Medijs e-Druva ziņo, ka Cēsu novada pašvaldība ar Valsts zivju fonda atbalstu izstrādā zivsaimniecisko stratēģiju un ekspluatācijas noteikumus upēm un ezeriem, tāpēc šovasar veikta Amatas (no Gaidenes ietekas līdz Amatciemam) un Braslas (no Braslas zivaudzētavas līdz ietekai Gaujā) izpēte. Tika pētīts upes platums, dziļums, apēnojums, grunts, kādas te mājo zivis, kādi augi. Darbus aizkavēja lietainā vasara, taču tagad savākti dati par upju ekoloģisko stāvokli.
Speciālisti norāda, ka hidroelektrostacijas būtiski ierobežo zivju migrāciju – Braslā darbojas viena HES, Amatā divas. Braslā atrastas potenciālas lašveidīgo nārsta vietas, bet strauta foreļu kļūst mazāk, vietu ieņem sapali un līdakas. Situāciju pasliktina arī HES radītās ūdens līmeņa svārstības. Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība uzsver, ka Braslā samazinās lašu un taimiņu skaits, lai gan zivju ceļa izbūve pie HES būtu iespējama. Šogad upē izsniegtas 78 licences vēžošanai, un nozvejoti tikai signālvēži, kuru populācija ir ļoti liela. Amatā pēc Kārļu un Billes HES zivīm ceļš praktiski ir slēgts, un foreļu vietā arvien vairāk sastopami sapali. Pētnieki atgādina, ka arī nogāzušies koki darbība ietekmē upju ekosistēmu. Rezultāti vēl tiks analizēti, un pēc tam pašvaldība lems par nepieciešamajiem pasākumiem. Nākamvasar pētījumi turpināsies Braslas augštecē.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
