Pēdējā laikā bieži saskaros ar jautājumu no saviem senajiem foreļu laika cīņu biedriem – kas ar mani notiek? Laikam jau likumsakarīgi, ja sociālo tīklu kontos foreļu upju krastu vietā redzami attēli ar pludiņmakšķerēšanas lomiem, fīderēšanas sesijām naktīs, nanomānekļu dzenāšanu pilsētas burzmas pārņemtajos ūdeņos. Atbilde nav vienkārša, bet šajā brīdī makšķerēšanā esmu atgriezies pirmsākumos – brīdī, kad liekas interesants viss un gribas saprast, iepazīt un izjust iespējami daudz. Manā prātā šī noteikti ir kulminācija – karpas. Padalīšos ar pirmo pieredzi karpu copē un ne pārāk jaunu, bet Latvijas copmaņu sabiedrībā svaigu tēmu – metodfīderis.
Daudzi iekrīt citu copmaņu izliktajos slazdos. Ir man tāds paziņa Artis Verza, kurš brīdī, kad iepazināmies, praktizēja pamatā fīderi, bet te nu iepriekšējo sezonu viņš pavadīja citos ūdeņos – pie karpu dīķu krastiem. Satikāmies, parunājāmies, un jau tad viņš radīja pirmās šaubas, ka nemaz tik ačgārna tā karpu cope neliekas, bet ar nosacījumu, ka tiešām ir tik vienkārši, kā viņš to prezentēja. Būtiskākie argumenti bija šādi:
• var braukt ar ģimeni, jo dīķu krasti ir sakopti, bieži pieejami namiņi un komforts, kas var nebūt svarīgs pašam copmanim, bet kritisks sievām un bērniem;
• atkrīt ņemšanās ar tārpiem. Domāju, ka rūdītāki forelisti, kuri saskārušies ar problēmām uzglabāt motili vasarā, skalot nepatīkami smaržojošās pinkas un baltos, piekritīs, ka šis darbiņš mēdz paņemt gana daudz laika, enerģijas un dzīvā komponente it nemaz nav lēts prieks, lai arī ļoti efektīvs kā esma;
• neaizņem daudz laika. Daudziem no malas vērojošiem (arī man) karpu maratoni trīs dienu garumā liekas drusku par daudz. Nevienu neapvainojot, šāda pasīva cope ir specifiska, un tās specifika ir cīņa ar lielām zivīm, bet mans organisms nevar nosēdēt rāmi tik ilgu laiku.
Es lauzos gadu, klausījos gadu, bet apstākļu sakritība noveda pie tā, ka notika ilgi plānota tikšanās ar Mareku Celmiņu, kuru varētu nosaukt par šīs tēmas virzītāju un kustinātāju Latvijā. Mareks jau vairāk nekā piecus gadus ņemas ap šo lietu un ir pārgājis no klasiskā fīdera uz karpu copi. Tikšanās laikā izrunājam un nonākam pie secinājuma, ka Artis nav melojis un viss ir pareizi. Mani gan mulsina Mareka termini un tas, cik dziļi viņš ir tēmā – zinātniski dziļi. Bet tas mani nebiedē, jo arī manī ir spiningošanas sporta rūdījums, un es lieliski saprotu, cik svarīgi ir zināt vairāk par citiem, nianses un smalkumi izšķir rezultātus sportā, bet bez tiem var pilnībā iztikt prieka copes sesijās.
Es varu. Artis var. Un nedēļas pirmajā pusē nospraužam kādu maija svētdienu par laiku, kad varam izrauties no darbiem, citām lietām un kopā ar meitenēm beidzot doties praktiski pārbaudīt šo lietu. Vipēdis. Mēs nevarējām izvēlēties labāku dienu un sliktāku dienu vienlaikus. Labākā, lai patestētu jaunos Norfin lietus kostīmus; sliktāko – lai it nemaz nebaudītu pasakaina lietus privilēģijas. Līst, līst un nepārstāj. Bet ne jau par lietu sūdzēties mēs te atbraucām. Mans mērķis ir viens – apgūt jaunas zināšanas. Ar kameru rokā nofilmējam principā visu, kas iesācējam būtu jāzina pirms došanās pie ūdeņiem. Šis tas no fīdera, kas man ir zināms, šis tas no karpu klasiskās copes, kuru neesmu iepazinis itin nemaz. Laiks praktiskajai darbībai.
Lai arī lietus nomākti, tomēr sabarojam sirsnīgi un esam gatavi copēt. Šajā vietā inventāram pievienojas tāds kadrs kā Spombs. Tā ir tāda kā raķetes formas milzīga izmēra barotava, kurā var sagrūst iekšā gana daudz barības un sabarot nosprausto vietu. Tajā var salikt riekstus, boiliņas, kukurūzu, graudus un atraktantus un lidināt. Pieskaroties ūdenim, tas atveras, un viss vezums nonāk pie grunts, lai restorāna klientiem klātos galdiņš. Vēl svarīgi ir atmērīt konkrētu barošanas un arī makšķerēšanas distanci; šeit lieliski noderēs attāluma mērāmie mietiņi. Noteikti iesaku tādus izmantot arī klasiskajā fīderī. Reizēm taču sanāk aprauties!
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pirms visa šī tiekam skaidrībā ar barību. Uzjaucam divas dažādas barības – vienu ar zivīgo garšu, otru saldo. Veikalu plauktos šīs garšas metodes barībās ievērojami dominē. Sensas piedāvā risinājumus gan parastās barības, gan arī pelešu formā. Parastās barības mitrina, kā ierasts, ar ūdeni un maisīšanu, bet peletes – vēl vienkāršāk. Tās kārtīgi aplej ar ūdeni un uzņem laiku… 2 mm peletes mercē precīzi divas minūtes, 4 mm peletes – attiecīgi četras minūtes. Formula – cik milimetru, tik minūšu jāmērcē. Tā kā Artis ir padziļi tēmā, tad viņa somās atrodas gan kaņepes, gan kukurūza, vecas boilas un vēl šādi tādi atraktori, kurus pievienojam barībai. Un tagad mans verdikts par šo virtuvi – es veikalā atradu jau gatavu Boland barības miksu, kuru atliek vien izgāzt traukā un spiest iekšā barotavā. Viss! Profesionāļu darbošanās var šķist nevajadzīgi sarežģīta, un tieši šo es savā nākamajā karpu piedzīvojumā vēlos pārbaudīt. Gribu noķert karpu vienkārši, izmantojot šo pašu metodi. Vēl jāpiebilst, ka krietni atšķiras barotavas, kuras tiek raidītas ūdenī kopā ar ēsmu. Tās ir plakanas (un no šejienes arī angliskotais flat, kas nozīmē plakans), un barību tajās neiespiež iekšā, bet gan pa virsu. Ņem speciālu formiņu, kuru sauc par moldu, ieliek boiliņu vai vafteri, ieber sagatavoto barību un ar barotavu piespiež. Viens pogas spiediens, un iznāk laukā barotava ar saspiestu barību, kurā iekšā ir ēsma. Gatavs mešanai! Pavadas var siet pats, bet var izmantot arī gatavās, kuras man šķiet superērts risinājums gan klasiskajā fīderī, gan arī metodē. Piedāvājums no ražotājiem ir plašs, man labi zināms Owner sortiments, un izvēlējos tieši to. Lai neizbrīna dīvainie termini, šīs sauc par mata sistēmām. Pati boilas vai vaftera stiprināšana pie āķa ir atšķirīga no klasikas, jo ēsma nestiprinās uz āķa, bet gan virs tā ar ieskrūvējamu spirālīti, silikona gumijiņu vai mazu plastmasas stopariņu. Izvēle atkarīga no boilas izmēra un formas.
Kāti un spoles. Ko lai saka? Ņemam klasiskā fīdera ekipējumu, vēlams tādu jaudīgāku, un dodamies ķert. Artis savu pirmo sezonu tā arī nocopēja, par pamatkātiem izmantojot iemīļotos Feeder Concept Distance kātus. Viņa rokās nonāca arī testa kāts. Fīderis, kurš tika dizainiski un tehniski pilnveidots un šobrīd jau ir pieejams iegādei, – Feeder Concept Flat Method. Es pastrādāju ar 120 g testa versiju, tas man likās pietiekami jaudīgs, bet tieši salīdzinājumā ar blakus esošo klasisko 130 g testa fīderi. Nemaz nav šaubu, ka, ķerot jaudīgos kukaiņus, varētu savajadzēties Flat Method kātu ar 180 g testu. Par spolēm stāsts ir līdzīgs, jo izmantot galu galā var to, kas arsenālā jau ir pieejams. Feeder Concept radījis speciāli šim makšķerēšanas veidam paredzētu Carp & Flat spoli. Forša, glīta un atstāj patīkamu iespaidu, bet, kā jau minēju – ja ir pieejami kāti un spoles no klasikas, tad testa braucienam jau esi gatavs, un tālāk jau var domāt specializēta inventāra virzienā. Savukārt no zivs saudzēšanas viedokļa ir starpība – pretoties stundu vai desmit minūtes. Un šeit jaudīgajiem kātiem ir savas priekšrocības.
Īsais verdikts. Mans pirmais iespaids pozitīvs, tāpēc raksta tapšanas brīdī esmu pieteicies uz sesiju rīt un šīs pašas nedēļas svētdienā, laikam jau āķis lūpā. Liels bonuss ir iespēja šādas sesijas izbaudīt kopā ar tuviniekiem. Bērni var gan pētīt gliemežus krastā, gan arī pastīvēt kādu karpu bērniņu. Telšu prieki manā ģimenē ir ierasta lieta, tāpēc nākamajā piedzīvojumā dodamies visi kopā. Jāatzīst, ka pirmais iespaids, lai arī biju gaidījis vienkāršāku visu procesu, likās gana sarežģīts. Bet mani nepamet sajūta, ka tā ir sporta trauma – vajag visu, vajag daudz. Esmu pārliecināts, ka var vienkāršāk, vieglāk un praktiskāk, lai tieši tāpat baudītu procesu un prieku karpu copē. Un vispār! Noteikti der mēģināt sevi jaunos copes veidos, tas sniedz svaigas emocijas un gandarījumu par jaunām atziņām, kuras gūtas ūdeņu krastos – makšķernieks nebeidzami attīstās gan kā personība, gan kā zivju pētnieks.
Ne asakas!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
