Pēc vairākiem gadiem ziema Gulbenes novadā atkal ir kļuvusi tipiska — ir gan sals, gan sniegs. Tas rada satraukumu makšķerniekiem un privāto dīķu saimniekiem. Zivju bojāeja skābekļa trūkuma dēļ, tuvojoties pavasarim, Latvijā nav nekas neparasts, taču reāli pasākumi tās novēršanai lielākoties iespējami tikai atsevišķu entuziastu līmenī. Par kopējo situāciju laikrakstam Dzirkstele stāstīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta vadītāja Evija Šmite. Viņa skaidro, ka ezerus Latvijā apsaimnieko gan pašvaldības, gan privātie, turklāt aktīvāki parasti ir privātie saimnieki. Kā pozitīvu piemēru viņa min Ruckas ezeru Cēsu novadā, kur jau kopš rudens darbojas aeratori. Privātajiem īpašniekiem ir svarīgi uzturēt zivju populāciju, jo daudzviet notiek licencētā makšķerēšana un ar Zivju fonda atbalstu regulāri tiek papildināti zivju krājumi. Savukārt par līdzīgām iniciatīvām pašvaldību apsaimniekotajos ezeros informācijas neesot. Tomēr, viņasprāt, tur, kur pašvaldību ezeros ir licencētā makšķerēšana, daļu no iekasētās naudas varētu izmantot aerācijas sistēmu ierīkošanai. Šādi pasākumi ir salīdzinoši dārgi, un nereti praktiski tiek darīts vien tas, ka izcērt āliņģus. Zivju slāpšana ziemas beigās ir dabisks process, kas notiek arī šogad — nesen saņemta informācija, ka Alūksnes novada Mārkalnes un Jaunlaicenes pagastu divos ezeros jau konstatēti šādi gadījumi. Lielākais riska faktors ir bieza, sablīvēta sniega kārta, bet, laikam kļūstot siltākam, sākas procesi, kas vēl vairāk samazina skābekļa daudzumu ūdenī. Visu rakstu lasi medijā Dzirkstele.lv.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
