Makšķerēšana

Martins par čakārņu karaļiem0

Martins Skudra

Pēdējos divus trīs gadus esmu cītīgi pievērsies sapalu copei jeb, kā es viņus saucu, čakārņu karaļiem.

Ļoti interesanta cope, ļoti spēcīga un skaista zivs. Varu būt lepns, ka blakus ir pateicīga upe sapalu copei, zāles, straujas teces, akmeņi, upē sakrituši koki un tā tālāk. Tagad par ķeršanu, tehniku sīkāk. Zinu, ķer ar dažādiem rotiņiem, crank bait (krenkiem), šūpiņiem, voblerīšiem, šim visam esmu izgājis cauri, bet tomēr labāki panākumi un man interesantāk šķiet tautā pazīstamā pludināšana. Tas sulīgais ņēmiens, kad ūdens ir kā galds, un tā cīņa starp un iekš čakārņiem ir iespaidīga. Pludināšanai es izmantoju fīderi (3,9 m), pamataukla (monofilā) 0,22 – ērti izvadīt zivi, kontrolēt sistēmu. Sistēma ir gaužām vienkārša: viss, kas vajadzīgs, ir šampanieša, vīna pudeles korķis. Ar adatu caur korķi izver cauri auklu, savirpinu auklu pīnītē, lai neķeras ap korķi. Tālāk izmantoju apmēram 1 m pavadu, biežāk 0,18 fluorokarbonu, ar diegiem nav aršana. Tomēr, pēc visiem ieteikumiem, es izmantoju nelielu vienžuburi, jo trīsžuburis vairāk ķeras, vairāk zacepu. Ko es lieku uz āķa? Protams, visi zinām, kas sapalam, kā arī visām citām plēsīgajām zivīm ir labākā ēsma, bet tas ir aizliegts. Esmu mēģinājis gan baltmaizi, gan kukurūzu, rupjmaizi, bet blakus upītē labāk strādā maijvabole. Ir gadi, kad ar šiem kustoņiem švaki, šis gads ir ļoti bagātīgs: atrodi ozolu, pieej, uzsit, spainītis pilns. Sapals ir ļoti gudra zivs, katrā copes reizē jāieslēdz galva, cik tuvu sapalu pulcēšanās vietai vari iet, no kura punkta labāk būs izpludināt. Tautā runā, ja ar savām acīm redzēsi sapalu – nenoķersi, sev šo mītu esmu lauzis. Kad, cikos, pēc maniem novērojumiem, sapals atver muti? Lai arī cik tas jocīgi neizklausītos, šeit sapals ir aktīvs tad, kad pats knapi vari sviedros un saules cepienā nostāvēt pie ūdens. Standartā es dodos pie upes dienas vidū, 12–17. Esmu apciemojis arī citas upes tieši sapalu ekspedīcijā, bet par Bārtu, kas ir tepat soļa attālumā, es labāku vietu, upi neesmu atklājis. Paretam gadās arī kāda meža vimba, bet ar pludināšanu līdz mēra meženei neesmu vēl ticis. Sapals ir viegli noķerama zivs, bet viennozīmīgi ir jāzina vietas, kur sapali pulcējas, dzīvojas. Vai es sapalus izmantoju pārtikā? Jā, ir reizes, kad paņemu kādu, izkūpinu, starp citu, arī ļoti garšīga zivs. Asaku maisi? Ja godīgi, es to nevaru teikt – marinējot, izkūpinot paliek tikai lielākās asakas, tā ka sapalu nevar nomelnot kā asaku bunti. Dodamies makšķerēt, kad vien brīvs laiciņš!

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.