Jauns un perspektīvs sportists, hokeja vārtsargs un aizrautīgs makšķernieks Jānis Voris, kuram ir augsti mērķi gan sportā, gan makšķerēšanā. Jāni kā makšķernieku sanāca iepazīt ar sava komandas biedra Ginta Irbes palīdzību. Arī šī saruna noritēja pēc kopīgas copes.
Tagad tu esi 21 gadu vecs, bet kādā vecumā sāki spēlēt hokeju?
Hokejā es sāku iet no sešu gadu vecuma. Viss sākās ar to, ka man pagalmā bija divi draugi, kurus vecāki aizveda uz hokeju, un man īsti vairs nebija ko darīt. Vienreiz uzprasījos viņiem līdzi uz treniņu un paskatījos, kā citi spēlē. Man arī iepatikās, un tad prasīju vecākiem, vai drīkstu pamēģināt. Vecāki atļāva, bet viņi domāja, ka es pamēģināšu un man ātri apniks. Bet tā arī līdz šai dienai eju uz hokeja treniņiem.
Kad sāki spēlēt vārtos, un kā iniciatīva tā bija?
Pirmā gada laikā, kad mācīja slidot un mācīja metienus, man tas īsti labi nesanāca, tāpēc bieži stāvēju vārtos, un tad treneris Aivars Skudra piedāvāja iet spēlēt vārtos. Sākumā tā kā negribēju, jo hokeja vārtsarga formas ir ļoti dārgas un vecākiem tas būtu ļoti grūti, bet tad treneris piedāvāja par velti formu, kas viņam esot garāžā, lai tikai es pamēģinu. Es piekritu, pamēģināju, un man iepatikās! Nezinu, vai septiņu gadu vecumā viņš manī kaut ko saskatīja, bet esmu ļoti pateicīgs viņam par to, ka pierunāja mani spēlēt vārtos.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Hokejists Jānis Voris
Vārtsargam ir vajadzīga laba reakcija un lokanums, kā to var uztrenēt?
Tas jātrenē treniņos, un man pluss bija tas, ka no bērnības gāju arī karatē. Kopā septiņus gadus nogāju. Stiepšanās, špagati, lokanība – tam visam palīdzēja karatē treniņi. Bet, protams, tas jātrenē arī treniņos, un špagatu bez iesildīšanās taisīt nevajag.
Vai tev bija kāds mērķis vai sapnis, kad sāki spēlēt hokeju?
Tajā vecumā vēl nekādu sapņu nebija. Vienkārši gāju un darbojos. Ar cerību, ka kādreiz varbūt kļūšu hokejists. Kad ar tēti skatījāmies hokeju televīzijā, vienmēr sevi iedomājos laukumā. Bet hokejs palīdzēja augt kā personībai. Es nesēdēju mājās, bet gāju uz treniņiem, turklāt tas ir komandas sporta veids un norūda raksturu, iemāca sadarbību un komunikāciju ar citiem cilvēkiem un iemāca arī atbildības sajūtu.
Un no kura laika tevi cope uzrunāja? Kas bija pirmais – sports vai cope?
Zini, grūti atbildēt. Abi apmēram vienlaikus. Man tētis bija tāds svētdienas makšķernieks, un jau bērnībā man makšķerēšana ļoti iepatikās. Jau no pirmajām reizēm.
Kāds ir tavs mīļākais copes veids?
Tas ir atkarīgs no gadalaika. Tagad pavasarī ļoti patīk izbraucieni uz lašu un taimiņu upēm. Ļoti patīk arī pasēdēt ar fīderi uz vimbām. Pagājušo gadu uztrāpīju uz ļoti labu vimbu copi, pa pusdienu bija apmēram 20 vimbas, un jau tagad gaidu ar nepacietību, kad atkal varēs braukt uz vimbu copi.
Zinu, ka tu esi spēlējis hokeju arī ārzemēs. Vai ir sanācis makšķerēt tajās valstīs, kur esi bijis?
Jā. Kad spēlēju Amerikā, es dzīvoju amerikāņu ģimenē, un viņiem pie mājas bija dīķis. Tajā dīķī dzīvoja basi. Es viņus ķēru ar spiningu uz vobleriem. Tie basi nebija lieli, kādi 200–300 g, bet bija patīkami tādus ķert. Zivs diezgan agresīva un ņipra, un Latvijā tādu nav, tāpēc bija forši viņus noķert. Šo sezonu sāku Dānijā, kur mans vārtsargu treneris arī bija makšķernieks. Viņi tur jūrā ķer lašveidīgās zivis. Bija jau sarunāta kopīga cope, bet tā arī izpalika.
Kuri hokejisti no Rīgas „Dinamo” vai vispār no tev pazīstamiem arī ir makšķernieki?
No Rīgas „Dinamo” īsti nezinu, bet aizrautīgi makšķernieki ir Renārs Undelis un Aleksejs Širokovs. Renārs ir mans trešās pakāpes brālēns un ir ļoti aizrautīgs makšķernieks. Kad viņš nav ledus hallē, tad pārsvarā viņš ir pie ūdeņiem. Viņam lašu un taimiņu cope arī patīk.
Vai kopā ar viņiem ir sanācis kopā makšķerēt un uzspēlēt hokeju?
Makšķerēt kopā nav sanācis, bet hokeju kopā spēlēt gan ir. Esmu spēlējis pret Alekseju Širokovu.
Kā Tev patīk mazās upītes un foreļu cope? Esi mēģinājis?
Vienu reizi, pirms kādiem pieciem gadiem, es kādā nelielā Vidzemes upītē pastaigāju ar vieglo spiningu. Domāju, ka varbūt kāds asarītis trāpīsies, bet tajā reizē noķēru tīri smuku foreli ap 600 gramiem. Vairāk nav sanākusi cope mazajās upītēs, bet man patika.
Un kā tev patīk lašu un taimiņu cope?
Ļoti patīk. Šī man bija tikai otrā reize šāda veida copē, un abās reizēs pa zivij arī noķēru. Domāju, ka, ja brauktu biežāk, tad rezultāti arī būtu labāki, bet šāda cope pavasarī man ļoti patīk.
Ekspresjautājums – tev labāk patīk upes vai ezeri?
Vasarā ezeri, bet pavasarī upes. Vasarā ļoti patīk līdaku cope ezeros.
Kādi ir tavi personīgie zivju rekordi?
Asaris man ir bijis 960 gramus smags. Tepat Latvijā un noķerts uz dzīvo. Zandarts man varētu būt apmēram 1,5 kg smags, līdaka 2 kg smaga. Līdakas un zandartu rezultāti noteikti šogad jālabo. Vēl man ir bijusi karpa aptuveni 2,5 kg smaga, un ir bijuši arī nelieli samēni ap 2 kg. Bet vispār nekādi dižie lomi pagaidām nav trāpījušies, tie vēl ir priekšā.
Kad brauc kādā izbraukuma spēlē, laika copei neatliek, vai ne?
Kāda tur cope, tur tādām lietām galīgi nesanāk laika. Sākumā ir treniņš, tad visi kopā brauc uz lidostu, no lidostas uzreiz uz viesnīcu, viesnīcā vakariņas, nākamajā rītā treniņš, vakarā spēle, pēc spēles lido uz nākamo pilsētu vai uz mājām.
Tad sanāk, ka sezonas laikā copei principā laika neatliek?
Jā, sezonas laikā copei pilnīgi nav laika. Varbūt man tāpēc īsti arī nepatīk zemledus makšķerēšana, ka tai nekad nav bijis laika. Copei laiks sanāk pavasarī, vasarā. Pavasarī, kad beidzas sezona un nav izlases treniņu, un pāris mēneši vasarā. Vasaras beigās jau sākas pirmssezonas treniņi.
Kādi ir tuvākie mērķi hokejā un kādi makšķerēšanā?
Sāksim laikam ar copi, ja reiz šī ir intervija copes izdevumam. Noteikti gribētos metrīgu līdaku izvilkt. Bigbait tēmā gan pagaidām esmu tikai kā skatītājs, bet mērķis ir izvirzīts. Hokejā tuvākais mērķis ir censties aizķerties Latvijas izlasē un tikt uz čempionātu. Konkurence ir ļoti liela, es varētu nosaukt desmit cilvēkus, bet tas nav vajadzīgs. Viss atkarīgs no manis paša un veiksmes.
Cik zinu, tev ir jaunākais brālis, kas arī ir ļoti fanātisks uz makšķerēšanu?
Brālis ir traks uz makšķerēšanu. Viņš tagad katru dienu iet līdz Daugavai un skatās – ledus ir vai nav. Rendijs ļoti labi ķer baltās zivis, un viņam tas ļoti patīk. Spinings viņu, vismaz pašlaik, neuzrunā. Pārsvarā gruntenes.
Vasarā labāk patīk no laivas copēt vai tomēr no krasta?
Viennozīmīgi no laivas. Ir doma tuvāko gadu laikā varbūt iegādāties arī savu laivu, lai varētu pilnvērtīgi copēt. Man patīk zāļainas vietas, sekli ūdeņi un līdaku cope. Ļoti patīk darboties ar vobleriem. No tuvajiem ūdeņiem man ļoti patīk Daugava ap Nāves salu.
Skaties! Par monstrīgām līdakām, noslīkušiem spiningiem un uzvarām. “Ķeram lielo” #1 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
Makšķerēšana
Kāds gan dolomīta raktuvēm varētu būtu sakars ar forelēm? Pavisam vienkārši
Makšķerēšana
Vajag tikai vienu reizi, lai “saslimtu” ar zemledus copi. Intervija ar Velgu Makstenieci un Arvi Cīruli
