Foto no Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības arhīva
Gauja aizsalst – iegūstam vai zaudējam? Skaidro Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība. Šobrīd, kad Gauju praktiski visā tā tecējumā pārklājusi ledus sega, esam uz laiku ierobežoti doties lašveidīgo zivju medībās, bet ūdensteces aizsalšana tās ekosistēmai nozīmē daudz vairāk ieguvumu par zaudējumiem. Ledus darbojas kā vāks – tas pasargā ūdeni no krasām temperatūras svārstībām. Zem ledus ūdens turas ap +4 °C, kas ir komforts zivīm, bezmugurkaulniekiem un mikroorganismiem. Aizsalusi upe plūst lēnāk. Tas nozīmē mazāku krastu eroziju, mazāk uzduļķotu nogulumu, mierīgākas gultnes, kur ziemo kukaiņi, ikri, gliemenes. Lai gan fotosintēze zem ledus ir vājāka, aukstā ūdenī skābeklis šķīst labāk. Upēs (atšķirībā no ezeriem) parasti saglabājas pietiekama plūsma, lai nerastos skābekļa bads. Ziemā samazinās aļģu augšana, mikrobi lēnāk noārda organiku. Tas palīdz pārstartēt sistēmu pirms pavasara palu barības vielu pieplūduma. Kad ledus iziet, ūdens ir skaidrāks, straume atjaunojas, barības vielas izdalās pakāpeniski. Tas dod labu startu augiem, kukaiņiem un zivju nārstam. Ledus iešana dabīgi atjauno upes. Tā īslaicīgi rada haosu, bet kopumā uzlabo ūdensteces pašattīrīšanos. Ledus gabali norauj aļģu un baktēriju plēves, izkustina dūņas un smalkos nogulumus, attīra akmeņus, koku saknes, krāces. Tas samazina organisko pārslodzi un atbrīvo substrātu jaunai dzīvībai. Ledus iešanas + palu straume šo masu aiznes lejtecē, kur tā izkliedējas vai mineralizējas.
Ledus iešanas laikā strauji pieaug turbulence, ūdens piesātinās ar skābekli. Tas aktivizē aerobās baktērijas un nitrifikāciju uzlabojot ūdens kvalitāti. No nogulumiem, ar palu straumi, tiek atbrīvots un aiznests fosfors un slāpeklis, kas mazina lokālu eitrofikāciju. Pēc ledus iešanas atjaunojas bioplēves – mikroorganismi no jauna kolonizē virsmas, to kopienas ir jaunākas un efektīvākas nodrošinot ūdensteces labāku pašattīrīšanos visa gada garumā. Ledus iešanas un palu īslaicīgas ēnas puses – straujš saduļķojums, īslaicīgs fosfora pīķis, var tikt bojāti jūtīgi bezmugurkaulnieki. Taču ilgtermiņā ieguvums gandrīz vienmēr pārsniedz zaudējumus, īpaši dabiskās, neregulētās upēs. Gaujā ūdensteces aizsalšana, ledus iešana un pali ir ļoti nozīmīgs faktors upes ekosistēmas uzlabojumiem. Upes augštecē (Vidzemes augstienē), kur šauri un straujāki upes posmi, ledus mehāniski ir ļoti aktīvs, kas lieliski attīra ūdensteci. Gultne tiek fiziski noberzta noņemot vecos aļģu un mikroorganismu pārklājumus. NH₄⁺, kas ziemā sakrājies dūņās, ātri nitrificējas vai tiek aizskalots. Šis posms kļūst par skābekļa fabriku lejtecē. Upes vidustece (Strenči – Valmiera – Līgatne) ir kritiskākais pašattīrīšanās posms. Upes smilšainajā gultnē ziemā uzkrātā ar fosfora daļiņām piesātinātā organika, tiek izvilkta un aizskalota neļaujot tam saglabāties vasaras siltumā. Uz tīrās gultnes ātri kolonizējas jaunu aļģu un mikroorganismu pārklājums. Tādējādi Gauja spēj amortizēt slodzi, kas ienāk no pietekām. Lejtece posmā (Sigulda – Murjāņi – Carnikava) galvenais ir nevis attīrīt, bet nepārslogot. Pienākošais fosfors ir vairāk izkliedēts, kas nozīmē mazāku risku aļģu masai un skābekļa kritumiem. Ja bijusi silta ziema un ledus iešana Gaujā bijusi vāja, P un NH₄⁺ ienāk pakāpeniski, bet ilgi. Tas nozīmē paaugstinātu eitrofikācijas risku upei un lielāku slodzi Rīgas līcim.
Lašveidīgajām zivīm (lašiem, taimiņiem, strauta forelēm) ledus iešana Gaujā nozīmē izdzīvošanu + veiksmīgu paaudžu nomaiņu, nevis tikai labākus apstākļus. Labā ledus gadā ledus iešana attīra grants substrātu un smalkās dūņas tiek izskalotas. Starp akmeņiem paliek brīva ūdens cirkulācija. Rezultātā ikriem vairāk skābekļa, mazāks sēnīšu un nosmakšanas risks, augstāks izšķilšanās procents. Kāpuriem pēc ledus iešanas tīrāka grunts, stabila straume, maz toksisku NH₄⁺ mikrokabatu. Tie labāk uzsūc dzeltenuma maisu, ātrāk pāriet uz aktīvu barošanos, mazāka mirstība pirmajās nedēļās. Jaunzivīm (smoltiem) ledus iešanas un palu izraisītā upes pašattīrīšanās, ir vitāli svarīgs faktors to ātrākai augšanai un noturībai pret slimībām. Noārdot veco aļģu un mikroorganismu pārklājumu veidojas jaunas barības kolonijas – kukaiņu kāpuri, zooplanktons, sīkie vēžveidīgie. Šādi labi baroti smolti, ieceļojot jūrā, ātri pārslēdzas uz zivju barību, kas lašveidīgām zivīm nonākot jūrā, īpaši pirmajās dienās un nedēļās, ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, to izdzīvošanai un straujai attīstībai.
Kaut ar taimiņu un lašu makšķerēšanu Gaujā šobrīd nedaudz jāpaciešas, tomēr tiem, kam rūp šo resursu attīstība ilgākā termiņā, ar prieku varam noraudzīties šoziem aizsalušo upi. Ja būs strauja ledus iešana un pali, daba izdarīs savu mājasdarbu, kas dos upei un tās iemītniekiem jaunu sparu un spēkus.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
