Savu domāšanu esmu sakārtojis tā, lai nebūtu vilšanās par laikapstākļiem, tomēr jau laikus pievienojos tiem, kuri ļoti gaida pamatīgu baltu, aukstu un ledainu ziemu. Precīzi atminos pirmo dienu uz ledus, tā bija salīdzinoši nesen, bet tā bija sākums tam, ka savu copes sezonu es neslēdzu nekad – man nav sezonas beigu, nav sezonas sākuma. Ja ledus ir (un ledus būs!) – ķeru no ledus, ja ziema atnāk, bet aizmirst paķert līdzi ledu, tad ir gana daudz alternatīvu copei. Man nācās lēnām ievilkties ziemas copē, bet šo rakstu veidoju ar domu, ka kāds, kurš gribētu uzkāpt uz ledus, saņem visu nepieciešamo informāciju gan par drošību, kura ir pirmajā vietā, gan arī par veiksmīgākajām metodēm un ejošākajiem mānekļiem.
Drošība
Lai arī cik bieži un daudz par šo tiek runāts, vienmēr mūsu rindās atrodas pārgalvīgie, kuri riskē ar visu… Nekāds zivju daudzums un pat pasaules labākā hobija baudīšana nav dzīvības vērta. Es katrā ziemas sākumā jūtu vilinājumu uzkāpt uz ledus iespējami ātri, bet, kolēģi, mēs esam domājošas būtnes un mūs gaida mājās. Visu rakstu lasi Lasi.lv vai žurnāla Lielais Loms decembra/janvāra numurā!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
