Makšķerēšana aprīlī tiek uzskatīta par vienu no gada labvēlīgākajiem un produktīvākajiem izbraucieniem. Ieplūstot ūdenskrātuvē pavasara ūdeņiem, zivis to lieliski sajūt un attālinās no savām ziemošanas vietām, un sāk aktīvi meklēt barību. Lielākā daļa ūdenskrātuvju jau ir atbrīvojušās no ledus čaumalas, un kaislīgākie makšķernieki jau izmēģinājuši savu laimi atklātos ūdeņos, ar vienu vārdu sakot – makšķernieki var izbaudīt mierīgo zivju ķeršanu no krasta.
Makšķerēšana aprīlī
Lielākā daļa zivju sugu kļūst nepārprotami aktīvas aprīlī. Makšķernieku lomā var būt karūsas, brekši, pliči, asari. Aprīlī makšķernieki uzsvaru liek uz raudām, teibām un vimbām, tās tiek ķertas gan ar pludiņu, gan fīderi, gan ar parasto gruntsmakšķeri ar zvaniņu. Starp plēsīgajām zivīm lomos drīkst būt asari, bet līdakas un zandarti (liegums sākas ar 16.04.) būs jāpagaida pāris mēnešu, jo tām noris nārsts, savukārt lielākās Latvijas zivis sami ir ļoti kūtri, jo aprīļa ūdens tiem joprojām ir auksts.
Zivis aprīlī jāmeklē vietās ar lēnu vai mērenu straumi un dabiskās barības klātbūtni, piemēram, pieteku grīvās; līčos; vietās, kur ūdenī ir krūmi un applūduši koki; zemūdens bedrēs vai, gluži otrādi, seklumos; vietās, kur mijas straume un piekrastes mierīgie ūdeņi.
Lielā ūdens laikā zivis jāmeklē applūstošo krastu tuvumā – jo ūdenī ir mazākas duļķes, jo zivis jūtas labāk, tīrākos ūdeņos zivis var izskalot aizsērējušās žaunas.
Ja ir silta un saulaina diena, tad jādomā par aprīļa brekšu makšķerēšanu, kas labos laika apstākļos bieži vien tuvojas krastam barības meklējumos. Aprīlī breksi iespējams noķert pat pusmetra dziļumā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst par ūdenskrātuves dibenu, jo brekšiem tīk vietas ar mālainu vai smilšainu gultni.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Ar ko makšķerēsim aprīlī?
Pirmkārt veiksmīgas makšķerēšanas noteikums aprīlī ir tieva inventāra izmantošana. Pat ja ir jāmet ievērojamā attālumā un miniatūru komponentu (pludiņš, atsvars u. c.) izmantošana kļūst neiespējama – jāparūpējas vismaz par pavadiņām ar āķiem, vismaz pavadiņai jābūt pēc iespējas tievākai, zivis bez mazākām aizdomām metīsies virsū ēsmai.
Aprīlī vislabāk izmantot tikai dzīvnieku valsts ēsmas – sliekas, baltos, motiļus, makstenes kāpurus, dēles u. c. Arī iebarojamajā ēsmā ieteicams izmantot tādu, kurā ietilpst dzīvnieku sastāvdaļas, sasmalcinātas sliekas, kā arī visa veida kāpuri utt. Pavasara iebarojamās ēsmas maisījumam nav ieteicams pievienot saldās garšas, jo pārāk spēcīgā smarža var nevis piesaistīt, bet gan atbaidīt pavasara zivis.
Liela nozīme veiksmīgai makšķerēšanai ir arī laika apstākļiem. Maz ticams, ka zivis copēs spēcīgā un brāzmainā vējā, sevišķi ja tas pastāvīgi maina virzienu. Vai pēkšņā aukstā lietū. Visproduktīvākā makšķerēšana būs saulainā un jaukā laikā. Pat ja stundu nedaudz līs, tad pēc tam, kad tas beigsies, atkal spīdēs saule, bet zivju aktivitāte tikai pastiprināsies.
Nārsts aprīlī
Lai arī kā makšķernieki vēlētos pilnībā nodoties savai iemīļotajai laika pavadīšanai, tomēr ne visos rajonos ir iespējams ķert katru dienu, nemaz nedomājot par aizliegumiem. Ir ūdenskrātuves, kur ir tā saucamās saudzējamās dienas, kur makšķerēt drīkst, iegādājoties attiecīgajai dienai un vietai speciālu licenci. Daudzas zivju sugas ar aprīļa sākumu un ūdens sasilšanu sāk gatavoties nārstam. Šajā sakarā stājas spēkā dažādi ierobežojumi par makšķerēšanas aizliegumu. Pirms copēšanas rūpīgi jāizpēta makšķerēšanas noteikumi un jāpārliecinās par aizliegumiem. Atrašanās pie ūdens ar aizliegtu makšķerēšanas inventāru var beigties ar nopietnu naudassodu vai kriminālatbildību.
Raudu cope aprīlī
Rauda un aprīlis īstiem makšķerniekiem ir divi sinonīmi. Šajā mēnesī var noķert patiesi ievērojamus trofejas īpatņus. Galvenais ir izvēlēties pareizo vietu, jo šajā laikā rauda sāk aktīvi pārvietoties uz savām iespējamām nākotnes nārsta vietām, pa ceļam satverot visu, kas krīt acīs un ir ēdams.
No krasta raudas tiek makšķerētas, pludinot ēsmu straumē, izmantojot motiļus vai baltos mušu kāpurus. Ja raudu ceļš ir tālāks no krasta, tad lietderīgāk būtu izmantot fīderi. Atcerieties, aktīvāka rauda kļūst, kad ūdens sasilst līdz 6–8 grādiem.
Tiesa, šāda makšķerēšana parasti ir īslaicīga, jo tiklīdz zivju bars šķērsojis attiecīgo posmu, cope pēkšņi pazūd, paiet kāds brīdis, un tā atsākas, jo savu ceļu uzsāk cits raudu bars. Dažkārt raudas var būt aktīvas un cope var ilgt no vairākām stundām līdz pat vairākām dienām atkarībā no ūdenskrātuves lieluma.
Karūsu makšķerēšana aprīlī
Aprīlī karūsa joprojām nav īpaši aktīva. Visaktīvākās karūsas ir, kad sāk ziedēt vilku vāles vai niedres. Tomēr varat neatmest cerības karūsas noķert arī aprīlī. Galvenais ir izvēlēties pareizo vietu, karūsām patīk silts ūdens, kas nozīmē, ka tās ir jāmeklē seklajās ūdenskrātuvēs, kur ūdens ātrāk ir sasilis. Turklāt makšķerēšanas vietā jābūt zemūdens veģetācijai, kur karūsas meklēs savu dabisko barību, dažādus kukaiņus un kāpurus.
Copējot karūsas, labāk izmantot pludiņa makšķeri ar nelieliem pludiņiem. Kā ēsmu pavasarī galvenokārt izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes, visbiežāk tas ir mēslu tārps vai baltie. Lai pievilinātu karūsu, labāk izmantot iebarojamo ēsmu, taču neizkaisīt to pārāk dāsni, pretējā gadījumā gausās zivis ātri pieēdīsies un pametīs daudzsološo vietu.
Brekšu cope aprīlī
Aprīlī pie brekša sākas sava veida aktivitātes. Tiek ķerts gan ar pludiņa makšķeri netālu no krasta (tiesa, galvenokārt brekšu jaunuļi), gan ar fīderi, gan arī ar parasto gruntsmakšķeri un barotavu (šeit jau var noķert lielākus īpatņus). Breksis jāmeklē vietās ar mālainu gultni, starp zemūdens veģetāciju. Dziļumā brekši joprojām meklējami bedrēs, kā arī starp dabiskām paslēptuvēm pie krūmiem vai nogrimušām siekstām.
Pavasarī vislabākā ēsma brekšu ķeršanai ir hamburgers, kur ir daži baltie kāpuri un daži motilīši vai baltie, kuri uz āķa ir uzsprausti kopā ar sarkanajām mēslu sliekām. Iebarojamās ēsmas izmantošana ir ieteicama un noteikti dos ievērojami labāku rezultātu. Pieredzējuši makšķernieki uzskata, ka labāki panākumi gaidāmi, ja ēsmā ir pēc iespējas mazāk saldo smaržvielu.
Vimbu cope aprīlī
Agrā pavasarī vimbu bari veic ievērojamus attālumus, tie migrē augšup pret straumi un tālāk uz pietekām, uz savām nārsta vietām. Pēc iznārstošanas tie atkal dodas lejup pa straumi, uz upes lejteci. Starp Latvijas zivīm man grūti atrast un nosaukt citu sugu, kas veiktu tik garus un tālus migrācijas ceļus. Tās plašie migrācijas ceļi ir skaidrojami ar augstajām prasībām nārsta vietām.
Kustīga ēsma pievērš daudz lielāku uzmanību nekā stāvoša jeb “nestrādājoša” ēsma. Pludinot ēsmu pa straumi vai arī lēni pavelkot to pa ūdenskrātuves gultni, var gūt labus lomus. Šo veidu sauc par ēsmas pludināšanu un var pieskaitīt pie aktīvās makšķerēšanas, jo visu laiku makšķere jātur rokās un par sēdēšanu nav pat ko domāt.
Pludināšanā parasti izmanto plastmasas mormiškas vai spoguļāķus. Zivs uzmanību piesaista ne vien piedāvātā ēsma, bet arī mormiška, kas zivij atgādina kukainīti. Mormiškas āķa izmēri ir nelieli, 8–10, retākos gadījumos nr. 6 pēc starptautiskās numerācijas. Viss atkarīgs no izvēlētās ēsmas, iespējamās zivs lieluma. Raugiet, lai āķis ar ēsmu peldētu pa priekšu pludiņam. Auklai visu laiku jābūt nostieptai, un tā vienmērīgi jāpalaiž bez asiem rāvieniem.
Vimbai ir raksturīgi ātri saķert ēsmu, un tikpat ātri tā var arī izspļaut to. Pludiņš tikai mazliet ir iegrimis, it kā ēsmu būtu saķērusi maza zivtiņa, kurai makšķernieka piedāvātā barība ir stipri par lielu. Ja laikus piecērt, tad, iespējams, var sākties gaidītā cīņa ar vimbu. Piecirstā zivs sāk izrādīt lielu pretestību.
Asaru cope aprīlī
Aprīlī asari kļūst daudz aktīvāki. Makšķernieku lomos bieži vien ir labi īpatņi – pat no puskilograma svara un vairāk. Taču būtībā tie ir tikai vidēja izmēra “asarēni”, kuri kāri metas virsū gandrīz jebkurai dzīvnieku izcelsmes ēsmai. Viņi nenoniecina nedz baltos, nedz sliekas, nedz arī motilīšus.
Asaris jāmeklē nelielos līčos, starp ūdens veģetāciju, starp pērnā gada niedru audzēm, bet visbiežāk tie meklējami pie nogrimušiem krūmiem, starp ūdenī iegremdētiem kokiem vai pie dreifējošiem zariem, kur tie pulcējas nelielos bariņos un uzbrūk jebkam, ko asara acis ir ieraudzījušas.
Zivis neķer māneklis, tās ķer rokas. Māris Klauze. “Ķeram lielo!” #34 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
