Makšķerēšana
Spiningošana

Makšķerēšana ir hobijs vai dzīvesveids?0


Vai tad šādā vietā ir nozīme inventāram?
Vai tad šādā vietā ir nozīme inventāram?
Foto: no privātā arhīva

Sākotnēji biju plānojis uzrakstīt par citu tēmu, bet tomēr nosliecos par labu šai nedaudz filozofiskajai tēmai. Vēlos apskatīt, kas īsti ir makšķerēšana, no dažādiem skatpunktiem. Parunāt par dažādiem makšķerēšanas veidiem, makšķernieku “kastām”, dažādajiem skatījumiem uz šo mūsu aizraušanos un nedaudz par copes inventāra nozīmi savās un citu acīs.

 

Es pats makšķerēju kopš bērnības, joprojām copēju dažādos veidos un ķeru prieku no šā procesa. Esmu pazīstams ar ļoti daudziem makšķerniekiem. Gan ar svētdienas copmaņiem, gan ar rūdītiem vietējiem matadoriem, gan ar titulētiem makšķerniekiem – katram copes filozofija ir nedaudz (mēdz būt arī daudz) atšķirīga. Lai arī pats jau vairākus gadus esmu sporta makšķerēšanā, man ļoti tuva ir ikdienas cope. Saprotu gan pilnīgi profesionālu un sportisku pieeju makšķerēšanai, kas orientēta uz rezultātu un sevis pilnveidošanu, gan pilnīgi brīvmāksliniecisku copēšanu. Un neviena nav labāka vai sliktāka!

Tātad viennozīmīgas atbildes uz virsrakstā uzdoto jautājumu nav. Kādam makšķerēšana ir hobijs, kādam dzīvesveids, kādam viss process un pat visa personīgā dzīve ir pakārtota sporta makšķerēšanai, kādam tā ir iespēja relaksēties pie dabas, vēl kādam tā ir atpūta draugu kompānijā. Kādam makšķerēšana pat ir dvēseles stāvoklis. Un tas nav pārspīlēts.

Un cilvēkiem, kuri paši ir tālu no zivju ķeršanas, makšķernieki vispār šķiet kā dīvainīši.

 

Par dažādiem makšķerēšanas veidiem

Arī karpu cope ir forša.
Foto: no privātā arhīva

Zivis ķert var dažādos veidos, un katrā no tiem ir kaut kas skaists un aizraujošs. Vienojošais faktors visiem ir patika būt pie dabas un pie ūdeņiem. Klāt nāk vēl estētiskais baudījums no burvīgajiem rītiem, skaistajiem vakariem un lieliskajiem dabas skatiem. Un, protams, mūs, makšķerniekus, vieno zivis – dažādu sugu zivis, kas noķertas ar dažādām copes metodēm. Paņemsim par piemēru pludiņmakšķerēšanu. Vienalga kādu zivi ir doma noķert, tas maģiskais brīdis, kad pludiņš sakustas un sāk slīdēt prom – tas aizrauj un pat fascinē! Tās sajūtas lielākajai daļai makšķernieku ir radušās jau bērnībā.

Paņemsim klasisko copi ar grunteni. Kad zvaniņš sakustas vai iešķindas – tas uzreiz liek sirdij strādāt straujāk. Tieši tādas pašas sajūtas tiek pārdzīvotas, makšķerējot ar fīderi, kad tam sakustas spicīte vai kad, ķerot karpas, spoles bremzes sistēma sāk tarkšķēt, tādā veidā norādot to, ka karpa ir paņēmusi ēsmu un peld prom.

Paturpināšu ar citiem piemēriem. Foreļupe, priekšā perspektīva vieta. Koncentrācija precīzam metienam, metiens, un irrr! Pašā copes brīdī un tā gaidās noteikti ir sava maģija. Jebkurā copes veidā. Pārceļamies pie upes krasta ar spiningu. Mēģinām noķert zandartu džigojot. Žviķ, žviķ, pauze. Žviķ, žviķ, pauze… bumm – irr! Pārceļamies laivā uz līdaku copi. Pieņemsim, ka ar vobleru tvičojot. Atkal līdzīgas sajūtas. Voblera rāvieni, pauze un tik ļoti gaidītais bumm – ir! Vienalga kāda zivs tiek ķerta vai ar kādu copes metodi, emocijas ir diezgan līdzīgas. Tiek gaidīts maģiskais copes moments.

Neviens makšķerēšanas veids ne ar ko nav pārāks vai elitārāks par citu. Un te mēs nonākam līdz nākamajam jautājumam, par kuru vēlos parunāt.

 

Makšķernieku “kastas”

Ar Arvi Ančevski.
Foto: no privātā arhīva

Daudzi makšķernieki ir sadalījušies tādās kā “kastās” pēc piederības saviem iecienītākajiem copes veidiem. Cik bieži ir dzirdēti izteicieni par balto zivju ķeršanu: “Es tādai copei vispār neredzu jēgu.” Uzreiz varu atbildēt, ka tieši tāda pati jēga kā jebkuras citas zivs ķeršanai! Vai teiksim: “Līdakas ķer tikai loši.” Es atkal atbildu, ka tā nebūt nav. Katrs cilvēks ir citādāks, un katram ir sava gaume. Bet ejam pie ūdens pēc vienām un tām pašām emocijām mēs visi. Neatkarīgi no copes veida vai ķeramo zivju sugas.

Pamanāmākās makšķernieku “kastas” ir foreļotāji, karpu ķērāji, mušiņmakšķernieki un lašveidīgo zivju spiningotāji. Šie visi ir stingri pārliecināti par savu taisnību un uzskatiem, tāpēc bieži vien pārējos makšķerniekus un citus copes veidus vērtē ar skatienu no augšas. Ne visi. Bet diemžēl daudzi.

Ir jau skaistas foreļupes un arī pašas foreles. Pat ļoti. Pats arī praktizēju šo copes veidu. Bet tas ne ar ko nav pārāks par citiem copes veidiem. Mušiņmakšķernieki ļoti organiski iederas pie upes, bet tas nav iemesls celt degunu gaisā un sajusties kā elitāram pārstāvim. Tā nav! Tāpat pārliecinātie lašu copmaņi uzskata, ka pārējo zivju ķeršana ir gandrīz kaut kas nožēlojams. Bet tā nav! Tās ir iedomas! Cilvēki ir dažādi, un katrs no copes paņem savas emocijas.

Arvis Ančevskis viesojas Jahipaun veikalā tirdzniecības centrā Sāga, lai atrastu slepenos mānekļus sacensībām!

Principā jau nav nekas slikts, ka cilvēki sadalās interešu grupās pēc sev tuvākā copes veida. Tas ir pat pozitīvi. Bet negatīvais ir tas, ka sev tuvāko un iecienītāko copes veidu sāk uzskatīt par kaut ko elitāru un pārāku par pārējiem. Es pats esmu “piederīgs” vairākiem makšķerēšanas veidiem, un, protams, arī man ir savi iecienītākie. Bet es tos nekādā ziņā neceļu augstāk par citiem copes veidiem un neglorificēju atsevišķas zivju sugas. Pats gūstu gandarījumu gan no makšķerēšanas sporta režīmā, gan no pilnīgi nepiespiesta brīvmākslinieka stila copes. Tas, ka man sirdij tuvāka spiningošana, nenozīmē, ka negūšu gandarījumu no copītes ar pludiņu vai grunteni.

 

Makšķerēšanas inventāra nozīme

Ar Uģi Circeni.
Foto: no privātā arhīva

Šī laikam ir apspriestākā tēma, par kuru ir diskutēts gana daudz, un līdz kopsaucējam te nevar nonākt. Tāpēc nevienu nemēģināšu pārliecināt, vien izteikšu savu viedokli par šo tēmu. Skaidrs, ka laba un kvalitatīva manta maksā daudz. To nevar noliegt. Bet pārmest kādam, ka viņa copes inventārs nav tik kvalitatīvs, – tas nav korekti. Izteicieni, ka ar lēto inventāru vajadzētu aizliegt ķert “karaliskās” zivis vai ka ķert ar tādu inventāru ir necieņa pret sevi… pret tādiem izteicieniem es esmu kategoriski pret. Neviens nezina konkrētā cilvēka situāciju un to, ko viņš var atļauties iegādāties un vai vispār grib to iegādāties.

Mēs visi esam dažādi. Viens nevar atļauties to, ko gribētu, cits nemaz negrib tērēt lielu naudu, vēl kādam ir vairāki hobiji un visos par pilnu programmu nevar investēties. Kāds vienkārši vēl nesaskata starpību starp lētāku un dārgāku copes inventāru. Tā ir skatīšanās cita personīgajā lietā. Katrs tērē tieši tik, cik pats grib vai var atļauties. Tāpat kā ar auto. Pārvietoties var ar dažādu marku auto, un visi tie savu funkciju izpildīs. Jā, kāds auto būs ērtāks un labāks par citu. Būs arī dārgāks. Tāpat ar copes inventāru. Tas ir tikai un vienīgi paša komfortam. Cik katrs var un grib iztērēt savam komfortam, tas lai katra ziņā arī paliek. Kāds ir gatavs samaksāt uzreiz 500 € par ļoti kvalitatīvu spoli, bet kāds labāk nomainīs spoli par 150 € ik pēc dažiem gadiem. Un kāds cits priecāsies par spoli 50 eiro vērtībā.

Arī copes inventāra ražotāji ir sapratuši, ka ne visi makšķernieki grib un var tērēt lielas summas inventāra iegādei, tāpēc saucamais “budžeta klases” segments paliek arvien kvalitatīvāks. Ar šo es nekādā veidā nemudinu nepirkt labas un kvalitatīvas lietas, ja to var atļauties. Ar šo es drīzāk mudinu nepārmest cilvēkiem, kuriem nav tik labu un kvalitatīvu lietu. Protams, ķīniešu voblers (replika) nekad nebūs tik labs kā japāņu voblers (oriģināls). Tos pat nav vērts salīdzināt. Tomēr zivi var noķert arī ar repliku. Katrs lai pats sev piemeklē balansu starp inventāra kvalitāti, komfortu, saprašanu un savu budžetu. Tā ir katra cilvēka personīga lieta un personīgais komforts!

 

Noslēgums

Kaut kā šo visu vajag arī nofinišēt. Iepriekš izklāstītais bija gadiem uzkrājies, esot diezgan dziļi iekšā dažādās makšķernieku sabiedrībās. Es daudz kontaktējos ar makšķerniekiem, ar dažādu copes veidu piekritējiem. Es daudz sazinos ar makšķerniekiem, kas ir “sportā” un titulētiem makšķerniekiem. Es strādāju veikalā Eholotes.lv, kas tirgo copes inventāru, un arī darbā sanāk kontaktēties ar dažādiem copes mīļiem.

Ar šo es gribu teikt – pat ja makšķerēšana ir dzīvesveids, tad nevajag jaukties citu cilvēku dzīvē. Esam vienkāršāki un atvērtāki cits pret citu. Negatīvo lietu jau tā apkārt pietiek atliektiem galiem, bet cilvēcīgu attieksmi novērtēs ikviens. Rādīt, skaidrot, salīdzināt – to visu vajag. Bet pārmetumus un zobgalības izmetam papīrkurvī.

Baudām copes procesu, dzīvojam savu dzīvi un tiekamies pie un uz ūdeņiem!

Saistītie raksti
Smaids sejā ir pats galvenais.
Foto: no privātā arhīva

Autors: Aigars Garais

Par copi vairāk lasi Lielais Loms jūnija numurā!

LA.lv
LielaisLoms.eu aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.