Čūskgalves, iespējams, ir vienas no interesantākajām zivīm Tālajos Austrumos. Šī suga ļoti interesē gan ihtiologus, gan zvejniekus, gan parastos makšķerniekus. Šī spēcīgā zivs ir lielisks makšķerēšanas objekts! Tās vēsturiskā dzimtene ir Tālo Austrumu lielās upes (Jangce, Amūra u.c.). Ne bez cilvēka palīdzības tā pārcēlās uz bijušo padomiju, proti, uz Vidusāzijas republikas (Uzbekistāna, Turkmenistāna un Kazahstānas dienvidu daļa) ūdenstilpēm, kur veiksmīgi iedzīvojās, savairojās un mūsdienās kļuvusi par komerciālu zivi. Tās gaļa ir ļoti garšīga, tajā nav mazo asaku. Čūskgalves ir lielas un tāpēc arī ļoti rijīgas zivis. Viņu ķermeņa garums sasniedz pat 115 cm, pieaugušu zivju svars ir ap 10 kg. Ķermenis ir izstiepts, muguras spura ir gara, tā var sasniegt pat ķermeņa garumu, anālā spura atkarīga no garuma. Šim plēsējam ir daudz asu zobu. Žokļi ir ļoti labi attīstīti, tāpēc čūskgalves mutē iekritušajam upurim praktiski nav izredžu tikt laukā. Šīs upes čūskas medī mazās zivtiņas, kas dzīvo ūdenskrātuvē, abiniekus (vardes, ķirzakas). Pieaugušās zivis medī pat ūdensputnus, nedaudz aizsapņojušos putnus zivis ievelk ūdenī un tur tik ilgi, kamēr putns vienkārši nosmok.
Čūskgalves veiksmīgi cīnās ar saviem galvenajiem barības konkurentiem līdakām, kā arī citiem lielajiem plēsējiem, kļūstot par rezervuāra saimniekiem. Par šīs zivs neparasto vitalitāti klīst leģendas. Tā spēj dzīvot ar skābekli nabadzīgās ūdenstilpēs, kurās iet bojā lielākā daļa citu zivju, izžūstošās ūdenstilpēs tā ierokas dūņās līdz metra un pat vairāk dziļumam. Uz tās veidojas biezs gļotu slānis, šādā stāvoklī tā var izdzīvot pat vairākus mēnešus. Kad ūdenskrātuve atkal piepildās ar ūdeni, čūskgalves izlien no sava patvēruma. Pēc izdzīvošanas pakāpes ekstremālos apstākļos to varētu salīdzināt ar mūsu karūsu. No iepriekšminētā vajag izdarīt secinājumus, ka, pārceļot to no citas valsts ūdenskrātuves uz savas valsts ūdeņiem, visas šī lēmuma sekas ir rūpīgi jāaprēķina, jo diez vai mums vajag šādu zivi. Dažās ārzemju zivju saimniecībās čūskgalves tiek uzskatītas par glābēju cīņā pret mazvērtīgām zivīm. Viņas tīšuprāt tiek ielaistas dīķos, kur tām bija jāiznīcina visas zivis, kas traucēja vērtīgu sugu attīstību, taču pēc kāda laika viņi saprata, ka ir pieļāvuši kļūdu, jo ūdenskrātuvē kopumā visa dzīvā būtne tika pakļauta iznīcināšanas draudiem. Izrādās, šīs zivtiņas izņemt no ūdenskrātuves nav tik vienkārši. Vēl viena interesanta čūskgalves iezīme ir spēja izdzīvot ārpus ūdens stihijas. Ja citas mūsu upju zivis bez ūdens var iztikt, ilgākais, vairākas stundas, bet lielākā daļa neiztiks bez ūdens pat stundu, tad šīs upes briesmoņi uz sauszemes lieliski jūtas pat 4–5 diennaktis.
Interesants ir fakts, ka papildus žaunām, ar kurām tās elpo zem ūdens, viņām ir vēl viens, virs žaunu elpošanas orgāns, ar kura palīdzību tās var elpot parasto atmosfēras gaisu. Pateicoties šai spējai, viņas kā čūskas pārrāpo no vienas ūdenskrātuves uz otru. Čūskgalves bieži maina savu dzīvesvietu, it īpaši, ja tās ūdenskrātuvēs nav palikusi barība. Masu migrāciju laikā vietējie iedzīvotāji bieži vien ir ievērojuši, ka zivis rāpo zālē, tad vietējie iedzīvotāji tās ķer ar rokām. Čūskgalves nārsto jūlijā, kad ūdens temperatūra ir maksimāli silta. Pirms ikru nēršanas mātīte izgatavo ligzdu, kas tiek savīta no ūdens augiem. Ligzdas diametrs ir aptuveni metrs. Interesanti, ka tēviņi pēc ikru nēršanas un kāpuru attīstīšanās paliek mātītes izveidotajā ligzdā. Ikri ir lieli, apmēram 2 mm diametrā. To skaits vienā ligzdā var būt 25–35 tūkstoši, parasti ap 30 000. Savus pēcnācējus apsargā abi vecāki, tāpēc neviena zivs neriskēs tuvoties ikriem vai kāpuriem. Īpaši nekaunīgas zivis, kas piepeldējušas pārāk tuvu ligzdai, čūskgalves nekavējoties apēd.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Paskatoties top skaidrs, kamdēļ viņai tāds nosaukums
Foto: SHUTTERSTOCK
Kad no ikriem izšķiļas mazuļi, vecāki tos neatstāj neaizsargātus, bet gan turpina uzraudzīt. Pirmajos dzīves mēnešos tie barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem, pēc tam pāriet uz lielāku barību, uzturā lietojot arvien lielākas zivtiņas. Ātri aug, divu gadu vecumā sasniedz 25–30 cm garumu, savukārt dzimumgatavību sasniedz trīs gadu vecumā. Čūskgalvēm dabā nav dabisko ienaidnieku. Jaunajās teritorijās parasti neviena plēsīga zivs netiek ar tām galā. Tāpēc tie nopietni apdraud citas zivis. Piemēram, atsevišķos ASV štatos čūskgalves tiek uzskatītas par īpaši bīstamu iebrucēju sugu, tās ir aizliegts ievest štatā un turēt akvārijos. Eiropā šis plēsējs vēl nav radījis tik lielu troksni kā Amerikā, kā arī maz ticams, ka tas spēs izdzīvot ziemas Eiropas ziemeļu klimatiskajos apstākļos. Kārumnieki zina stāstīt, ka no šīs plēsoņas gaļas sanākot izcili kulinārijas ēdieni, zivis tiek ceptas, no tām tiek gatavotas ļoti garšīgas kotletes, kurām obligāti klāt esot jāpieliek ķiploki, kā arī no čūskgalvēm vāra zivju zupu, savukārt Korejā tās uzturā lieto neapstrādātas. Pirms diviem gadiem kāds amerikāņu makšķernieks noķēra milzīgu čūskgalvju dzimtas zivi. Kā ziņo Associated Press US, loma svars bija aptuveni 17,8 kilogrami, kas ir par dažiem simtiem gramu vairāk nekā iepriekšējais loms.
Virdžīnijas štata 27 gadus vecais iedzīvotājs Kalebs Ņūtons uzstādīja jaunu pasaules rekordu, noķerot lielu čūskgalvi. Rekorda cienīgu zivi viņš noķēra 1. jūnijā, bet nupat Ņūtons saņēmis oficiālu Starptautiskās sporta makšķerēšanas asociācijas izsniegtu sertifikātu par īpašajiem sasniegumiem. Ņūtons, kurš dzīvo Spotsilvani apgabalā un strādā par santehniķi, sacīja, ka tagad vēlētos būt par makšķerēšanas piederumu firmas pārstāvi, kas viņam palīdzēja noķert rekordlielo čūskgalvi. Viņš jau ir uzrakstījis vēstuli uzņēmumam un tagad gaida atbildi. Iepriekšējais čūskgalves rekords tika uzstādīts 2004. gadā Japānā. Interesanti, ka ASV ūdenskrātuvēs čūskgalves parādījās tikai 2013. gadā. ASV ir aizliegts turēt šādas zivis gan akvārijos, gan privātos dīķos.
Eholote arī ziemā ir liels palīgs. Aktuālais piedāvājums no GPSPRO.lv
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
