Maiju gaidu ne tik daudz līdaku zīmē, bet tieši asaru. Man patīk, ka cope sagādā grūtības – ir jāpadomā, ir jāatrod pareizā pieeja, tehnika, un tikai tad ir rezultāts. Bet tieši pavasarī Ventā ir lieliska iespēja pacopēt daudz citādāk – tā, lai ķeras uz metienu. Kāpēc ne? Reizi sezonā var arī tā!
Iepriekšējo gadu pieredze. Viss vienkārši – braucam pie zālēm. Metam! Un ir. Varētu teikt, ka ir kāda izcila recepte, bet lielos vilcienos lieliski strādā gan dropšots, gan arī vienmērīga ietīšana, un īpašu vietu ieņem spintail tipa mānekļi, kuri spēj izlasīt no bara tieši lielākos asarus. Tāda ražīga cope izskaidrojama ar asaru nārstu. Tad tie ķeras ļoti labi, bet interesanti, ka ķeras tikai tēviņi. Laivu pārkrāsot baltā krāsā nav problēma. Gluži pretēji kā ziemā, kad uz mormišku biežāk trāpās tieši ikrainās mammītes. Un meklējami asari ir vietās, kur aug reta niedrīte, bet jūnija sākumā jau būs lēpes krasta joslā. Šis gan ir jāzina un jāmēģina, jo ierasti gribas kārtīgi atvēzēties un mest kaut kur upes centra virzienā, bet nārsta brīdis ievieš netipiskas korekcijas. Tuvāk vasaras sākumam asaris jau izklīst, un tad tas izretojas pa visu upi un ir ķerams arī upes vidū. Tiešām gribētos atklāt kādu viltību, bet nedz tehnikā, nedz mānekļu izvēlē, nedz arī kādā īpašā krāsojumā šīs viltības neslēpjas, vien tas, ka jāmet iespējami tuvu lēpēm, krastam.
Citādāks pavasaris. Ziemas nebija, un vispār tāda sajūta, ka arī pavasara, tāda forša un progresējoša, nebija. Plānojot 1. maija sezonas atklāšanas pasākumu, nolemjam doties uz Ventu. Plānojam dalīt dienu divās daļās – no rīta pataustīt līdaku un pusdienlaikā pārslēgties uz asari. Ticības un centības momenti pietiek tieši stundai, līdaku medījot. Man patīk padzenāt līdakas, bet tad tam jābūt kādam seklam ezeram ar zālēm un iespēju vizuāli piesiet aci metiena brīdī, un redzēt, kā no niedru čemura iznāk torpēda. Cope dziļumā… nav mana tēma. Bet asaris gan. Jau iebraucot upē, saožu iepriekšējā gada garšu, kad asaris šāva labi. Bet… Vēsais pavasaris ievieš korekcijas arī ūdeņu pasaulē. It kā jau gada dienas tās pašas, bet ūdens temperatūra krietni atpaliek, un arī zivis ietur pauzi. Šogad tajā pašā Ventā maija vidū draugam vēl trāpījās līdakmamma, kura bija pilna ar ikriem. Pēdējos gados šādu novērojumu nebiju piefiksējis. Bet mums, makšķerniekiem, ir divas iespējas – pieņemt un pielāgoties vai arī gaidīt.
Viens māneklis izglābj dienu. Kad līdakas iedevušas kurvīti vai, pareizāk jāsaka, kad aptrūkstas pacietība mētāt līdaku mānekļus, tad vēl pirms plānotā laika pārslēdzamies uz daudz smalkākiem rīkiem un ķersim asari. Manās rokās šogad nonācis tāds gana universāls rīks, kurš man patīk tādēļ, ka var tikt pielietots dažādos apstākļos un ūdeņos, – Lucky John Light Game. Un sāku ar nemainīgu vērtību savā arsenālā – dropšotu. Pirmais metiens, klusums. Otrais metiens, klusums. Māris darbojas ar, viņaprāt, piemērotāko tēmu pavasarim – vienmērīgu ietīšanu ar vieglu galvu. Mani mīļākie mānekļi klusē. Sajūtu vien dažus pieskārienus un un piemānu vienu pat ne zupas izmēra asari. Kaut kas nav! Mārim āķa galā minnow tipa silikona māneklis divu collu izmērā. Daži asari, bet kaut kas nav. Un nav ne jau tāpēc, ka gribam leiputriju, bet gan tāpēc, ka traucē iepriekšējo sezonu iestaigātās tehnikas un mānekļi. Bet te nu mēs esam, un apstākļi ir tādi, kādi ir, – auksts rīts, auksts ūdens un praktiski vasaras līmenis. Lai arī kalendāra dienas sakrīt, viss pārējais gan prasa mainīt domāšanu, un, lai ķertu, būs jāmeklē atslēga.
Tā kā neesmu radījis sev mīļākos mānekļus un krāsojumus, bet spēju eksperimentēt, tad kārtīgi izrokos cauri savai kastītei. Jā, šis tas nostrādā, bet ne līdz galam. Paralēli manām darbībām Māris pamēģina vienu tēmu, kura viņam bija nesusi rezultātu. Tiek uzsiets divu gramu smags džiggalvas āķis, tam virsū uzduras Lucky John Baby Rock Fish. Spilgts, rozā, nu nepavisam nav manā gaumē, bet tā lieta jūtami aiziet. Mēģinu arī es. Norauju dropu, piesienu mazāko džiggalvu, un viss sāk notikt. Dīvaini, ļoti dīvaini, taču ne tikai ķeras raiti, bet arī izmērs kļūst patīkams. Laikam rupjāks asaris pievelkas tad, kad ūdenī sākas ņigu ņegu, tad puikas ierodas uz tusiņu. Un niknas copes, skrien līdz laivai.
Neticami, bet pirms tam bija tāda sajūta, ka vien daži asari bija viss upes potenciāls. Šādos brīžos man ieslēdzas vēlme noskaidrot – tā ir sakritība un māneklis uz āķa nokļuvis brīdī, kad asarim globāli sākas rīšanas brīdis, vai tur tomēr ir kas vairāk. Mainu mānekļus, mainu tehnikas, nav. Mainu atpakaļ – aiziet. Kādā brīdī jaunajā kātā ieteš tā, ka ir aizdomas uz zandartu, bet pēc dažām kustībām rodas šaubas par līdaku. Jā, mazo mazulīti akmens zivi iekārojusi stabila mēra līdaka, kura nav gatava ēst neko lielu, bet mazs kumoss ir tieši laikā. Un, lai nostiprinātu šīs atslēdziņas spēku, Māris vēl dažas reizes dodas to pārbaudīt. Tas tiešām strādā tad, kad asari vajag iekārdināt.
Nebūs pirmā reize, kad redzu šo mazo brīnumzivtiņu darbībā. Kaut kad redzēju video, kurā aktieru kungi ļoti veiksmīgi to darbināja arī Daugavas industriālajos ūdeņos; arī parunājot ar street fishing kustības entuziastiem, tie atklāj, ka šis māneklis ir daudzu sportistu slepenais ierocis. Man ne pārāk patīk ieciklēties uz vienu mānekli, krāsojumu, bet tādas reizes kā šī lieliski demonstrē to, ka vienmēr var noķert, jautājums ir tikai tajā – vai pietiks enerģijas meklēt un atrast šīs dienas veiksmes formulu, jo variāciju un tehniku, kuras apgūt un zināt, ir iespaidīgs daudzums. Trikiem un slepenajiem paņēmieniem ir jābūt katra copmaņa azotē.
Lai izdodas atrast atslēdziņu un mērķa zivju apetīti!
Foto: Arturs Zabors
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Skarbi, skābiem ģīmjiem, bet asaris aizmucis uz Sāremā. Garmin Predator Cup 1. diena
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
