Valsts vides dienests atgādina – no 1. maija līdz 31. jūlijam, līdz ar nēģu ieguves liegumu Daugavā, nēģu rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās Latvijas upēs. Dažās upēs – Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Svētupē, Užavā un Ventā nēģu ieguve ir aizliegta jau no 1. februāra un turpinās līdz 31. jūlijam. Pārējās upēs, kurās notiek nēģu zveja, liegums ir no 1. februāra līdz 31. oktobrim.
Savukārt Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi aizliedz iegūt nēģus un to kāpurus visu gadu. Latvijā ir atļauta tikai rūpnieciskā nēģu zveja noteiktās Latvijas upēs, to posmos un noteiktos laika periodos.
Tādējādi svaigu vai tikko ceptu nēģu piedāvājumi šajā laikā – līdz pat jūlija beigām, liecina, ka nēģi Latvijas upēs varētu būt noķerti nelikumīgi.
Upes nēģi nārsta migrāciju no jūras uz upēm sāk jau oktobrī – novembrī, kas turpinās visu ziemu un pavasarī līdz pat maijam. Upes nēģi nārsto straujtecēs ar grunti, kas klāta ar oļiem un granti. Seklākās vietās nelikumīgie ķērāji tos cenšas ķert ar rokām, citviet izmanto speciālus nēģu ķeršanai paredzētus rīkus, sauktus arī par trumuļiem.
Valsts vides dienesta inspektori šogad ir izcēluši 63 nelikumīgi izmantotus nēģu ieguves rīkus (murdus un trumuļus), no tiem 32 – Kurzemes upēs, 29 – Vidzemes upēs, un 2 – Zemgalē. Viens pārkāpējs pieķerts ar nelikumīgu nēģu murdu Gaujā.
Par nēģu nelikumīgu ieguvi ar zvejas rīkiem tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai — no 700 līdz 4300 eiro, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Papildus tam tiek aprēķināts zivju resursiem nodarītais kaitējums, kura pamata takse par vienu nēģi ir 8 eiro, bet atkarībā no nodarījuma vietas un laika šī takse palielinās trīs vai piecas reizes.
Savukārt, gadījumos, kad pārkāpējs nēģus lasa ar rokām, piemērojams brīdinājums vai naudas sods no 15 līdz 350 eiro, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā. Šādā gadījumā pārkāpējam jāatlīdzina arī zivju resursiem nodarītie zaudējumi pieckāršā apmērā jeb 40 eiro par katru iegūto nēģi, jo makšķerēšanā nēģu ieguve ir aizliegta visās Latvijas ūdenstilpēs visu gadu. Ja zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz 2500 eiro jeb piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tad tas uzskatāms par būtisku kaitējumu, par kuru var tikt ierosināts kriminālprocess.
Avots: Valsts Vides dienests
