Latvijas Sabiedriskie Mediji ziņo par to, ka ieguldītais darbs, tīrot Salacu, vainagojies ar panākumiem. Tā tagad, vērojot lašu nārstu upē, vērtē makšķernieku klubā “Salackrasti”. Tā kā upē pēdējos gados bija palielinājies gan aizaugums, gan sanesumi, kas ietekmēja lašu nokļūšanu līdz nārsta vietām, tad vasarā makšķernieku kluba biedri veica upes tīrīšanu ar tehniku.
“Apskaties, re, tur vienā brīdī bija baigi daudz, oho, divi gabali skrien augšā…!” rāda makšķernieku kluba “Salackrasti” valdes loceklis Oļegs Sumčenko, kuram jau ir ietrenēta acs, lai ņirbošajā ūdenī pamanītu zivis, bet, kad vērīgāk ieskatās, tās var ieraudzīt. Šajā Salacas vietā vasarā tika veikti upes tīrīšanas darbi. “Te bija vatētā sega virsū!” atcerējās Oļegs Sumčenko. “Apmēram 30 cm bieza, un viņi nevarēja tai segai cauri tikt, pie tiem oļiem klāt, tad mēs iztīrījām un palīdzējām viņiem, un jāpriecājas par to, ka viņi tagad šeit ir.”
Nārsta vietas Oļegs Sumčenko romantiski dēvē par lašu kāzu gultām, un nu, kad vatētā sega jeb aizaugums noņemts, var redzēt, ka lašiem tas ir īsti pa prātam. “Tā ir tā mīlas gulta, kur tie lasīši grib kniebties tad, kad viņi no jūras ienāk iekšā, lai atstātu jauno paaudzi, tad redziet, ir tās baltās beržu vietas, kur lasīša mamma atnāk, noguļas plakaniski un ar asti sit, un ar straumes palīdzību veidojas tāds uzkalns, to mamma dara, paps tikai stāv un gaida, kad tiks tai gultai klāt, tā mamma izveido bedri, paliek valnis aizmugurē un kad saiet abi kopā, tad tie ikriņi ieiet tanī valnī iekšā, mammīte paiet augšā, atkal pasit un tie ikriņi visi pārklājas ar oļiem, notiek ūdens aerācija un tur ikriņi dzīvo līdz pavasarim, un tad tie bērniņi piedzimst.”
Oļegs Sumčenko arī stāsta, ka šis kāzu laiks lašu papiem ir arī gana saspringts cīņā par savu lašu kundzi. “Nu tā darīšana ir tāda, ka tā mamma atnāk, un ir mazie lašu papi, ko mēs saucam – “starterīši” un ir lielie,” lašu ģimenes dzīves peripetijas skaidroja makšķernieks. “Lielais, protams, jūtas saimnieks uz to nārsta ligzdu, nu un tad, kad lielais nāk, tad tie maziņie sprūk – pa malām bēg, jo lielais uzbrūk un kož, nejauks.”
Lai arī vizuāli var redzēt, ka iztīrītajās upes vietās laši nārsto, biedrības “Salackrasti” valdes priekšsēdētājs Atis Apelis stāsta, ka par to, kāds būs zivju pieaugums upē, vēl pāragri spriest.
“To tikai zinātnieks var novērtēt, vai ir daudz vai maz, pats pirmais rezultāts ir tas, ka vizuāli var redzēt, ka tas lasis ir uz nārsta vietas, nākamais rezultāts būs nākamvasar augustā, kad atbrauks zinātnieki un uztaisīs kontrolzveju un secinās, cik daudz ir mazuļu,” situāciju klāstīja Apelis.
“Pirms mēs veicām darbus, zinātnieki veica priekšizpēti un secināja, ka te bija desmit mazuļi, tātad, ja šeit būs no desmit uz augšu, tad tas ir tas mūsu pienesums, ja te būs 100, tad tas būs desmitkāršojies.
Un pats galvenais rezultāts mums ir aiznākamajā gadā, tas ir 2024. gada maijā pie Salacgrīvas tilta, kur būs smoltu murds un kur šie mazuļi tiks uzskaitīti.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
