Gluži tāpat kā pavasari nomaina vasara, bet dienu nakts, zivju aktivitāti nomaina intereses trūkums par barību. Dabā zivis nebarojas nepārtraukti, bet gan sekojot savam bioloģiskajam pulkstenim un instinktam. Zivju barošanās instinkts ļoti atkarīgs no vairākiem faktoriem: no gadalaika, kā arī no diennakts laika, ļoti daudz kas atkarīgs no barības krājumu daudzveidības, no zooplanktona un citu sīko ūdens organismu uzvedības attiecīgajā ūdenskrātuvē.
Gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, arī zivīm, tostarp pat vīķēm, ir spēcīgi attīstīts ikdienas barošanās ritms. Barošanās biežums dabā daudzējādā ziņā atkarīgs no zivju uztura bioloģiskajām īpašībām. Kopumā var identificēt šādu regularitāti: a) visas zivju sugas aktīvi barojas no rītausmas līdz rītam. Dažreiz šī aktivitāte var ieilgt; b) zivis, kuras aktīvi barojas nakts periodā, nereti turpina baroties arī pēc rītausmas; c) zivis, kuras savu aktivitāti izrāda pa dienu, īpaši izsalkušas ir pēc naktī ieturētā pārtraukuma.
Vasarā dienas laikā visas baltās zivis barojas bieži, taču ne ilgu laika periodu. Barošanās periodi un laiks var atšķirties atkarībā no ūdenskrātuves un vietas apstākļiem. Šie pārtraukumi var ilgt līdz pat trim stundām. Un tā tas notiek vienmēr: aktivitāte – pauze, aktivitāte – pauze. Piemēram, no rīta: stundu interese par barību, tad seko stundas pārtraukums, un atkal 30–40 minūtes aktivitāte, pēc tam seko pauze, bet jau garāka, apmēram pusotras stundas garumā.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Aptuvenais barošanās grafiks un iespējamā balto zivju aktivitāte diennakts laikā
Arī zivju barošanās amplitūda diennakts laikā ir mainīga, vienā brīdī tās barojas, turklāt aktīvi, citā atpūšas un par barību neizrāda nekādu interesi, vēl kādā brīdī tās barojas ar mainīgu intervālu. Ja barība piepeld pie zivs, tā saķers to; ja barība aizpeldēs garām, tad zivs gaidīs nākamo kumosiņu. Šāds zivju barošanās ritms izskaidro zivju aktivitāti un pēkšņu zivju pazušanu. Pieredzējuši makšķernieki bieži vien izmanto šo parādību savā labā, it īpaši, ja prot zivīm piedāvāt barību, ar kuru tās labprāt barojas.
Plēsīgajām zivīm interese par barības uzņemšanu ir pilnīgi atšķirīga, uzņemtā barība var pārstrādāties līdz pat divām vai trim diennaktīm. Šis sagremošanas process atkarīgs no noķertās zivtiņas izmēriem.
Zivju rīta aktivitāte
Miermīlīgu zivju aktīvu barošanos rīta stundās un rītausmā izraisa ne tikai izsalkums. Lieta tāda, ka zivju barība – dažādi kāpuri, vēžveidīgie un citi dzīvie organismi, kas apdzīvo ūdenskrātuvi, – ir aktīvi barības meklējumos, vēl pirms parādās pirmā gaisma, dzīvie organismi atstāj savus patvērumus un slēptuves. Kamēr vēl nav uzlēkusi saule, zooplanktons kļūst ļoti kustīgs un aktīvi pārvietojas, tādējādi pārvēršoties par vieglu zivju medījumu. Līdz ar gaismas parādīšanos ūdenī zooplanktons sastingst savos patvērumos. Šī parādība izskaidro arī relatīvi stabilo zivju aktivitāti mākoņainā laikā, ko mēs jau dēvējam par makšķernieku novērojumiem. Balto zivju aktivitāte rītausmā ir no pulksten 3 līdz 6. Šajā laikā šis ir “karstākais” brīdis pat tādām piesardzīgām zivju sugām kā ālanti un salates. Līdz ar rītausmu ūdenī palielinās skābekļa daudzums, it īpaši ūdenskrātuvēs ar bagātīgu ūdens veģetāciju, kas arī veicina zivju aktivitāti barības meklējumos. Plēsīgās zivis aktīvāk medī no rīta, jo ir vieglāk noķert savu medījumu, kas intensīvi barojas un līdz ar to ir mazāk piesardzīgs.
Zivju barošanās dienas vidū
Tuvāk pusdienlaikam ūdenī samazinās skābekļa daudzums, līdz ar to noplok arī zivju aktivitāte. Karstās un saulainās dienās zivis bieži pamet seklās vietas un dodas dziļumos, uz savām iecienītajām bedrēm un slēptuvēm. Līdz ar to samazinās zivju intensitāte un copju skaits. Daudzas zivis turpina baroties arī mākoņainā laikā, lai gan ne tik aktīvi kā rītausmā. Šajā laikā lielākā daļa zivju stāv, tās var pieteikties tikai tad, ja ēsmu piemet, kā saka, tām pie deguna, kā arī tās var apēst kāpuru vai citu garām peldošu barību.
Uzmācīgās un it kā visu laiku izsalkušās vīķes nav izņēmums. Saulainā dienā skaidri redzamas ūdenī, jo to ir daudz. Tās šaudās pa ūdeni šurpu turpu, bet neuzķeras uz āķa. Šādā laikā var lieliski vienkārši novērot ūdenskrātuves dzīvi, pētīt pa virsu lidojošo zivju kustības.
Vakara maltīte
Pēc pusdienlaika zivis nedaudz atdzīvojas, tās kļūst aktīvas un, tuvojoties vakaram, sāk izrādīt interesi par barību un aktīvi baroties. Iestājoties krēslai, zivis ir aktīvas, un ūdenskrātuve sāk dzīvot savu pilnvērtīgo dzīvi. Aktivizējas zivju barošanās, jo ūdenskrātuvē sāk kustēties planktons. Baltās zivis ar to barojas, un attiecīgi plēsēji iziet savās medībās. Tā tas turpinās, līdz iestājas tumsa. Zivis alkatīgi barojas pēc īpaši karstās dienas. Augstās temperatūras un karstuma dēļ, kā arī nepastāvīgā atmosfēras spiediena dēļ zivis jūtas izsalkušas un meklē barību. Labākais laiks, kad, piemēram, karūsas ir aktīvas – no pulksten 18 līdz 22. Īpaši alkatīgi tās ķer ēsmu pirms krēslas iestāšanās – aptuveni no pulksten 21 līdz 22.
Iestājoties naktij, aptuveni no pulksten 22 līdz 2–3, baltās zivis praktiski pārtrauc uzņemt barību, tādēļ tās neķeras. Tieši šis laiks ir labākais medīt plēsīgās zivis – samus, zandartus un līdakas. Izmantojot balto zivju miegainību, tās viegli kļūst par barību.
Praktiski naktīs neķeras raudas un ruduļi, tās tomēr tiek uzskatītas par dienas zivīm, tās aktīvas kļūst tikai dienasgaismas stundās! Iestājoties naktij, tās nogrimst uz gultnes un paliek tur līdz rītausmai. Piedāvātais materiāls par zivju dienas barošanās ritmu, iespējams, būs noderīgs tieši jaunajiem makšķerniekiem, lai viņiem būtu vieglāk izvēlēties copes laiku. Jebkurā gadījumā, ja ir brīvdiena, ja ir brīvs laiks, tad katrs izbrauciens galu galā ir pieredze, kas būs neaizstājama nākamajā reizē.
Ronis Ķīšezerā mielojas ar zivi. Ronis apēd līdz 2 tonnām zivju gadā. Aculiecinieka video
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
