Apskatot dažādus zinātniskos pētījumus, var novērot, ka asarus pēc uzvedības un paradumu tipa iedala divās grupās – bailīgie un drošie. Vai, balstoties uz šo faktu, var droši paredzēt, kuras zivis tiek noķertas biežāk?
Interesantas atziņas par asaru uzvedību atrodamas Čehijas un Vācijas zinātnieku grupas veiktajā pētījumā, kas publicēts 2023. gada beigās zinātniskajā izdevumā Fish & Shellfish Immunology. Tajā pētnieki mēģinājuši noskaidrot, vai šiem uzvedības tipiem ir kāda saistība ar zivju imunitāti un stresa noturību. Tātad, drošās zivis ir tās, kas pārvietojas aktīvāk, ātrāk izpēta apkārtni, bez vilcināšanās tuvojas jauniem objektiem un retāk izvēlas slēpties. Savukārt bailīgie indivīdi izvairās no nepazīstamiem objektiem, vidi izzina lēnām un piesardzīgi, mazāk kustās un biežāk meklē slēptuvi. Tika secināts, ka katrs uzvedības tips citādi reaģē uz stresa situācijām, jo tiem ir atšķirīgs stresa hormonu daudzums organismā un atšķirīga spēja šos hormonus regulēt. Līdz ar to drošie asari no stresa situācijām, piemēram, noķeršanas un atlaišanas, ūdenslīmeņa svārstībām atkopjas daudz ātrāk un vieglāk, nekā bailīgie. Interesanti, ka asara raksturs ir saistīts arī ar tā veselību. Tas ir, zivīm, kurām stress izraisa strauju un ilgstošu stresa hormonu kāpumu, imūnā aizsardzība kļūst vājāka, un tās sliktāk pretojas slimībām.
Vai šim uzvedības rādītājam ir kāds sakars ar to, kuras zivis biežāk tiek noķertas? Šajā pētījumā iespējamās makšķerēšanas sekmes nav aplūkotas, tādēļ, lai iedziļinātos šajā aspektā, jālūkojas uz vecākiem datiem. Tie rāda, ka ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Varētu domāt, ka drosmīgākās zivis ķersies biežāk, vai ne? Ne gluži. Somijas zinātnieku veikts pētījums, kas publicēts 2016. gadā, rāda, ka iespējamībai noķert asari nav nekādas saistības ar tā raksturiezīmēm. Vienīgais statistiski nozīmīgi vienojošais parametrs bija asara izmērs. Tas ir, eksperimenta laikā uz āķa lielākās zivis nokļuva biežāk, nekā mazās. Pētnieki lēsa, ka tas varētu būt skaidrojams ar zivs izsalkumu. Proti, eksperimentālajos dīķos barību vieglāk ir atrast mazajiem asariem, bet lielākie, kas medī pavisam mazas zivtiņas, biežāk paliek tukšā. Līdz ar to tie arī ir vairāk izsalkuši un biežāk uzķeras uz āķa. Kas attiecas uz individuālajām raksturiezīmēm – tās tiešām pastāv, bet, tā kā asari mīt baros, bara kopējā uzvedība var izlīdzināt individuālas uzvedības atšķirības. Tātad, pēc šiem datiem var secināt, ka raksturiezīmes ne vienmēr ir noteicošais faktors tam, kuri asari tik noķerti vairāk, liela nozīme ir arī citiem faktoriem.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Labākā Somijas cope pēdējo 10 gadu laikā! Uz kuriem mānekļiem ķērās lielākās līdakas?
Abonē žurnālu LIELAIS LOMS 2026. gadam (klikšķini šeit) un dāvanā saņem makšķernieka kalendāru!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
