Kopš 1. oktobra ir spēkā liegums makšķerēt upēs, kur sācies lašveidīgo zivju nārsta periods. Lai novērstu apzinātus un netīšus pārkāpusmus, inspektori šīs vietas rūpīgi uzrauga. Latvijas Televīzija ir sagatavojusi sižetu par situācija Strīķupē (Gaujas pieteka). Upē ūdens ir gana dzidrs, un, ilgāk pastāvot uz vietas, zivis var viegli pamanīt ar aci. “Ja ir rudens ar lielām lietavām, pārkāpējiem ir grūtāk iegūt zivis. Daba pati sevi nosargā, jo ūdens ir duļķains un vizuāli zivi nevar redzēt. Nārsts notiek gluži vai zem segas,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais vides inspektors Jānis Bušs. Makšķerējot pie upes, pārkāpēji bieži vien aizbildinās ar nezināšanu, lai izvairītos no soda. “Populārākās ūdenstilpes ir tās, kurām gar malu ir iestaigātas taciņas. Pārkāpēji nav gatavi brist dziļi iekšā mežā, vieglāk ir atklātā vietā, kur var laikus nopētīt, vai inspektors nav tuvumā,” savus novērojumus atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Blaus.
Valsts vides dienesta zvejas kontroles inspektori pērn veica 291 pārbaudi lašveidīgo zivju nārsta un migrācijas laikā. 214 gadījumos atrasti nelegāli zvejas rīki. Šogad oktobrī atrasti 44 bezsaimnieku tīkli. Par nelikumīgu lašu zveju tiek piemērots naudas sods. Citos gadījumos atkarībā no pārkāpuma smaguma sodi var svārstīties no brīdinājuma līdz kriminālatbildībai.
Lašveidīgo nārsta laikā sarosās maluzvejnieki; tos pieķert palīdz arī iedzīvotāji
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
