Makšķerēšana

GATOR CUP 2021 sacensību atskats0

Elvijs Meisters

eholotes.lv

Šogad 12. jūnijā startēja BDR Osprey un eholotes.lv organizētās attālinātās individuālās spiningošanas sacensības Gator Cup 2021. Sacensībām pieteicās 34 ekipāžas (katra divu cilvēku sastāvā) – bija prieks redzēt vairākus pagājušā gada Eholotes.lv Pike Fight turnīra dalībniekus, kā arī vairākas jaunas ekipāžas, kas bija nolēmušas pamēģināt savu veiksmi šāda formāta pasākumā. Sacensībās bija atļauta tikai viena līdaku ķeršanas metode – spiningošana ar mākslīgo ēsmu. Un ieskaitē tika skaitītas trīs lielākās līdakas, sākot no 60 cm garuma. Noķertais loms tika reģistrēts sekojoši – iesūtot līdaku fotogrāfijas un atlaišanas video kopējā Watsapp grupā, kas padarīja sacensību norisi interesantāku, ļaujot dalībniekiem sekot līdzi rezultātiem un savai atrašanās vietai kopvērtējuma tabulā. Plkst 7 tika dots starts ar organizētāju tradicionālo lēcienu ūdenī, un tiesnešiem sākās gaidīšanas laiks. Parunājot ar dalībniekiem pirms starta, prognozes bija ļoti dažādas. Tā kā pats Babītes ezerā šogad vēl nebiju spiningojis, tad intuīcija teica, ka, lai iekļūtu Top 3, būs nepieciešami 200+ punkti. Pats rīts iesākās daudzsološi, jo jau 43 min pēc starta saņēmām pirmo pieteikumu ar ieskaites zivi. Komanda Babītes Sams – Laura Liepiņa un Mārcis Liepiņš – iesūtīja 61 cm garu līdaku. Plkst. 8.17 LDF Latvia Deaf Fishing Aleksandrs Romanovs un Andrejs Žurakovskis iesūtīja 78 cm garu līdaku. Plkst. 9.13 Jagermeister Fishing team – Māris Krēpausis un Uldis Pauliņš – iesūtīja savu pieteikumu uz sacensību lielāko līdaku jeb Big Fish –  101 cm garu līdaku. Likās, ka maisam gals vaļā un nu tik būs, bet pieteikumi lēnām sāka pierimt un tālāk saņēmām pa vienai divām zivīm stundā. Arī pats devos ūdenī kopā ar Uģi Circeni un Jāni Trekteri pieskatīt sacensību dalībniekus un pie viena arī nedaudz paspiningot. Mēs darbojāmies ar salīdzinoši maziem vobleriem, un par to, kā mums veicās, varēsiet redzēt nākamajā video. Bet, jāsaka godīgi, zivju aktivitāte bija zem katras kritikas. Daudzas tukšās copes, uzsitieni, bakstījieni u.tml., laivā tā arī nevienu zivi neiecēlām. Jau pustrijos pirmās ekipāžas devās uz finišu, un sākām apkopot rezultātus. Taču intriga saglabājās līdz pēdējām minūtēm. Pirmkārt, notika straujas laikapstākļu maiņas – tuvojās spēcīgs lietus un brāzmains vējš, otrkārt, 123 ekipāža Gustavs Plūme un Kristaps Kotāns turpat pie bāzes noķēra 80 cm līdaku. Tajā brīdī deviņas ekipāžas bija ar ieskaites zivīm un Pike Hunters līderpozīcija bija nestabila, jo jebkura no komandām ar kaut vai 60 cm līdaciņu varēja iekļūt Top 3 un pat apsteigt pašreizējos līderus. Taču plēsēju aktivitāte nokritās pavisam un apbalvotas tika:

  1. vieta Pike Hunters – Dāvis Griķis un Cedriks Andris Griķis, kuriem izdevās pierunāt divas ieskaites līdakas – 75 cm un 83 cm, kopā iegūstot 158 punktus. Komanda balvās saņēma divus Gator Elixir spiningus ar testu līdz 150 g un Grundens Transmit Goretex jakas.

  2. vieta Jagermeister Fishing team, Māris Krēpausis un Uldis Pauliņš, ar rezultātu 100 punkti balvās ieguva divus Gator Explorer – 180 g spiningus un Grundens Transmit Goretex jakas.

  3. vieta Solis Augšup, Roberts Zdanovskis un Armands Geriks, ar rezultātu 98 punkti balvās ieguva Grundens Transmit Goretex jakas un Grundens Deviation Ankle Boot zābakus.

Big Fish jeb sacensību lielākās zivs balvu ieguva Māris Krēpausis no komandas Jagermeister Fishing team ar savu 101 cm garo līdaku, balvā saņemot Gator Explorer 350 g spiningu.

Arī šajās sacensībās, tāpat kā iepriekšējos mūsu organizētajos turnīros, norisinājas loterija. Starp visiem dalībniekiem, kuri bija reģistrējušies sacensību finišam un sagaidījuši apbalvošanu, tika izlozēta Jugis Pro litija akumulatora dāvanu karte 700 eur vērtībā. Diemžēl pirmā izlozētā komanda – LFT – un arī otrā 100 jūdzes, nebija sagaidījušas sacensību noslēgumu, tādēļ ar trešo piegājienu tika izlozēta komanda nr. 11. A.A. sastāvā – Andis Meņģis un Artūrs Koluškins, kuri ieguva vērtīgo balvu.

Beidzoties sacensībām, bija patiess prieks par visiem, kas piedalījās, un it īpaši par trīs labākajām komandām, kam šīs vietas bija jāizcīna ļoti sīvā un saspringtā cīņā! Pēc mačiem, parunājot ar citiem dalībniekiem, daudz nācās dzirdēt par sacensību zemmēriem, zaudētām zivīm izvadīšanas laikā, tukšajām copēm un sekotājām, kas lika domāt, ka nedaudz veiksmes varēja arī mainīt godalgoto vietu sastāvu.

Ko par mačiem domāja paši dalībnieki?

Lūk, viņu atskaites:

  1. vieta Pike Hunters, Dāvis Griķis un Cedriks Andris Griķis:

“Eholotes.lv Gator CUP 2021 Babītes ezerā ir beidzies, un ir pagājis laiks, lai pasmadzeņotu un atskatītos uz treniņu procesu un sacensībām. Treniņiem atvēlētas nepilnas divas nedēļas, jo Babītes ezerā Ziemeļu daļas liegums atveras ar pirmo jūniju, tā ka vairāk par pusi ezera ir vēl liegumā.

Domāts, darīts – 2. jūnijā 6.00 esmu Vecupenieku bāzē, lai skatītos, ko ezers nesīs šogad. Neviena mākoņa, divas saules debesīs, austrumu vējš, kurš vairāk ir bezvējš, ūdens krāsa kā purva ezerā, un tam pa virsu bērzu putekšņi. Braucot iekšā, nācās secināt, ka līmenis ir zems un zāles jau zaļo tādā apjomā kā dažkārt jūlijā. Pirmās pieturvietas ir lielo līdaku mājvietas un ātri nes vairākus labus kontaktus un pāris smukas līdakas, vairākas sekotājas 1 m+, kas baksta un neņem, lai arī par bezcopi nevar nosaukt, tomēr laikapstākļi liek sevi manīt, taču, braukājot riņķī un pētot zināmās vietas, tieku pie 109 cm skaistules. Skaidrs, ka līdz sacensībām daudzas no šīm vietām nomētās un līdakas sadurstīs, bet ilgi vienu vietu nepresēju un, kopsummā nobraucot pa ezeru ~14 km, ar dienu gandarīts, un, ja būtu sacensību diena, tad, iespējams, būtu iespaidīgi rezultāti.

Nākamais treniņš, sestdiena. Laivu daudz, laikapstākļi līdzīgi – tikai līmenis vēl zemāks un zāles jau vairāk, kontaktu mazāk, bet šo to sanāk ielasīt, un tieku pie bonusa 41 cm/1,5 kg karūsas. Nobraukāti gandrīz 16 km, deguns jau drusku nolaižas, jo šādā dienā grūti saprast, kas, kur, kā. Jābrauc vēlreiz, un, jau braucot ārā, norezervēju laivu uz trešdienu. Laikapstākļi līdzīgi, un, šķiet, zālēm patīk nepārtrauktā saules staru deva. Diena smaga, bet nepilnās 6 h tieku pie divām smukām līdakām, un bijušais pārinieks un iepriekšējā gada uzvarētājs Modris Skulte, kas šogad arī startē ar dēlu, tiek pie smukas 90+, kur jau biju nomētājis. Skaidrs, ja sacensību dienā būs līdzīgi laikapstākļi, ir jāiet uz pārliecību un jāvaktē līdakas iznāciens, nevis jāmeklē aktīvā zivs. Skaidrs, ka sacensībās nāksies dalīt perspektīvās vietas ar Modri, nerunājot par citiem konkurentiem, un negribētos vienam otru griezt nost.

No šīm treniņu dienām secinājumi bija, ka nebūs viegli, ja laikapstākļi nemainīsies – zemā līmeņa dēļ daudzas vietas nav copējamas. Daudzas labas vietas pilnīgi klusē! Mazos mānekļus līdakas neizvēlas un arī džerku īsti nekāro, lai arī viena 1 m+ līdaka džerkam nāca pakaļ un ar muti ciet bakstīja. Tā nu secinu, ka jāiet uz lielajiem mānekļiem 24–27 cm un dēls lai piesedz ar 18–24 cm.

Vakarā tiek publiskots dalībnieku saraksts – 34 komandas, kuru vidū ir arī spēcīgi sportisti.

Līdz sestdienai tiek pārkrāmētas kastes, uztaisīti jauni stingeri, salodētas vairākas gumijas, mānekļu krāsu izvēle – sākot no pilnīgi melnas, motoreļļa, dzeltenas (arī Gator Dirty Roach) un dabiskās. Sekojot līdzi prognozei, secinu, ka laikapstākļi no 7 līdz 13 būs līdzīgi kā treniņu dienās un no 13 laiks mainīsies un būs lietus. Pieņēmums, ka laika maiņa var atvērt mutes līdakām, līdz ar to pie plāna jāturas līdz beigām. Zinot sevi, ka sacensībās es sāku svaidīties, dažreiz ir risks nolēkt no plāna. Plāns ir paspēt no rīta beigu cēliena dabūt vienu labu zivi un tad cītīgi strādāt līdz ~13, gaidot jaunu iznācienu, aizvērt Top 3 ar trim labām zivīm ar kopējo garumu 250–270. Grūti, bet ne neizpildāmi, fokuss tiek likts uz dažām perspektīvām vietām, regulāri mainot tās pa apli vai atkarīgi no noslodzes.

Tā nu sacensību diena klāt. Ar taisnu skatienu braucu uz sev izvēlēto rīta vietu. Ņemot vērā to, ka virziens ir līdzīgs ar vietu, par kuru mēs ar Modri varētu rīvēties, uzmetu ziņu, ka tur nedodos, līdz ar to Modris var ņemt to vietu.

Sākam spiningot. Lai arī ir jau pavēls un saule zenītā, kuru sedz blāvi mākoņi, ir cerība paņemt vēl aizkavējušos rīta cēliena zivi – bet nekā! Pat ne piesitiena. Sāk nākt pirmās ziņas par lomiem – Liepiņu komanda Babītes Sams (pagājušo gadu Babītes ezerā izcēlās ar prāvu samu) atklāj rezultātu tabulu, pēc laika Māris no Jagermeister iesūta metrīgo. Aizsūtu apsveikumu Whatsapp un pie sevis nodomāju, ka, redz, tomēr ņem, jāturpina strādāt, bet nekā, arī Modris nesūta neko – pie sevis secinu, ka, iespējams, iepriekšējā dienā kāds ir labi nopresējis un citi makšķernieki rīta cēlienā jau ir sabakstījuši – pie sevis ir pārliecība, ka zivs izvēlētajās vietās ir un nekur nav aizgājusi, bet guļ lejā zālēs, un viņa no turienes jādabū ārā.

  1. vieta + Big Fish Jagermeister Fishing team, Māris Krēpausis un Uldis Pauliņš:

Tiklīdz tika izziņotas Gator Cup 2021 sacensības Babītes ezerā, Jagermeister Fishing Team, ilgi nedomājot, nolēma atkal piedalīties. Sacīts, darīts! Aizpildām anketu, iemaksājam dalības maksu un nākamajā dienā zvanām, lai rezervētu laivu. It kā viss laicīgi un neko nekavējam, bet lielo pellu, no kuras lidināt smago artilēriju, mēs gandrīz jau bijām nokavējuši, norezervējām pēdējo. Skaidrs, būs daudz dalībnieku, un šīs Eholotes.lv rīkotās sacensības ir kļuvušas populāras, piesaistot vēl vairāk dalībnieku.

Iepriekšējais gads salīdzinoši grūtos un sarežģītos copes apstākļos mums bija atnesis otro vietu divos no trim posmiem, kā arī kopvērtējumā tika izcīnīta otrā vieta. Visrezultatīvākais no posmiem ne tikai mums, bet kopumā visiem dalībniekiem bija tieši jūnija posms. Tādējādi bijām priecīgi, ka sacensības tiek rīkotas tieši jūnijā, un sākām gatavoties daudz lielu līdaku fotogrāfijām savā laivā, bet, aizskrienot notikumiem nedaudz pa priekšu, vai, kā mēs par šo kļūdījāmies.

Sacensību datums zināms – 12. jūnijs. Saprotot, ka iepriekšējā gada panākumi tika kaldināti treniņos pirms sacensībām, šogad nolemjam pirmos treniņus aizvadīt jau 1. jūnijā, kad Babītes ezers kļūst pieejams makšķerniekiem.

Nemainīgā sastāvā mēs, Māris Krēpausis un Uldis Pauliņš, sēžamies laivā Vecupnieku bāzē un dodamies uz ezeru pirmajā dienā, kad tas tiek atvērts. Izbraucot kanālu, kas ved uz ezeru, mūs sagaida pirmais pārsteigums. Zāles, zāles, vēl vairāk zāles un salīdzinoši maz ūdens. Cīnāmies ar seklumiem, zālēm, vairāk airējam nekā braucam ar motoru, bet tomēr nonākam ezera centrā, kur jau var uzelpot un brīvi vizināties ar elektromotoru. Jau pavisam drīz kļūst skaidrs, ka šī gada jūnijā nebūs tas pats eldorādo, kas bija gadu iepriekš. Izbraucot visas mums zināmās vietas, ar otro piegājienu šur tur atrodam pa kādai zivij. Ne visai aktīvi, bet nu pirmie kontakti ir, tas priecē.

Tajā pašā laikā esam sarīkojuši mazas sacensības ar vēl divām ekipāžām, kuras arī plāno piedalīties Gator Cup 2021. Mēs, lai arī copējam treniņa režīmā, tomēr ļoti gribam uzvarēt arī šinī cīņā.

Dienai ejot uz otru pusi, varam sākt izdarīt pirmos secinājumus. Pirmais – zāles izaugušas brangi, un tur, kur pirms gada varēja brīvi mētāt visu artilēriju, tagad stipri jādomā par mānekļiem, to svaru un animāciju. Otrais – brekšu nārsts ļoti aizkavējies, tas notiek tagad, un apkārt šīm vietām arī koncentrējas līdakas. Šī informācija gan mums īsti neko nevarēja dot, ja runājam par sacensībām pēc 12 dienām. Nārsts būs beidzies, brekši paklīduši, un līdz ar viņiem arī līdakas. Trešais – pamatīgi zaudējam divām citām ekipāžām, kuras izvēlējušās copēt pilnīgi citā ezera pusē. Jautājums tagad ir, vai nākamajos treniņos pastiprināti pētīt to ezera daļu, kur mūsu konkurenti mūs apspēlēja, vai ne.

Pirmais treniņš beidzies, konkurenti atstājuši mūs patālu aiz muguras, esam parādā kasti alus, un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un jau ir pirmās aizdomas, ka sacensībās būs ļoti smaga cope, ar izmisīgu zivs meklēšanu un ne visiem izdosies noķert trīs ieskaites zivis. Arī par mānekļu izvēli skaidrība nav ieviesta. Mums vairāk kontaktu atnesa StrikePro buster jerk, bet, daloties ar informāciju, citi apgalvo, ka lielās gumijas tomēr ir pārākas par citiem mānekļiem. Tā arī, raustot plecus un uzacis, pirmā diena ir pagājusi.

Turpmāk līdz sacensību dienai esam uz ezera vēl četras reizes. Tendences ļoti uzskatāmas. Ar katru reizi zāļu paklājs kļūst lielāks, ūdens mazāk, un atrast zivi kļūst sarežģītāk. Jau otro nedēļu pēc kārtas pūš ziemeļu vējš un no augšas nepārtraukts saules lāzers. Apstākļi demoti-vējoši un psiholoģiski grūti.

Pirmspēdējā treniņu dienā nolemjam paplašināt teritoriju, kas tiek pastiprināti pētīta. Bingo! – atrodam vietu, kur dažādu apstākļu dēļ ūdens ir nedaudz tumšāks, ar mazu duļķi, bet veģetācija tieši tā, ko meklējam. Liels lauks ar ananasiem, kur līdakām slēpties, ar izteiktu robežu, kur tas beidzas un paveras brīvais ūdens, kurā strādāt ar mānekļiem. Arī brīvajā laukā atrodas nedaudz zāļu, kur mēs arī ceram, ka kāds sēž un gaida mūs. Tā arī ir, īsā laikā pāris tukšās copes, nelielā teritorijā gan uz Pigshad junior, gan uz Svartzonker mcruber 21. Tramīgus mūs dara fakts, ka tikai nerezultatīvi kontakti, bet vismaz zinām, ka viņas te ir un ir mūs interesējošā izmērā. Pēc divām dienām sacensības, un varbūt arī labi, ka nedabūja pa zobiem.

Pēdējā treniņu diena. Atkal saule, totāls bezvējš un necope. Sauļojamies, braukājam pa ezeru un apskatām vietas, kur rīt plānots copēt. Nepatīkamu pārsteigumu atrodam mūsu galvenajā vietā. Vakar bija tumšs un duļķains ūdens, bet šodien jau gandrīz kristāltīrs. Mums pagaidām ir tikai plāns A, un nu tas ir kļuvis nedaudz apšaubāms. Tajā pašā laikā redzam, kā pie horizonta sabiezē mākoņi un jūtami sāk mainīties vējš. Ilgi gaidītā laika maiņa ir sākusies. Ir cerība, ka zivs aktivitāte strauji pieaugs un mums būs iespēja identificēt vietas, kur nākamajā dienā viņas meklēt. Taču pavisam drīz jau ļoti tuvu mums uzplaiksnīja zibens, un tad vēl un vēl. Šādā laikā atrasties ezera vidū un vicināt garus grafīta kātus saprotamu iemeslu dēļ būtu bīstami un bezatbildīgi. Tā arī copei īsti nesākoties, braucam ārā, lai gatavotos nākamajai dienai.

Sacensību diena. Ieilgušo ziemeļu vēju šodien pilnībā ir nomainījis dienvidu vējš. Lai arī no rīta atkal spīd saule, ir zināms, ka vēlāk nomāksies un vēja stiprums pieaugs. Tāpat ir diezgan skaidrs, ka dienas otrajā pusē pamatīgi salīsim.

Tā kā piecu treniņu dienu laikā esam tikuši tikai pie plāna A, mums nekādas grūtības nesagādā izlemt, ko tad šodien darīsim. Sagaidījuši klasisko starta signālu (kāds no eholotes.lv komandas ar troksni ielec ūdenī), dodamies uz noskatītajām vietām, cerot, ka pirms divām dienām sastaptās līdakas vēl uzturas tajā pašā teritorijā.

Rekordliels komandu skaits, kas startēja, radīja bažas, ka pēc kanāla, kur sākas sekls sašaurinājums, izveidosies pamatīgs sastrēgums, bet visi draudzīgi un veikli pārvarēja dabas radītos šķēršļus. Arī mēs diezgan veikli tikām līdz ezera centram un devāmies uz savām vietām. Līdz pirmajai vietai 45 min brauciens ar laivu, tas jāņem vērā atgriežoties, jo nokavējot rezultāti tiek anulēti. Pirmā vieta noklusē, un apkārt mums jau ir ļoti daudz konkurentu. Pagaidām esam pa nullēm, bet tad pirmais kontakts. Maza līdaka uzsit pa Svartzonker McRubber gumiju zelta krāsā. Jau par ieradumu kļuvis, ja man ir viens vai divi kontakti ar zivi, Uldis gandrīz visu atlikušo dienu man neļauj mainīt mānekli. Kāpēc mainīt to, kas strādā. Es savukārt neļauju likt lielākos mānekļus, cerot uz 60 cm līdakām, kas varbūt bija kļūda, un uz lielajiem izmēriem būtu bijuši vairāk kontakti.

Redzot ļoti daudz komandu apkārt, nolemjam braukt uz savām primārajām vietām, kuras vēl pirms divām dienām uzrādīja aktivitāti. Ierodoties redzam, ka netālu ir vēl dažas komandas, bet mūsu laukumiņi un niedres ir tukšas. Nostājamies vispirms nedaudz ārpus savas vietas, lai, pa vējam metot, varētu sistemātiskāk izmētāt visu teritoriju. Par patīkamu pārsteigumu kļuva ūdens krāsa. Mazais duļķis ir atpakaļ, un parādās ticība šai vietai. Pagaidām klusums. Sāk ienākt pirmās ieskaites zivis, bet, ņemot vērā dalībnieku skaitu un kopējo meistarības līmeni, sāk apstiprināties prognozes par ļoti lēnu un smagu copi, kurā daudziem būs problēmas ar zivs atrašanu. Mēs paliekam pie savas vietas un nedaudz pārbraucam. Pulkstenis nedaudz pāri deviņiem, turpinām mest, un es, tinot iekšā auklu, nedaudz izklaidīgi novērtēju situāciju apkārt. Kur konkurenti, kāds ūdens apkārt, cik tālu līdz vietai, kur mums bija kontakts ar zivi aizvakar, kad pēkšņi – BOOM! 180 g Gator Explorer kāts ripā. Paņēma kādus 10–15 m no laivas. Labi, ka Uldim māneklis tajā brīdī ir laivā un ir iespēja zibenīgi nomainīt savu kātu pret sačoku. 10 sekunžu laikā zivs jau ir pie laivas, un IR, ir liela! Protams, nevar jau tā vienkārši iesmelt sačokā. Brīdī, kad velku sāncensi pie sačoka uz iesmelšanu, ass pagrieziens, un sačoks paslīd garām. Labi, ka āķi neieķērās, jo tad mēs būtu tuvu katastrofai. Otrais piegājiens, un viss labi. Zivs sačokā, prātīgi tiek atbrīvota no mānekļa un likta uz mērlentes. Tieši metrs. Nosūtām rezultātus, iedodam viens otram pieci un turpinām. Saņemam arī apsveikumus privāti no konkurentiem.

Pamats ir ielikts, tagad tikai jāturpina. Laiks iet, bet rezultāts mums nemainās. Lai arī ar savu metru esam vēl joprojām visiem priekšā, daudzām komandām ir pa līdakai. Jebkurš nākamais signāls, ka iesūtīta ieskaites zivs, var nozīmēt, ka esam nobīdīti uz leju. Vienā brīdī tā arī notiek. Dāvis, kurš mani bija apsveicis ar metru, iesūta otro ieskaites zivi. Dāvis apvienojies vienā komandā ar dēlu Cedriku un nosaukuši sevi par Pike Hunter, kas atbilst patiesībai. Situācija ir strauji mainījusies. Esam otrie, un vairākas komandas, noķerot vienu zivi, var mūs apiet. Kārtējais signāls, ka ienākusi ieskaites zivs. Šoreiz iesūtītājs ir mums draudzīga komanda Solis augšup, un zivs ir liela – 98 cm. Atvieglota nopūta, esam viņiem priekšā par diviem centimetriem.

Sāk celties vējš un pēc neilga brīža arī ļoti spēcīga lietusgāze. Paspējam uzvilkt lietus apģērbu un varam turpināt komfortabli ķert. Šoreiz paldies Grundens zīmolam, kas palīdzēja palikt sausiem. Lietus un vējš palīdz vairākām komandām tikt pie pirmās zivs, bet Pike Hunter vēl joprojām ir vienīgie ar divām zivīm. Mums nepieciešama viena ieskaites zivs, lai pakāptos uz pirmo vietu, un tajā pašā laikā jebkurā brīdī varam noslīdēt strauji uz leju. Lietus un vējš, bet turpinām meklēt. Netālu no mums vējā šūpojas Latvijā labi zināmu sportistu laiva. Viņiem nav ieskaites zivs, kas arī norāda uz sarežģītajiem apstākļiem.

Laiks strauji sāk izsīkt, un netālu no mums laivā tiek iecelta smuka zivs. Nu re, var taču arī te kaut ko noķert, un mēs tikai turpinām. Uldis no mums diviem ir tas prātīgākais un ierosina tomēr laicīgi doties atpakaļ uz bāzi. Ja nu motors apstājas vai pēkšņs pretvējš. Es savukārt atsakos pieņemt faktu, ka nespējam noķert vienu 60 cm līdaku, un turpinu mest, līdz jau trešais modinātājs ziņo, ka drīz vajadzētu tomēr braukt ārā. Pievienojos Ulda viedoklim, ka labāk laicīgi un bez nepatīkamiem piedzīvojumiem, paceļam enkuru un dodamies krastā ar cerību, ka pēdējās minūtēs nekas nemainīsies un paliksim otrie. To, ka nebūsim pirmie, jau esam sagremojuši, lai gan, redzot bāzi un saprotot, ka paspēsim laikā, izdaru vēl dažus metienus, bet nekā.

Lietainākā apbalvošanas ceremonija, kādu atceros. Un draudzīgākais goda pjedestāls, kādu esmu redzējis. Visi esam kopā copējuši un dalījušies ar pieredzi. Prieks, ka esam soli augstāk par komandu Solis Augšup un prieks par Pike Hunter, kuri ieņem pelnīti pirmo vietu. Jägermeister Fishing team atkal otrie un lielākās zivs balvas ieguvēji.

Paldies Eholotes.lv par pasākuma organizēšanu un konkurentiem par aizraujošu sacīksti līdz pēdējai minūtei. Augstākos mērķus šinīs sacensībās vēl neesam sasnieguši, tādējādi uz tikšanos nākamreiz.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.