Ļoti daudz ir rakstīts par līņu makšķerēšanu gan ar pludiņa makšķeri, gan ar fīderi, bet par dažām interesantām līņa īpašībām noklusēts. Viena no līņa ķermeņa spilgtākajām un interesantākajām iezīmēm ir tā āda. Pirmkārt, tā ir bieza un izturīga salīdzinājumā ar citām mūsu ūdeņu iemītnieču ādām. Otrkārt, līņu gļotas izdala ļoti spēcīgu antiseptiķi, kuram nav analogu visā zivju valstībā. Šī viela spēj iznīcināt ādas parazītus, vīrusus, baktērijas utt. Turklāt parazitārajiem vēžveidīgajiem un vienkāršajiem vienšūņiem, tādiem kā Sporozoa un Mastigophora, Flagellata, šis apbrīnojamais olbaltumvielu savienojums nepatīk. Tieši šī antiseptiskā līdzekļa dēļ līņi ir nejutīgi pret dažādām ādas slimībām, kā tas piemīt citām zivīm mūsu ūdeņos. Reti kurš parazīts var nostiprināties uz līņa ķermeņa, tikai ja uz ādas ir dziļas un vaļējas brūces.
Līņu populācijās nekad nav masveida epizootijas jeb masveida saslimšanas, savukārt citām zivju sugām tā ir diezgan izplatīta parādība. Ādas parazīti bieži ietekmē raudu, karūsu, ālantu un brekšu veselību, bieži vien esmu novērojis, ka, izvelkot mūsu ūdeņu sanitāri līdaku, tai ir acīmredzamas ādas slimību problēmas.
Šajā sakarā vairākus gadus japāņu bioķīmiķi ir lolojuši cerību no līņu gļotām iegūt īpaši spēcīgu antibakteriālu medikamentu. Tomēr šī ideja izrādījās tik ļoti dārga un darbietilpīga, ka zinātnieki drīz vien no tās atteicās.
Interesants fakts par līņu asinīm
Vēl viena pārsteidzoši interesanta līņa iezīme ir tā asinis. Tās satur īpašus ihtiotoksīnus, un faktiski tās var uzskatīt par indīgām. Jā, jā, jūs lasāt pareizi, tās ir indīgas! Taisnības labad nevaru nepieminēt, ka līņi šajā ziņā nebūt nav unikāli. Zivju valstībā ir vairākas zivis, kā, piemēram, sazāni, zuši un dažas jūras sugas, tuncis, pelamīda jeb Bonitos u. c., kuras var lepoties ar asinīs esošām toksiskām vielām. Tiesa, karpu toksīni nav tik indīgi, kā tas ir to radiniekiem līņiem.
Jautājums par toksisko nozīmi zivju asinīs ir aktuāls līdz šai dienai. Droši zināms ir fakts, ka nārsta laikā ihtiotoksīnu koncentrācija zivju ķermeņos ievērojami palielinās. Vairākkārt veiktie zinātnieku eksperimenti ir pierādījuši ļoti spēcīgu līņu un zušu olbaltumvielu savienojumu toksicitāti. Piemēram, kad eksperimentālo peļu asinīs tika ievadīti ihtiotoksīni no zušu asins plazmas, grauzēju mirstība sasniedza pat 80–85%, diemžēl lielākā daļa dzīvnieku nomira pirmajās 10–30 minūtēs. Grauzēju mirstība pēc līņu ihtiotoksīnu ievadīšanas sasniedza 60–70%. Un tomēr, cienījamie makšķernieki, jums nevajadzētu baidīties ķert līņus, pagatavot tos sev dažādos ēdienos un nobaudīt tos.
Zinātnieki pierādījuši, ka toksīni var radīt reālas briesmas tikai gadījumā, ja zivju asinis tiek tieši ievadītas cilvēka asinīs. Gatavošanas laikā visas toksiskās vielas sadalās pilnīgi nekaitīgos aminoskābju atlikumos pat +58 °C temperatūrā.
Kāpēc līnis maina krāsu?
Visi, kas kaut reizi ir noķēruši līni, ir pamanījuši kādu interesantu novērojumu. Pēc gulēšanas spainī, igvātā vai maisā zivis vienkārši maina krāsu, kļūst blāvas, ievērojami gaišākas! Zivju ķermeņa daļa, kas nav saskarē ar saules gaismu, saglabā dabisko, zeltaini zaļo nokrāsu.
Kādā interneta vietnē lasīju kāda krievu zinātnieka vēstījumu, ka tas esot saistīts ar to, ka zivs gļotas izžūst un tad tās vienkārši nokrīt, un tāpēc zivis, zaudējušas savas gļotas, kļūst gaišas.
Šāda interpretācija, šķiet, ir diezgan nepareiza, lai gan daži ihtiologi ir diezgan solidāri ar šo apgalvojumu, taču ir arī šī apgalvojuma pretinieki. Tomēr šajā sakarā ir vairākas būtiskas neatbilstības. Kāpēc tad zivis pilnībā nemaina krāsu?
Turklāt starp līņiem ir īpašie jeb zelta krāsojuma līņi. Arī šie līņi ir blīvi pārklāti ar tieši tādām pašām gļotām kā zeltaini zaļie jeb parastie līņi. Tomēr, izvelkot no ūdens, zelta līnijas nekad neatšķiras.
Krāsu maina ne tikai līņi, bet arī citas zivis. Piemēram, tumšos toņos krāsotā līdaka izbalē līdzīgi, tas ir izbalē tā ķermeņa puse, uz kuras kādu laiku gulēja noķertais plēsējs. Kas te par lietu?
Man šķiet, ka patiesība slēpjas nevis gļotu atdalīšanās, bet gan īpašās vielās, kas ir “atbildīgas” par zivju ķermeņa krāsu. Līņa (un citu zivju sugu) ādā ir īpašs pigments vai to komplekts, ko kontrolē vairāki hormoni un kas ļauj zivīm iegūt dažādas krāsas. Jo īpaši pigmenta melanīns, kas uzkrājas ādas šūnu virsējos slāņos un ir atbildīgs par ķermeņa tumšo krāsu. Tas dažu minūšu laikā var mainīt savu molekulu konfigurāciju, kā rezultātā zivis ļoti ātri var mainīt krāsu no gaišas uz tumšu un pretēji. Līņos šī īpašība, sevišķi pēc zivtiņas aizmigšanas, ir izteiktāka nekā citām zivīm. Lūk, tāpēc arī zivis izbalē.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nepērc šīs lietas, ja pirmo reizi brauc uz copi! Video bloga #3 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
