm raksturo pētnieks.
Te gan jāņem vērā, ka minētie risinājumi tiek meklēti to zivju migrācijai, kas pa upēm dodas lejup un Latvijā tas šobrīd nav aktuāli, jo zivis nav spējīgas migrēt augšup pa straumi.
Zivju mirstības samazināšanai HES turbīnās Latvijā šobrīd tiek izmantotas aizsargrestes, kas izvietotas pirms ūdens ņemšanas ierīcēm.
“Ministru kabineta “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” nosaka, ka ūdens ņemšanas iekārtu nepieciešams aprīkot ar ierīci, kura novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuras spraugu platums ir 20–35 mm. Pēdējos gados ir vērojama tendence spraugu platumu palielināt uz 35 mm. Pasākuma efektivitāte Latvijā nekad nav vērtēta. Tas, ka restes nespēj pilnībā novērst zivju bojāeju, ir zināms. Piemēram, Gravas un Vecdzirnavu HES maksā ikgadējās kompensācijas par zušu bojāeju turbīnās. Šeit gan ir jāņem vērā, ka kompensācijas apjoms ir novērtēts teorētiski, nevis, balstoties uz pētījumiem. Vēl ir zināmi daži gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji ir redzējuši bojāgājušas zivis, taču neviens no šiem gadījumiem nav ticis reģistrēts Valsts Vides dienestā, bojāgājušo zivju daudzums nav zināms un zivju resursiem nodarītie zaudējumi nav vērtēti,” norāda Ustups.
Efektīvākais veids – HES un aizsprosta nojaukšana. Vērtējot dažādus paņēmienus, kas radīti zivju mirstības samazināšanai, Ustups uzsver, ka lejupmigrējošu zivju bojāeja nav saistīta tikai ar turbīnas lāpstiņas triecieniem un ūdens spiediena izmaiņām. “Jāņem vērā arī palielinātais plēsonības risks ūdenskrātuvē un zem tās, ūdenskrātuves ietekme uz migrācijas tempu un enerģijas patēriņu, kā arī citi faktori. Visefektīvākais veids kā samazināt lejupmigrējošo zivju bojāeju ir un paliek HES un aizsprosta nojaukšana. Domājams, ka katra konkrētā gadījumā efektīvākie un piemērotākie risinājumi ir atšķirīgi,” norādīja Ustups.”
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
