Edgars Grimze
2006. gadā mani uzaicināja komandas sastāvā piedalīties pasaules melno basu makšķerēšanas sacensībās Portugālē. Komandas kapteinis, jautāts, kā šīs zivis ķert, tikai noteica – ja māki līdakas un asarus ķert, ar basiem problēmu nebūs. Šķita, ka problēmu nebūs, jo līdakas un asarus es taču ķeru ļoti labi, un nepiedodami naivi papildu informāciju par basu un to ķeršanas īpatnībām nemeklēju.
Realitātē izrādījās, ka pastāv dažādas silikonu mānekļu montāžas, ofseta āķi, ātras un ekstra ātras akcijas spiningi, lai šīs tehnikas izmantotu melno basu ķeršanai. Bet pirmajā reizē nācās iztikt ar krenkiem un mums tajā laikā parastajiem lēnas akcijas spiningiem. Uz otro čempionātu, uz kuru biju uzaicināts, jau tika izstudēti interneta plašumi, bet tomēr Latvijā ļoti maz kas no nepieciešamā bija iegādājams. Nācās paļauties uz Spānijas copes veikaliem. Un reizē ar zināšanām arī rezultāti uzlabojās. Man ar Normundu Nordenu ekipāžai sudrabs, Larvijas komandai bronza.
2007. gadā pēc rezultātiem Spānijā sāku basu ķeršanas tehnikas izmantot šeit, lai piešautos labāk tās izmantot, atkal ķerot basus. Sākumā tas bija soft plastic swimbaits ar ofseta āķi līdaku medībās un dropšots zandartiem. Tas brīdis, kad copes biedri pamanīja, ka ķeru daudz rezultatīvāk no tās pašas laivas dropšotā nekā viņi ierastajā džigā, arī var tikt uzskatīts par dropšota aizsākumu Latvijā. Kolēģi palūdza man uzsiet viņiem dropšotu, un arī viņu rezultāti uzlabojās. Sāku dropšota tehnikā zivis ķert no laivas. Kā āķus lietoju Wide Gap 4/0 un 3/0 ofseta āķus.
Lai pieradinātu roku un instinktus, basus ķerot, kad atkal tas būs nepieciešams, ofseta āķu lietošanu lielākām gumijām vēl tagad neesmu atmetis. Nu jau lietoju 6/0 un pat 7/0 āķu izmērus. Roka jau pieradusi pie pauzes un auklas padošanas atpakaļ pēc zandarta knābiena, kuram seko spēcīgs piecirtiens. Un no platā ofseta āķa viņam nav cerību nokulties. Protams, mazākiem mānekļiem lietoju parastos āķus, iespraužot tos silikona degunā.
Dropšota tehnikā atsvaru nolaižam līdz gruntij un, lēni vai ātri kustinot kāta spici, pamazām ietinam auklu. Ar pauzēm, protams, kuras var izrādīties par iemeslu mērķa zivs copei. Kad dēlam piecu gadu vecumā pirmo reizi uzsēju dropšotu uz parastās monofilās auklas, pēc pirmā iemetiena viņš noteica…
Dropšots izrādījās tīri veiksmīgi pielietojams makšķerēšanai pilsētvidē jeb street fishing no krasta. Sevišķi jau Rīgā, kur pieeja pie upes ir nodrošināta ar daudzu krastmalu izbūvi, un ar dēlu to arī bieži realizējām. Paķer spiningu, somu ar sistēmām, atsvariem un mānekļiem, un uz priekšu. Ja laika apstākļi atļauj.
Šeit vēl derētu atgādināt, ka makšķerniekiem no 16 gadu vecuma līdzi jābūt makšķerēšanas kartei un personību apliecinošiem dokumentiem. Ko tad varam noķert Rīgas robežās? Zivis, kuras uzturas piekrastē. Pārsvarā tie ir asari.
Nākamā mērķa zivs, dropšotojot no krasta, ir zandarti. Visai bieži gan mēra zandartu noķert neizdodas, bet savu makšķernieka prieku varam gūt arī no zemmēru zandartu copes. Kurus pēc tam, sekojot makšķerēšanas noteikumiem, varam viegli atlaist dzimtajā stihijā, lai paaugas un sniedz emocijas par copi vēlāk.
Reti, bet gadās arī citi Daugavas iemītnieki, kurus ieraugot pirmo reizi, dēls bija stipri pārsteigts.
Arī līdakas, protams, gadās. Tomēr to asie zobi visbiežāk pārkož fluorkarbona sistēmu, un dropšotojot tā nav mūsu mērķa zivs. Par inventāru runājot, spininga kātus izmantojiet jutīgus, lai copi varētu labāk sajust, kā arī atsvara spēli pa grunti. Pamatauklai izmantojiet pīto auklu. Sistēma būs jutīgāka. Dropšotam no krasta lietoju 8–12 Lb, pēc amerikāņu sistēmas, izturīgu pīto auklu. Sistēmu sienu no pāris Lb vājāka fluorkarbona. Āķa iesiešanai izmantoju Palomar mezglu. Pamatauklu ar fluorkarbonu savienoju ar griezuli, to pie abām auklām piesienot ar Clinch mezglu. Clinch mezgls ir pietiekami vienkāršs, lai ātri to pārsietu, un izturīgākais no šāda tipa makšķernieku mezgliem. Der tikai atcerēties, ka, sienot Clinch ar pīto auklu, jāuzsien 7–10 vijumi, jo pītā aukla izslīd. Fluorkarbonam pietiks ar 3–4 vijumiem. Griezuli no āķa sienu aptuveni 15 cm attālumā. Atsvaru zem āķa novietoju aptuveni 70 cm attālumā.
Zinu, ka daudzi man pazīstami copmaņi fluorkarbona sistēmu pie pītās auklas sien ar mezglu, tā saukto burkānu. Diezgan sarežģīts mezgls, kuru pats nelietoju. Pie griezuļa nomainīt sistēmu ar Clinch ir krietni ātrāk. Papildu griezulis nostrādā kā auklas pretsavērpējs, kad velkam no ūdens ārā sistēmu, jo sānos perpendikulāri iesietais māneklis rada propellera efektu. Atsvara svaru izvēlieties tādu, lai pie attiecīga dziļuma, straumes un vēja spētu sajust grunti. Bet atcerieties – jo smagāks atsvars, jo lielāka aizķeres iespējamība, kā rezultātā var pazaudēt atsvaru vai pat visu sistēmu. Lai atrastu savas copes vietas, izziniet upi, kur krasta tuvumā ir bedres, kur šķēršļi, pie kuriem patīk slēpties plēsējiem, zāļu sienas. Ne katru dienu jūsu ierastās vietas nostrādās, jo zivis pa ūdenskrātuvēm pārvietojas, bet, prātīgi izvēloties savas ierastās copes vietas, pie kāda loma tiksiet. Ja copējam straumē, tad labāks rezultāts gaidāms, ja mānekli metīsiet pret straumi, bet vadīsiet pa straumi, jo zivis straumē nostājas ar galvu pret straumi, tādējādi labāk pamanot pa straumi uz leju slīdošo ēsmu.
Lai pierādītu, ka dropšots vietās, kur ir iespējamas daudz aizķeres, ir rezultatīvāks par mikrodžigu, minēšu kādu copes reizi kopā ar dēlu, kurā viņam gribējās džigot. Mans rezultāts bija pieci zandarti un viena norauta sistēma, tur pretī dēls bija spiests mānekli pārsiet piecas reizes un noķēra tikai vienu zandartu. Cik rezultatīvi ir dropšotot no krasta? Šīgada rezultatīvākajā pusstundas copē no krasta kopā ar copesbiedru, stāvot divu metru attālumā, tie bija 15 zandarti uz diviem. Mērs gan neviens, bet divi garākie bija izstiepušies līdz 43 cm garumam. Aizpeldēja paaugties! Kā redzat, tad šāda veida copei nekas ekstra nav nepieciešams. Tāpēc dodieties copēt un ņemiet līdzi savus bērnus.
Ne asakas!
Spoles. Izvēle, auklas uztīšana, kādu izvēlēties, kāds ir piedāvājums. Video bloga #4 epizode
Zivju ēdieni. 79 receptes, kas jāpamēģina
Makšķernieka gadagrāmata 2023
