Pēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos un piekrastes kopienās izcēlusies plaša diskusija par plāniem būtiski ierobežot zveju un saimniecisko darbību Latvijas piekrastes zonā. Satraukumu raisīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) prezentētie priekšlikumi jaunajam jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānam, kurus sabiedrības daļa uztvēra kā faktiski gatavu gala lēmumu. Reaģējot uz pirmajās klātienes sanāksmēs Salacgrīvā un Ķemeros izskanējušajiem iebildumiem, kā arī uz rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem, DAP nolēmusi apturēt sabiedrisko apspriešanu, atcelt plānotās sanāksmes Kolkā un Gaviezē un pārskatīt dokumentus, uzsverot – šobrīd runa nav par gala redakciju.
DAP: priekšlikumi nav gala lēmums
DAP ģenerāldirektore Laura Anteina norāda, ka zinātnieku sagatavotie materiāli sabiedrībā tikuši uztverti kā galīgais risinājums, kas neatbilst patiesībai. “Apzināmies, ka prezentētie priekšlikumi izraisījuši būtisku satraukumu. Tāpēc sabiedrības iesaistes procesu turpināsim jaunā kvalitātē – ar precizētām kartēm un piedāvājumiem,” skaidro Anteina. DAP uzsver, ka dabas aizsardzības plāns ir rekomendējošs dokuments, kas pats par sevi nemaina teritoriju robežas un neievieš jaunus aizliegumus. Tas ir instruments lēmumu pieņēmējiem, nevis normatīvais akts.
Ko paredz zinātnieku priekšlikumi?
Jaunais Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāns izstrādāts ES LIFE programmas projekta LIFE REEF ietvaros. Tā mērķis – uzlabot jūras biotopu, zivju un putnu aizsardzību Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ). Pašlaik aizsargājamās jūras teritorijas aizņem ap 15,4% no Latvijas EEZ, savukārt piedāvātajā modelī tās pieaugtu līdz 35%. Līdz ar to ievērojami paplašinātos stingrā režīma un liegumu zonas, īpaši tieši piekrastē – vietās, kur joprojām notiek aktīva mazapjoma zvejniecība.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Zinātnieki pamato priekšlikumus ar to, ka tieši piekrastes ūdeņos koncentrējas:
– vērtīgas aļģu audzes (piemēram, Fucus vesiculosus),
– augsta putnu daudzveidība,
– būtiskas zivju migrācijas teritorijas.
Zvejnieku un pašvaldību iebildumi
Piekrastes zvejnieku organizācijas un pašvaldības pret plāna projektu iebilst ļoti asi. Galvenais arguments – ierobežojumi nesamērīgi skar tieši tos, kas jūru izmanto ilgtspējīgi jau paaudzēm. Biedrība Mazjūras zvejniekinorāda, ka piedāvātie liegumi faktiski nozīmētu piekrastes zvejniecības beigas. Atšķirībā no lielajiem flotes kuģiem piekrastes zvejnieki zvejo sava pagasta ūdeņos un nevar pārcelties citur. Arī Limbažu novada pašvaldība uzsver, ka plāns ir pretrunā ar pašvaldības attīstības dokumentiem un apdraud uzņēmējdarbību piekrastē.
Sociālekonomika – neatbildēts jautājums
Viens no būtiskākajiem strīdus punktiem ir fakts, ka priekšlikumu izstrādes gaitā sociālekonomiskā ietekme netika vērtēta. Zvejnieku pārstāvji norāda, ka uz jautājumiem par ietekmi uz piekrastes kopienām no zinātnieku puses izskanējusi atbilde: “Tas nav mūsu uzdevums.” Zemkopības ministrija savukārt paziņojusi, ka pieprasīs sociālekonomisko izvērtējumu, ja ierobežojumi tiks virzīti tālāk. Ministrija atgādina arī Eiropas Komisijas vadlīnijas, kas paredz zvejas ierobežošanu Natura 2000 teritorijās tikai tad, ja ir pierādīts tiešs kaitējums videi – visbiežāk aktīvajiem zvejas veidiem, nevis piekrastes mazapjoma zvejai.
Politiskais lēmums – vēl priekšā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars uzsver, ka dabas aizsardzība ir svarīga, taču plāns šobrīd nav līdzsvarots. “Šobrīd piedāvāto ierobežojumu apjoms nav adekvāts. Tas ir pārstrādājams un atkārtoti apspriežams ar sabiedrību,” norāda ministrs. Sabiedriskā apspriešana šobrīd ir apturēta, un DAP turpina darbu pie jauniem priekšlikumiem, solot atkārtotu dialogu ar nozarēm un sabiedrību. Situācija ap jūras aizsargājamo teritoriju plānu izgaismo būtisku problēmu – dabas aizsardzību nav iespējams īstenot atrauti no cilvēkiem, kas ar jūru dzīvo ikdienā. Ilgtspējība nenozīmē tikai aizliegumus, bet arī sabalansētus risinājumus, kuros tiek ņemta vērā gan vide, gan piekrastes kopienu nākotne. Diskusija turpinās, un gala lēmumi vēl ir priekšā. Šobrīd skaidrs ir viens – bez reāla dialoga starp zinātniekiem, zvejniekiem, pašvaldībām un valsti sabiedrības uzticību atgūt nebūs iespējams.
Kā pagatavot astoņkāji? Sautējums tomātos un baltvīnā
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
