Jauns pētījums no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU) rāda, ka strauji augošās mencas Olandes jūrā (Sea of Åland), visticamāk, nevairojas turpat uz vietas, bet gan ir atkarīgas no mazuļiem, kurus uz šo reģionu atnes okeāna straumes. Vienlaikus ķīmiskās analīzes liecina, ka šis īpatņu kopums varētu būt unikāls un, iespējams, pārstāv pat atsevišķu populāciju. Kamēr austrumu Baltijas mencu krājums atrodas kritiskā stāvoklī (to ietekmē bads, parazīti un skābekļa trūkums jūras dibenā), tālāk uz ziemeļiem, Olandes jūrā, ir vērojams pozitīvs izņēmums. Šeit mencas plaukst, un atšķirībā no saviem sugasbrāļiem dienvidos tās ir lielākas, veselīgākas un aug ievērojami ātrāk. Tomēr tas rada ekoloģisku mīklu – kā mencas Olandes jūrā spēj izdzīvot ūdeņos ar tik zemu sāļumu, kur tām pat nevajadzētu spēt vairoties? Nesen publicētā rakstā SLU pētnieki pētīja, no kurienes šīs unikālās mencas patiesībā nāk.
Maz ticams, ka mencas nārsto pašā Olandes jūrā
Laboratorijas eksperimentos pētnieki pirmo reizi pierādīja, ka sāļums Olandes jūrā ir pārāk zems (apmēram 7,5‰), lai vietējās mencas varētu tur vairoties. Zemais sāļums kavē veiksmīgu apaugļošanos un ikru attīstību. Tomēr tika novērots, ka daži dzīvotspējīgi mencu mazuļi var attīstīties pie sāļuma 9–10‰ – tādi apstākļi sastopami dziļajās vietās Baltijas jūras ziemeļu centrālajā daļā. Apvienojot hidrogrāfiskos datus ar mencu mazuļu dreifa modeļiem, pētnieki secināja, ka Olandes jūras mencas, visticamāk, ir atkarīgas no mazuļiem, kas straumju ietekmē tiek atnesti no dienvidiem – no zināmām nārsta vietām Gdaņskas baseins un Gotlandes baseins vai, iespējams, arī no līdz šim nezināmām nārsta vietām Baltijas jūras ziemeļu centrālajā daļā.
Mencas mazulis
Foto: Mårten Erlandsson
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Saistīts pētījums sniedz jaunu un interesantu skatījumu
Citā SLU publicētā pētījumā pētnieki analizēja Olandes jūras mencu otolītus (tā sauktos ausu kauliņus). Dažiem īpatņiem tika konstatēts līdz pat 300 reizēm augstāks elementa bora līmenis. Tas liecina, ka Olandes jūras mencas varētu veidot atsevišķu populāciju.
“Pēc vairāku gadu pētījumiem mēs tagad daudz vairāk zinām par mencām Olandes jūrā. Lai gan šī teritorija atrodas Baltijas jūras mencu izplatības ziemeļu robežā, tā ir vieta, kur zivju populācija plaukst, aug ļoti ātri un sasniedz ļoti lielus izmērus. Tajā pašā laikā mēs joprojām nevaram precīzi pateikt, kur mencas vairojas, un šī ir būtiska informācija īpatņu pārvaldībai,” saka Ulfs Bergstrēms, SLU Ūdens resursu departamenta pētnieks un viens no pētījuma autoriem. Lai gan Baltijas jūras menca ir viena no pasaulē vislabāk pētītajām zivju sugām, joprojām pastāv neatbildēti pamatjautājumi. Tagad jaunas tehnoloģijas palīdzēs aizpildīt šīs zināšanu nepilnības. Nākamais solis būs otolītu ķīmijas apvienošana ar pilna genoma sekvencēšanu, lai mēģinātu noteikt lielo Olandes jūras mencu izcelsmi.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
