Pēdējā laikā moderni ir kļuvis veidot visādus topus, vērtējumus pēc cenām, kvalitātes, garuma, izmēra, gandrīz visam, kas ir ap mums, speciālistu ir daudz un dažādi. Vienu speciālistu vērtējumu mēs gaidām, par citiem savukārt pasmīnam. Ir cilvēki, kas nodarbojas ar dažāda veida rekordu reģistrēšanu. Šoreiz par dažām lielākajām līdakām pasaulē. Ielūkosimies informācijā par lielajiem īpatņiem.
Par zivju rekordu reģistrāciju
Iespējams, daudzi cilvēki var aizdomāties un pajautāt – kam vispār nepieciešami šādi vērtējumi? Labi, dziļākais ezers pasaulē vai augstākais kalns, bet zivs? Jūs neticēsiet, bet ir biroji, kas nodarbojas ar rekordu objektu reģistrēšanu pēc tā vai cita kritērija, darbiniekiem par to tiek maksāta alga, rekordisti ir iekļauti Ginesa rekordu grāmatā. Tiek publicēti raksti: “Sensācija! Tika noķerta resnākā haizivs vai atrasts vecākais zvejnieks pasaulē.” Patiesībā viss ir vienkārši, darbojas tīra patērētāju psiholoģija, kurai ir divi virzieni: ieinteresēt un piesaistīt auditoriju; ar šādas informācijas palīdzību pievērst lasītāja uzmanību reklāmai vai citai informācijas bumbai. Piemēram, daudzi provokatīvi resursi sekmīgi piekopj šāda veida piesaistīšanu. Kas attiecas uz makšķerēšanu, mēs esam tikai copmaņi, kurus interesē makšķerēšanas tēma, rīki un, protams, zivis. Ir divu veidu cilvēki: pirmais tips interesējas par rekordu tēmu, uzzina par to, piefiksē un priecājas, bet ir cilvēku grupa, kurus interesē rekordi un kuri cenšas tos pārspēt un kļūt slaveniem. Iespējams, arī jūs vēlēsieties noķert lielāko līdaku valstī, bet varbūt pat pasaulē un tad nonāksiet visas sabiedrības, nu vismaz makšķernieku sabiedrības, uzmanības centrā. Runājot par noķertajiem rekordiem zivju ziņā, īstu makšķernieku parasti interesē arī blakus faktori. Piekrītu, tas ir ļoti interesanti, kur zivs tika noķerta, ar kādu inventāru, kādu ēsmu izmantoja, makšķerēts bija no krasta vai no laivas. Kas ir laimīgais makšķernieks? Aplūkojot lielāko līdaku topu, obligāti būtu jānorāda iespējamā zivs iegūšanas metode. Varbūt lielā zivs nebūt nenozīmē, ka noķerta ar makšķerēšanas inventāru. Iegūt zivi var dažādi: šo līdaku, iespējams, noķēruši ar tīklu zinātnieki jeb ihtiologi; zivs ir atrasta ūdenskrātuves sausā vietā; varbūt, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, mēs to redzējām eholotes displejā vai kad nolaidām zemūdens kameru; atradām līdaku tirgus zivju stendā. Kā nojaušat, rekorda lieluma zivs piefiksēšanai tradicionālā makšķerēšana ne vienmēr ir nepieciešama. Citiem vārdiem sakot, var vienkārši atrast iespaidīga izmēra līdakas skeletu un aprēķināt tās ķermeņa aptuveno masu zivs dzīves laikā.
Tagad par iespējamām rekorda trofejas atrašanas vietām. Ir divi faktori milzu zivs iespējamai klātbūtnei: 1) strautā, šaurā upē vai nelielā dīķī nenoķersiet milzīgu zemūdens iemītnieci, lielās līdakas mīt plašās ūdenskrātuvēs, kur zivis var izaugt līdz iespaidīgiem izmēriem; 2) nepieciešama bagātīga barība. Es domāju – nav noslēpums, ka jebkuram organismam, lai tas augtu, vajadzīga barība arī līdakām. Līdakas labprāt bagātīgi patērē daudz miermīlīgo zivju, bet neatsakās arī no vardēm un citiem ūdens iemītniekiem.
Vēl kāds interesants salīdzinājums. Kāpēc izmira daži dinozauri, bet daži samazinājās, piemēram, bruņurupuči, čūskas, krokodili, ķirzakas? Tas viss tādēļ, ka viņiem trūka barības, kā arī izmainījās apstākļi. Iespējams, tagad kāds uzdos jautājumu – kāpēc, ja ūdenskrātuve ir liela un tajā ir daudz barības, dažas zivis spēj izaugt par krokodiliem, bet citas, piemēram, pliči, paliek neievērojama izmēra? Katrai sugai ir savas īpatnības noteiktā ūdenskrātuvē. Dažām zivju sugām ir iespēja regulēt savu izmēru vienas paaudzes laikā, savukārt citām tā ir vairāku paaudžu evolūcija. Ja līdakai vajag izaugt, piemēram, 20 centimetrus, tad plicim pietiek vien ar dažiem cm.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Cik patērē barību viena suga, bet cik otra?
Līdakas Latvijā
Kopumā jānorāda, ka makšķerēšanas rekordu tēma, pat runājot par mums labi zināmo plēsēju, ir neviennozīmīga. Kāds, teiksim, noķer 20 kilogramus smagu līdaku, pastāsta visiem plašajiem informācijas portāliem, tostarp arī sociālajiem tīkliem, nosver, nomēra, apraksta inventāru, ar kādu šis ķēris, visi saka: “Ak, jauns rekords!” Un tad kāds nomaļa Latgales ciema iedzīvotājs noķer brangu zaļsvārci, stabili virs 20 kg, atnes mājās, pagatavo un ar prieku, nevienam neko nesakot, apēd. Neviens pat neuzzinās, ka vīriņš bijis makšķerēt. Secinājumu varam izdarīt šādu: var noķert lielu līdaku, bet rekordu sarakstā tā parādīsies tikai tad, kad informācija par to nonāks līdz sabiedrībai. Pieredzējuši makšķernieki izstāstīja par vēl vienu trofejas rekorda slēpšanas faktoru, proti, vienkārša alkatība. Iedomājieties – esat noķēris milzīgu līdaku, domājat, ka esat labojis visus pasaules rekordus, vēlaties par to pastāstīt pasaulei, bet bailes rada doma, ka eksperti vienkārši atņems zivi.
Līdakas pasaulē
Diemžēl internets ir pārpildīts ar daudzām leģendām, stāstiem un citām viltus ziņām. Izfiltrēt patiesību un melus mūsdienās ir ļoti grūti, it īpaši, ja esi vienkāršs makšķernieks, kuram interesē arī zivju rekordi. Tie un citi vērtējumi var atšķirties, jo daži sasniegumi tiek kvalificēti pēc līdakas garuma, citi – pēc ķermeņa svara.
Šajā gadījumā jums vajadzētu pievērst uzmanību visam. Galu galā milzu plēsīgā zivs var sasniegt pusotra metra garumu, bet būt tieva, cita līdaka var būt par pieciem centimetriem īsāka, bet resna, ar pilnu vēderu, jo nesen pieēdusies un knapi var pakustēties. Jāsaprot, ka līdaka var labi paēst un pie tās svara nāks klāt vēl aptuveni kilograms, tā var būt pilna ar ikriem, tas arī svarīgs faktors.
Gatavojot šo rakstu, internetā uzgāju vietnes, kur minēts, ka vislielāko līdaku Vācijā noķēris Lotārs Lui, tā svērusi 25 kilogramus. Izmērā garākā līdaka ir noķerta 2011. gadā Kanādā, St. Lawrence ezerā, tās garums bijis 130 centimetri.
Līdakas leģendas
Jau ilgāku laiku internetā klīst leģendas par līdaku, kas noķerta Vācijā 1230. gadā. Noķertās līdakas svars esot bijis 140 kilogramu, bet vecums – 270 gadi. Šīs līdakas skelets tika ievietots Manheimas muzejā. Tas tur uzturējās ilgu laiku, līdz ieradās ekspertu grupa un pierādīja, ka zivs skelets nav īsts, tas salikts no vairākiem desmitiem mazāku plēsēju asakām. Kas tikai netiek darīts naudas dēļ!
Ir atrodama informācija par ASV noķertajām līdakām jeb muskellunge, kuras ir gan 60, gan 70 kilogramus smagas. Muskellunge ir uzskatāma par pasugu, bet mūs interesē parastā, mūsu platuma grādos dzīvojošā līdaka.
Ginesa pasaules rekordu grāmatā līdakas ierindo dažādās kategorijās, tostarp garākā līdaka, lielākā līdaka, vecākā līdaka un pat ātrāk noķertā līdaka. Lielākā līdaka: 32 kg, Sentlorensas upe, ASV (suga: maksinongs). Šī gan nav mūsu platuma grādu līdaka, bet nu tomēr iespaidīgs loms. Garākā līdaka noķerta Nīderlandē, tās garums bijis 120 cm, savukārt garākā ziemeļu līdaka jeb maksinongs ir 130 cm, tā noķerta Sentlorensas upē, ASV. Nīderlandes līdaka interesanta arī ar to, ka tās noķeršanai bija nepieciešamas vien 10 minūtes. Vecākajai līdakai ir 33 gadi, tā tika noķerta Ukrainā. Tomēr daudzi makšķernieki lēš, ka tik ilgmūžīgas zivis piesakās Ladogas ezerā, taču oficiāli reģistrētu gadījumu nav. Zinātnieki pierādījuši, ka vislabvēlīgākajos apstākļos līdakas var nodzīvot līdz pat 33 gadiem. Šo zivju vidējais dzīves ilgums nepārsniedz 18–20 gadus. Tomēr jāpiebilst, ka līdakas aug visu mūžu (visintensīvāk tās aug pavasarī, nedaudz mazāk rudenī un pēc tam pārstāj augt vasarā un ziemā). Tāpat ihtiologi uzskata, ka izredzes izdzīvot līdz pilngadībai un sasniegt iespaidīgus izmērus ir lielajās ūdenstilpēs dzīvojošām zivīm, svarīgi, lai ziemā skābekļa saturs ūdenī pārsniegtu 3–4 mg/l. Nobeigumā vēlos piebilst, ka ķermeņa garums un svara pieaugums gadu gaitā var būt atšķirīgs.
“Riebjas man tā ziemas cope, bet šodien ir super!” Veiksmīgākā cope Peipusa ezerā
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
