Facebook grupā Makšķerniekiem / Рыбакам izvērtusies diskusija. Jānis Muciņš raksta: “Rakstu šeit, jo neviens, nekur nevēlas šo dzirdēt! Par ikgadējo sāpi, par lašiem Gaujā… Katru gadu sanāk noķert 20+ lašus un taimiņus. 95 % ir BEZ NOGRIEZTAS TAUKSPURAS, tas nozīmē ka šie 95 % ir DABBĪGI VAIROJUŠIES Gaujas upē… Šobrīd gaujā ir salikti kārtējie it kā “BIOR” murdi Carnikavā, Atpūtas ielas galā, kas nosedz ap 2/3 no upes, kur brīvais gals ir sēklis un otrs stāv uz līkuma virs Tallinas tilta, pārsedzot visu bedri… Vēl slaloms pa sēkļiem pašā Gaujas mutē starp nēģu murdiem…. gadījās arī šķērsām ievilktā tīklā motoru iepīt iepretīm Carnikavas zvejniekiem. TAD PAR KĀDU DABĪGO LAŠU ATRAŽOŠANU mēs varam runāt??? Varbūt VVD ir kāds skaidrojums?”
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups komentārā skaidro:
“Cik saprotu, zivis ķer audzētavas vajadzībām. Līdz noķer noteiktu skaitu, tad met mieru. Zvejniekiem pēdējos gados sanākt švaki noķert (nodot zivis audzētavām), tāpēc pēdējos divus gadus iesaista arī makšķerniekus. Neatbildu par audzētavām, bet iespējams nākotnē samazinās/atteiksies no zvejniekiem…”
Diemžēl par šo gadu plašākas informācijas nav, bet BIOR mājas lapā atrodama informācija par to, kā tas notika un tika plānots 2020. gadā. Rakstā minēts:
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas uzsākušas ikgadējo darbu pie vaislas zivju nozvejas Latvijas galvenajās lašupēs Ventā, Gaujā un Daugavā.
Šajā rudenī, kā katru gadu, plānots nozvejot lašu un taimiņu vaisliniekus. No nozvejotajām vaislas zivīm tiks paņemti ikri un pieņi apaugļošanai, lai valsts zivju audzētavas varētu izaudzēt un pēc diviem gadiem ielaist atpakaļ dabiskajos ūdeņos ap miljonu lašu un taimiņu smoltu. Tādējādi valsts nodrošina nepārtrauktu zivju resursu pieejamību publiski pieejamās upēs.
Kā akcentē institūta “BIOR” vadošie pētnieki, zivju audzētavu mērķtiecīgs darbs pie zivju resursu atražošanas ir jāturpina, to pierāda laša populācija Daugavas upē, kurā dabisks nārsts nevar notikt. Pēdējo gadu veiktie pētījumi parādīja, ka institūta “BIOR” audzētavu darbs ir sekmīgs un lielu daļu no lašu un taimiņu populācijas veido tieši audzētavu laši un taimiņi.
Ik gadu institūta “BIOR” zivju audzētavas zivju baseinos ielaiž vairāk nekā 12 miljonus dažādu zivju sugu mazuļus un kāpurus. Visiem zivju audzētavās izaudzētajiem lašu un taimiņu mazuļiem tiek nogriezta tauskpura, tādējādi, kad zivis atgriežas upēs, var viegli atpazīt, vai zivs nāk no audzētavas vai no dabiskā nārsta.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna. Institūtam “BIOR” ir piecas zivju audzētavas, kuras pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu “Tome”, “Dole”, “Pelči”, “Kārļi”, “Brasla”.
Lašu un taimiņu vaislas zivju nozveja tiek veikta, pamatojoties uz Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās saskaņotu Institūta „BIOR” “Zivsaimniecisko programmu zvejai zivkopības nolūkos rudenī nārstojošo zivju vaislinieku un ikru ieguvei 2020. gada sezonā”.
Daugavā vaislas zivju nozveja notiks Rīgas, Ķekavas un Salaspils pašvaldību teritorijās. Zveja tiks uzsākta 10. oktobrī un ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 380 gab. lašu un 150 gab. taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz š.g. 30. novembrim.
Vaislinieku zveju no Rīgas HES līdz grīvai, Daugavas populācijas lašu ikru un taimiņu vaislinieku piegādē zivju audzētavai “Tome” veiks SIA ”Baltezers”. Vaislinieku nozvejā tiks pielietoti zivju tīkli ar kopējo garumu 600 m un divi zivju murdi ar sētu virs 30 m. Zveja ar tīkliem notiks tikai diennakts tumšajā periodā pēc Rīgas HES turbīnu apturēšanas. 70 gab. taimiņu vaislas zivju piegādē zvejā pielietojot vienu zivju murdu, izsludināta atkārtota iepirkumu procedūra, jo uz šo sadaļu iepirkumā netika saņemts neviens piedāvājums. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Tome“ vadītājs Ivars Putviķis. T.29299916
Vaislinieku zveju Daugavā no Rīgas HES līdz grīvai Daugavas populācijas lašu ikru piegādē z/a “Dole” veiks SIA ”Priedmalas”. Vaislinieku nozvejā tiks pielietoti zivju tīkli ar kopējo garumu- 300 m. Zveja notiks tikai diennakts tumšajā periodā pēc Rīgas HES turbīnu apturēšanas. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Dole“ vadītājs Aivars Ignatovs. T.29468110
Ventā Ventspils novadā vaislas zivju nozveju veiks zvejnieku saimniecība “Dunduri” ar zvejas tīkliem, kuru kopējais garums 300 m. Zvejas laiks – 45 zvejas dienas no 1.oktobra līdz brīdim, kamēr noķerti nepieciešamie 95 gab. lašu un 110 gab. taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz 30. novembrim. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis. t.26142500
Zveja Gaujā Gaujas populācijas lašu ikru un taimiņu vaislinieku piegādē z/a “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” plānota Carnikavas novadā ar vienu zivju murdu un diviem zivju tīkliem (200 m) un pārmaiņus (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem) Ādažu, Krimuldas, Pārgaujas un Līgatnes novados ar vienu zivju murdu un 2 zivju tīkliem (200 m). Zveja ar tīkliem plānota ne vairāk kā 25 zvejas dienas.
Vaislinieku nozveja Ādažu novadā uzsākta 1.oktobrī un ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 80 gab. laša un 40 gab. taimiņa vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz 30. novembrim. Carnikavas novadā zveju veiks sia “Leste”, bet par zveju Ādažu, Krimuldas, Pārgaujas un Līgatnes novados – izsludināta atkārtota iepirkuma procedūra un vaislinieku zveja tiks uzsākta pēc līguma noslēgšanas un zvejas licences saņemšanas. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Kārļi “ vadītājs Jānis Balodis. T.29299548
Braslas upē pie zivju audzētavas “Brasla” zveja ar vienu zivju murdu tiks uzsākta 1.oktobrī ilgs līdz līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 210 gab. taimiņa vaislinieki, bet ne ilgāk, kā līdz 30. novembrim. Zveju veiks z/i “Bior” zivju audzētavas “Brasla” darbinieki.
Pirmo reizi, eksperimentālā veidā vaislas zivju nozvejai, šogad Institūts plāno pielietot elektrozvejas metodi. Elektrozveja ieplānota Gaujā no Pārgaujas novada robežas ar Cēsu un Amatas novadiem – līdz Carnikavas novadam. Elektrozveju tiek plānots veikt 7zvejas dienas, laika periodā no 22. oktobra līdz 30.novembrim. Elektrozveju veiks z/i “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki un z/a “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” darbinieki.”
Šī gada pavasarī zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas kopumā plāno ielaist 1 084 360 gab. laša un taimiņa mazuļus (smoltus).
Zivju audzētava “Tome” Daugavas grīvā ielaidīs:
460 500 gab. viengadīgus laša mazuļus ar vidējo svaru 31,8 g.
213 900 gab. viengadīgus taimiņa mazuļus ar vidējo svaru 19,7 g.
18 800 gab. divgadīgus taimiņa mazuļus ar vidējo svaru 95,8 g.
Zivju audzētava “Dole” Daugavas lejtecē un Lielajā Juglā ielaidīs:
35 470 gab. viengadīgus laša mazuļus ar vidējo svaru 29,6 g.
10 190 gab. viengadīgus taimiņa mazuļus ar vidējo svaru 18,1 g.
Zivju audzētava “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” Gaujā ielaidīs:
145 700 gab. viengadīgus laša mazuļus ar vidējo svaru 18,4 g.
59 400 gab. viengadīgus taimiņa mazuļus ar vietējo svaru 15,4 g.
10 200 gab. divgadīgus taimiņa mazuļus ar vidējo svaru 69,5 g.
Zivju audzētava “Pelči” Ventā ielaidīs:
42 100 gab. viengadīgus taimiņa mazuļus ar vidējo svaru 25,7 g.
88 100 gab, viengadīgus laša mazuļus ar vidējo svaru 28,1 g.
Visi ielaižamie mazuļi ir iezīmēti ar nogrieztu taukspuru.
Aicinām makšķerniekus nepaturēt savos lomos uz jūru migrējošos lašu un taimiņu mazuļus, kā arī atgādinām, ka Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 800 nosaka, ka sods par lomā paturētu neatbilstoša garuma lasi un taimiņu ir 143 EUR.
Institūts “BIOR” ir uzsācis lašu un taimiņu smoltu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs
Zivju audzētavas
BIOR mājas lapā ir publicēta informācija par zivju audzētavām, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu un ik gadus Latvijas ūdeņos izlaiž vismaz 2 600 000 dažādu zivju sugu mazuļus un 11 600 000 zivju kāpurus. Privāto zivju audzētāju un dīķsaimnieku vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu, storu, zandartu, vēdzeļu un karpu mazuļi.
Zivju audzētava “Tome”
ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, audzējot Daugavas populācijas Baltijas lašu un taimiņu mazuļus. Audzētava ik gadus Latvijas ūdeņos izlaiž ap 550 000 lašu un taimiņu smoltus, 150 000 lašu un taimiņu vienvasarniekus, 350 000 zandartu un sīgu mazuļus. Dīķsaimnieku un privāto zivju audzētāju vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu un storu, karpu mazuļi. Savukārt turpmākai mazuļu atražošanai tiek uzturēts un audzēts strauta foreļu, sīgu, storu (sterlete, sibīrijas store, besters) vaislas ganāmpulks.
Zivju audzētava “Dole” ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā. Te audzē arī sīgu mazuļus, nēģu un līdaku kāpurus. Dīķsaimnieku un privāto zivju audzētāju vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu mazuļi. No 2017. gada tiek audzēti arī līdaku mazuļi. Šobrīd audzētava ik gadu Daugavas un Lielupes baseinos izlaiž vismaz 170 000 Baltijas laša smoltus un mazuļus, 420 000 vimbu un sīgu zivju mazuļus, 5 000 000 nēģu un līdaku kāpurus.
Zivju audzētavas “Pelči” galvenais uzdevums ir Ventas baseina lašveidīgo zivju krājumu atražošana. Katru gadu audzētava izaudzē un izlaiž Ventas baseinā ap 200 000 lašu un taimiņu smoltus un mazuļus. Papildus tiek audzēti zandartu, vēdzeļu, karpu un varavīksnes foreļu mazuļi, līdaku, un nēģu kāpuri.
Zivju audzētava “Kārļi” strādā Gaujas baseina lašu populācijas saglabāšanai, ik gadu izlaižot ap 200 000 lašu smoltus un mazuļus. Te audzē arī taimiņu, strauta foreļu, sīgu, paliju un varavīksnes foreļu mazuļus.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats6
“Kārļu” filiāles – zivju audzētavas “Brasla” galvenais uzdevums ir taimiņu resursu atražošana Gaujas baseinā, katru gadu izaudzējot un ielaižot Gaujas baseinā ap 200 000 taimiņu smoltus un mazuļus. Zivju audzētavā audzē arī varavīksnes foreļu mazuļus un nēģu kāpurus.
Viss, kas jāzina par zandartu copi uz dzīvo. Aprīkojums, pieredze, ieteikumi. Video bloga #5 epizode
Zivju ēdieni. 79 receptes, kas jāpamēģina
Meklē preses tirdzniecības vietās, pasūti Latvijas mediji e-veikalā, jeb, ja esi abonējis žurnālu Lielais loms, saņemsi to savā pastkastītē!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
