Šis jautājums ļoti bieži neliek mieru makšķernieku prātiem. Aprīkojums ir sagatavots, makšķerēšanas vieta ir ideāli izvēlēta, atliek tikai kāds sīkums – piespiest neaktīvo zivi izrādīt interesi par barību un ēsmu. Makšķerniekam nevajadzētu krist izmisumā un sākt tīt makšķeres. Mēģināšu pastāstīt, ko darīt šādā situācijā, kādi ir paņēmieni, kā pievilināt neaktīvas zivis.
Daudzos copes forumos, sociālajās grupās un čatos bieži kāds uzdod šādus, sākumā šķiet, diezgan vienkāršus jautājumus, bet vienlaikus vēlos piebilst, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums. Kā pievilināt zivi izrādīt interesi par ēsmu, ja mēs esam pārliecināti, ka zivis atrodas izvēlētajā vietā, bet pilnībā atsakās no visa piedāvātā?
Es domāju, katram makšķerniekam ir bijusi situācija, kad fīdera spicīte patstāvīgi saliecas un atkal ieņem miera stāvokli. Šķiet, to dara zivs, bet tai kaut kā pietrūkst pilnīgai 100% copītei. Zivs vienkārši iesūc mūsu piedāvāto ēsmu, bet tas arī viss, jau pēc maza brītiņa zivs to vienkārši izspļauj. Izvelkam ēsmu, tārpi it kā apsūkāti. Nākamais metiens, un situācija atkārtojas.
Pirmās domas ir uzreiz par smaržām. Varbūt zivīm nepatīk tas, ko mēs tām piedāvājam, ko dodam. Vienkāršākais un ātrākais risinājums šādā situācijā ir paņemt citu smaržu un izmēģināt to. Pamēģinot vienu, tad otru, trešo smaržu, nekas īpašs nemainās. Ja kāda no smaržām nostrādā un zivis sāk ķerties, lieliski – mēs pie tās apstājamies un turpinām makšķerēt. Tas ir labi, var pat teikt, ka paveicies, ja tik ātri izdodas atrast to aromātu, kas zivis šodien piesaista. Bet ko darīt, ja ir izmēģināti visi smaržu aerosoli, bet rezultāta nav? Ko darīt šādos brīžos?
Kādu pavadiņu labāk lietot?
Jārok dziļāk, jāķeras klāt inventāram. Pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir pavadiņas. Nākamais, ko mēs darām šādās situācijās, ir piesiet tievāku pavadiņu. Mums bieži ir bijis tā, ka piesienam tievāku pavadiņu, burtiski par 0,02 mm, un zivis uzreiz sāk pārliecinošāk ķert mūsu ēsmu. Nu, piemēram, ir pavadiņa, kuras diametrs ir 0,14 mm, bet zivis par ēsmu izrāda minimālu vai pat nekādu interesi, nomainām pavadiņu uz 0,12 mm, un zivis it kā kļūst aktīvākas un piesakās pārliecinošāk. Makšķerniekam tikai jāatceras: ja nevaram rosināt zivīm apetīti ar smaržu aromātiem, jāķeras klāt pavadiņām. Protams, bez fanātisma, jo, iespējams, zivis varbūt arī kļuva aktīvākas, bet pārāk tievas pavadiņas dēļ tās bieži var norauties, it sevišķi lielās.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Par āķiem
Nomainījām aromātu, samazinājām pavadiņas diametru, bet izmaiņas minimālas – jāķeras klāt āķiem. Citiem vārdiem sakot, jāsamazina āķis. Piemēram, makšķerējam ar āķi nr. 10, tas jānomaina pret mazāku, sākumā mēģinām nr. 12, bet pēc tam nr. 14. Ja pat tas nepalīdz, jāņem vēl mazāks, piesienam nr. 16. Protams, ir skaidrs, ka mums būs jāapstājas, jo mazāku mēs nevarēsim normāli piesiet. Draugi, ticiet man, personīgā pieredze – pat iespaidīga izmēra brekšus ar āķi nr. 18 var noķert diezgan veiksmīgi. Gadījās, ka, makšķerējot ar fīderi, ar plānu un garu pavadiņu un izmantojot nr. 18 āķi, uz kura uzvērts tikai viens kustīgs baltais tārpiņš, 1–1,5 kg brekšiem šī kombinācija ļoti patika. Kad tārpiņš paliek nekustīgs, zivis par ēsmu vispār neizrāda nekādu interesi, it kā to ūdenskrātuvē nemaz nebūtu.
Kura ēsma ir labāka?
Esam izmēģinājuši dažādus aromatizētājus, samazinājuši pavadiņas diametru, samazinājuši āķus. Visticamāk, ar šīm manipulācijām pietiks, zivis jau ķeras. Bet ko darīt, ja neķeras? Mēs sākam mainīt ēsmas, vienlaikus vērojot, kā tas ietekmē zivju aktivitāti. Dažreiz lieliski nostrādā ēsmu kombinācija, miksējot tās savā starpā. Šajā gadījumā mums nevajag ņemt līdzi visu un daudz, pietiek pat ar vienu, nu labi, divām dažādām ēsmām. Piemēram, ja mēs uz copi esam paņēmuši līdzi tikai baltos kāpurus, ko mēs darām? Uzliekam vienu kāpuru, iemetam un vērojam zivju reakciju, ja reakcijas nav, tad uzvelkam divus kāpurus, atkal iemetam un arī vērojam zivju reakciju. Un tā tālāk.
Tas izklausās nedaudz jocīgi, bet zivīm ir sava matemātika. Piemēram, tās šodien kļūst trakas, ieraugot trīs kāpurus, bet pilnībā ignorē un nepieskarsies ēsmai, ja būs četri kāpuri.
Ēsmas krāsa. Kura ir labāka?
Agrāk bija vienkārši – bija sliekas, bija motiļi, un bija baltie, turklāt vienkrāsaini, tagad iespējams iegādāties dažādu krāsu un izmēru baltos kāpurus. Ja ēsma, piemēram, ir daudzkrāsaina (balta, sarkana, dzeltena, zaļa), tad tas arī lielā mērā ietekmē zivju kārdinājumu nogaršot makšķernieka piedāvājumu. Bieži vien darbojas kāda krāsu kombinācija, turklāt noteiktā secībā. Tāpēc, ja jums ir motiļi, baltie, sliekas un pinki (mazie baltie), visi šie ir dažādās krāsās, tad jums ir vesels lauks fantāzijai. Jūs varat vienkārši sēdēt un pusi dienas izmēģināt dažādas kombinācijas. Piemēram: viens motilītis – viens pinks; viens baltais – divi motilīši. Un tā tālāk, šī spēle ir mūžīga, vienmēr vajag eksperimentēt. Dažreiz šķiet, ka zivīm nav atšķirības dzīvnieku ēsmas kombinācijās, bet ticiet man, atšķirība ir milzīga. Šādā ēsmas kombinācijas izvēles veidā jūs varat padarīt pasīvu zivi par superaktīvu.
Jāmaina makšķerēšanas vietas
Ja viss iepriekš minētais nepalīdz, tad ir vērts padomāt, vai tur, kur mēs vēlamies makšķerēt, vispār ir zivis. Šajā gadījumā es domāju, ka, iespējams, zivis var nebūt uz grunts, bet atrasties nedaudz augstāk, piemēram, ūdens vidējos slāņos. Mēs redzam copīti tikai sākotnējā brīdī, kad barotava ar ēsmu grimst uz gultni. Vēl kāds moments, makšķerējot straumē. Barotava ar ēsmu iekrīt punktā A, bet īsa pavadiņa ar ēsmu atrodas punktā B. Bet, tā kā dažu centimetru attālumā no ēsmas jums ir neliela bedre, ēsma tiek izskalota un uzkrājas nevis punktā B, bet gan punktā C. Tādējādi visas zivis, kas nonāks pie iebarojamās ēsmas, barosies punktā “C”. Atliek tikai pavadiņu pagarināt par 20–30 cm, un zivju interese par ēsmu atsāksies, copītes sekos cita citai.
Vēlreiz atkārtoju: tā ir ļoti bieži vērojama parādība, kad mēs sastopamies ar nelielu bedrīti uz gultnes vai kādu citu zemūdens šķērsli. Tāpēc uzsveru – pavadiņas garums ir ļoti svarīgs. Protams, iespējams arī pilnīgi pretējs variants, kad zivis cienājas ar mūsu piedāvāto barību pavisam tuvu barotavai. Šādos gadījumos pavadiņas garums obligāti jāsaīsina, šādi cenšoties zivij piebīdīt ēsmu tieši zem deguna.
Ļoti svarīgi neaizmirst termosu
Nekad nedomājiet, ka viss, ko esmu nupat uzrakstījis, būtu jādara tieši šādā secībā, kādā tas šeit rakstīts. Tas viss jādara kompleksā un makšķerēšanas vietā. Metiens, bet no zivju puses nekādas intereses, viss – kaut kas jāmaina, cits metiens, atkal necope, tātad atkal kaut kas jāmaina. Un tā nepārtraukti, līdz atrodam to, kas zivij šajā vietā un šajā laikā interesē un garšo, par ko tā izrāda interesi.
Manis pieminētie padomi nostrādā vairākumā gadījumu, līdz panāksiet, lai zivis ķertos. Nevajadzētu vienkārši sēdēt un skatīties uz ūdeni, ja zivis nemaz neķeras, – kaut kas jāmaina. Un visbeidzot esam nonākuši līdz pašam svarīgākajam. Ja esat izmēģinājis visus pieminētos padomus, bet zivis joprojām neķeras, tad varat droši paņemt termosu ar tēju un vienkārši atpūsties, apbrīnot dabu. Neķeršanās iemeslu norakstot uz atmosfēras spiedienu un magnētiskajām vētrām utt.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
“Ja uzvarēšu Streetfishing kopvērtējumā, tev būs…” Jautrās copes derības, kas tik ātri neaizmirsīsies
Abonē žurnālu LIELAIS LOMS 2026. gadam (klikšķini šeit) un dāvanā saņem makšķernieka kalendāru!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
