Beidzoties liegumam, foreļu upēs atsākās to medību sezona jau pavasarī. Tomēr rūdītāki forelisti mēdz sadalīt foreļu ķeršanas sezonu. Pavasarī to cope mēdz atšķirties no vasaras – ūdens vēsāks, dziļāks, forele vairāk izbadējusies. Šajā reizē pastāstīšu savus novērojumus un pieredzi, ķerot foreles vasarā. Vasaras sezonu parasti iesāku ar viendienīšu izlidošanu, tas ir laiks, kurā var izcili novērot zivs klātesamību konkrētā vietā. Upe atdzīvojas! Tiesa, šajā laikā foreles vairāk koncentrējas uz kukaiņu ēšanu nekā salīdzinoši lielo spininga mānekļu ķeršanu. Upes izpēte ir svarīgs posms visā foreļu copes procesā. Gribētos teikt, ka katrā upē ir tukšie posmi, tiesa, šie posmi nebūt nav tukši, mainoties sezonām. Forele kā jebkura zivs mēdz pamigrēt, un secīgi sezonām mainās arī upes posmi, kuros es meklēju mērķa zivi. Foreļu cope ir īstas medības. Galvenokārt ir vienkārši jāgrib un jāpatīk doties elpu aizraujošā ceļā gar diezgan sarežģīti staigājamu upes krastu. Tam gan ir jābūt sagatavotam. Lai upes izpēte, foreļu cope vai jau zināmas vietas brišana būtu veiksmīga, nepieciešams ekipējums. Vispirms gribētos minēt drošības faktu. Dodoties pie dabas, tās skaistums ir ekvivalents tās spēkam. Ar to es aicinātu topošo foreļu copes cienītāju iegādāties brienamo kombinezonu ar jostu! Jostas esamība var izglābt no lielas nelaimes. Personīgi es izmantoju Norfin Pilot Stockingfoot. Jebkurš šāda veida kombinezons ir ērts, regulējams un drošs, jo aprīkots ar jostu. Priekšējā kabata liela un ietilpīga, pietiks vietas mānekļu kastītei. Kā nākamo drošības elementu varētu minēt polarizētas brilles. Tās pasargā no lidojošiem šūpiņiem, spiciem koku zariem, bet, galvenais, ļauj labi saredzēt šķēršļus zem ūdens, lai nenāktos krist, plēst un lauzt inventāru. Brilles ļauj ieraudzīt daudzos foreļu uzbrukumu manevrus. Tālāk pirms došanās ceļā pie foreļu mammām būtu jāsaliek punkti uz “i” attiecībā pret copes ētiku. Tāpat kā medībās, arī copē kopumā ir sava ētika. Kā vienu no būtiskākajiem elementiem gribētos minēt – silikona uztveramo tīkliņu. Forele, kā zināms, ir jutīga zivs, mūsu rokas pieskāriens tai ir gluži kā gludeklis, kā arī, notraucot gļotādu, zivs nav pasargāta no dažādām kaitēm. Zivtiņu uztverot tīkliņā – saslapinām rokas, lai temperatūras starpība būtu pēc iespējas mazāka brīdī, kad zivij pieskarsimies ar rokām, lai tā netiktu traumēta. Tālāk ņemam iepriekš sagatavotās āķa izņemamās knaiblītes, ja tas nepieciešams, un zivtiņu atbrīvojam no āķa.
Par mānekļiem – foreļu copē vasarā der dažādi mānekļi. Kā vobleri, tā silikona mānekļi. Roteri ir mans tabu, savā foreļu copes ikdienā tos nelietoju absolūti nemaz. Manuprāt, traki garlaicīgs māneklis, kaut arī rezultatīvs. Mani favorīti ir vobleri un šūpiņi. Šūpiņu un vobleru klāsts, krāsas un cena ir vesels piedzīvojums. Taču visi trīs izrietošie lieliski satiekas Lucky John klāstā – daudz dažādu gardu mānekļu priekš foreļu copes. No vobleriem izmantoju Basara sērijas voblerus 50–70 milimetru garumā. Īpaši foreles uzrunā viņu pašu krāsojums. Vobleri, kuri imitē foreli, – tādiem ir jābūt katra forelista maciņā. Forele ļoti labprāt izvēlas košus toņus – zaļi, oranži un rozā ir topā, kaut mēdz nostrādāt arī zilās, tumšās (dabiskās) krāsas. Tieši vasarā mani ienesīgākie, rezultatīvākie un mīļākie mānekļi ir šūpiņi. Tā ir lieliska izvēle, vienmēr iespēja atrast ar jau bezatskabargas āķiem vai samainīt tos, lai to spēle ūdenī nemainītos. Šeit varu minēt Lucky John EOS, Ayu un Juna, protams, pastāv daudz dažādu ražotāju un cenu kategoriju. Šūpiņiem arī ir dažādi rakstura lielumi. Svars un tā izmērs, protams, arī krāsa. Manā klāstā vienmēr ir zelts un sudrabs, tie parasti ir mani taustāmie mānekļi, ierodoties upē, lai saprastu – vai forele kā tāda tur vispār ir un atsaucas. Tālāk jau sākas eksperimenti. Divu krāsu šūpiņi, piemēram, zaļš ar oranžu vai zils ar rozā, saprast, kāda krāsa šajā dienā ir cieņā. Izmēru mainu atkarībā no tā, cik liela zivs atsaucas un vai vispār atsaucas uz ko lielāku. Svaru un izmēru izvēlos pēc ūdeņu specifikas, kur dodos. Galvenokārt izmantoju 1,8–2,5 g smagus šūpus. Smagākus gan vasaras ūdeņu līmenī lietot nākas ļoti reti. Jāmin, ka šūpiņi ir jāmaina, jāeksperimentē, lai nenāktos nobrist kilometrus piecus ar vienu vien, tas sevī jāaudzina jau no sākta gala. Mans stūrakmens ir ticība verņakiem un nevarēšana saņemties mainīt biežāk mānekļus. Šūpiņa svaru izvēlos pēc sajūtām – straumes stiprums, bedre vai seklums. Attiecīgi bedrē prasītos smagāku, tāpat kā straumē, lai paspētu izspēlēt un sakacināt foreli! Bedres vienmēr jāizstrādā cītīgi, jo teju vienmēr tajās sēž kāds cīņu biedrs – forele. Jautājums tikai – vai tā izskries uz cīņu. Ar mānekļiem apaug, bet der atcerēties, ka realitātē šajā copes veidā zaudēt mānekļus gadās reti. Zaudēt tos izdodas, ja pieķeras zaļsvārce vai vāja mezgla gadījumā. Iesākumam pietiek ar pieciem šūpiņiem.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Spoles un kāti pilni plaukti, ko gan lai izvēlas? Katram ir savs rokraksts: kādam labāk un ērtāk būs ar īsu kātu, teiksim, 1,6 m, citam ērti būs ar divus metrus garu kātu. Garums, manuprāt, vairāk atkarīgs no rokraksta. Taču akcija gan jāizvēlas atbilstoši mērķim – voblers vai šūps. Akciju vajadzētu izvēlēties starp fast un extra fast. Vienkārša iemesla dēļ. Forele ir spēcīga zivs, lai nenāktos vilties un zaudēt trofeju – ir jāvar zivtiņu savākt! Jāatceras, ka foreļu upēs ir gana daudz paceru, sakņu un citu mūdžu zem ūdens, kuros trofeju var pazaudēt, nespējot to savaldīt. Pats gan ar akciju grēkoju, laikam gribas izbaudīt vairāk foreles spēka un cīņas, šo vasaru pavadu ar Lucky John Basara Micro Jig 7. Kāts vidējas akcijas, jāsaka, ka līdz šim ar zivīm galā ticis godam. Spolei ir sava loma šajā visā, lai forele varētu pārvietoties, lai bremzīte būtu noregulēta atbilstoši. To gan aprakstīt ir grūti, to katram jāmēģina atklāt pašam. Ja spoles bremze būs par ciešu, zivis gluži vienkārši muks prom, un rezultativitāte būs mazāka. Šajā vasarā nolēmu pamēģināt budžeta klasi pielāgot forelei. Spole Salmo Elite Spinetix 8 2500. izmērā. Budžeta klases spole, kura savu darbu pilda godam. Jāpiemin, ka svarīgi ir, lai starp spoli un kātu būtu balanss, pārējais ir un paliek nianses. Pārnesumi, ietilpības, svari un citi lielumi. Vienīgā atkāpe varētu būt tajā, ka labs izmērs būs 2000–2500, mazāk par šiem izmēriem viss būs stipri smalks un prasīs citu uzmanību. Auklu personīgi izmantoju pīto, bet pilnīgi mierīgi var izmantot monofilo, foreles copi palaist garām ir nereāli. Monofilā aukla ļauj nelietot fluorokarbona pavadu. Visā visumā monofilā aukla būs ērtāka un mazāk dārga, turklāt pītā aukla pārāk ilgi abrazīvo vidi nespēj izturēt un tā ir jāmaina gana bieži.
Ekipējums gatavs! Jāmeklē upe. Upi parasti neviens ar pirkstu kartē nebakstīs, jo tā ir liela vilšanās, aizbraucot redzēt svaigas pēdas upes krastā. Bet upi atrast nav grūti. Internets! Jāmeklē upe, kura interesē. Būtisks būs upes kritums, un, jo lielāks kritums, jo lielāka iespēja upē uziet foreli. Es cenšos izvēlēties posmus, kuri tek cauri mežam, lielāks potenciāls, skaistāka daba un interesantāk kopumā. Būtiska ir ūdens krāsa, svarīgi, lai nav kafija ar pienu, kura pēc straujajiem vasaras lietiem mēdz parādīties visai ātri. Dažreiz upes var būt vien pāris kilometru attālumā viena no otras, bet ūdens stāvoklis var krasi atšķirties. Bradāt var gan pa, gan pret straumi. Es teju vienmēr izvēlos brist pret straumi – forele neredz bradājot pacelto gultni, un ir lielāka iespēja pieiet forelei, to neizbiedējot. Reizēm potenciālajai vietai jāpieiet no krasta maziem solīšiem, jo ne vienmēr vieta ļauj sevi izstrādāt, brienot pa upi. Vasarā gan, krastiem aizaugot, vieglāka brišana ir tieši pa ūdeni, bet lielo foreļu vietas jāizstrādā tā, lai varētu pieiet un darboties iespējami klusi. Foreles parasti mīt dažādos slēpņos – pacerēs, bedrēs, kritušu koku tuvumā, akmens aizsegā. Taču reizēm forele var stāvēt straumītē. Vienmēr brienot ir taktiski jādomā par to, kur izdarīt metienu. Vienmēr cenšos trāpīt uzreiz potenciālajā vietā, lai forele netiktu izbiedēta. Spēja nogādāt mānekli tur, kur esi izdomājis, ir kritiski svarīga. Dažreiz foreles cope seko teju pēc tam, kad māneklis saskaras ar ūdeni. Metienus foreļu copē saucu par šāvieniem. Pāri galvai man nepatīk mest – koki, šķēršļi –, vienkārši patīk šaut mānekli. Tas notiek visai elementāri. Mānekli iespriego aiz āķa pirkstos un burtiski šauj, notēmējot uz izvēlēto vietu. Reizēm jāšauj ir vardītē, lai trāpītu zem kāda koka vai pacerē. Foreļu cope nebūt nav pati dārgākā vai sarežģītākā no makšķerēšanas veidiem, taču viena no skaistākajām gan! Latvijā ir gana daudz foreļupju un iespēju tikt pie savas pirmās trofejas! Nekautrējies, dodies pie dabas, gandrīz garantēti, ka vasara ir īstais laiks, lai iesāktu savu ceļu foreļu copē, jo šis būs lomiem bagātākais laiks, tiesa, trofejām ir citi laiki, bet varbūtība par trofeju vasarā nav izslēgta. Vasaras periodā foreles ir izkaisītas upes posmos, tik strikti nepieturas bedrēm vai nārsta vietām. Būtiski atcerēties, iesākot savu foreļu copi, – lomā paturēt atļauts vienu strauta foreli, sākot no 35 centimetriem. Tāpat būtiski atcerēties liegumu – aizliegts paturēt lomā strauta foreli no 1. septembra līdz 30. novembrim. Ceru, ka gudrības bagāža un iedvesma ir iegūta, lai dotos savā piedzīvojumā foreļu copē! Lai viss izdodas! Ne asakas!
10 eiro kāts vs 1000 eiro kāts – kurš noķēra vairāk? Streetfishinga duelis Rīgā
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
