Domāju, nekļūdīšos, ja teikšu, ka vairākums mūsdienu prasmīgo fīdermakšķernieku, spiningotāju, velcētāju un pat mušiņmakšķernieku savas copmaņa gaitas iesāka tieši ar pludiņmakšķeri rokās. Tomēr ne katrs pludiņmakšķerēšanas inventārs ir piemērots, lai efektīvi apgūtu copes mākslas pamatus. Galu galā, ir vairāki pludiņmakšķerēšanas inventāra veidi, kas atšķiras ar to lietošanas apstākļiem.
Četri galvenie pludiņmakšķerēšanas inventāra veidi
Pirmais veids ir teleskopiskā bezgredzenu makšķere. Pie šī kāta tievākās daļas piesien sistēmiņu, kas sastāv no pludiņa, atsvariņa un āķīša. Šīs sistēmas kopējais garums ir līdzīgs ar makšķeres garumu, plus 15–20 cm. Šī ir universāla makšķere, jo piemērota visu veidu ūdenstilpēm.
Otrais veids ir daudzposmu saliekamā makšķere, kurā tiek izmantota īsa, vertikāli karājoša, bet fiksēta sistēma, makšķerēšana (gan upēs, gan ezeros) notiek gandrīz zem makšķeres gala. Šī tipa makšķerēm ir 9–18 metrus gari kāti. Darbojoties ar šiem kātiem, problēmas var būt atrast piemērotus apstākļus to novietošanai krastā. Pats kāts un viss pārējais aprīkojums ir tik dārgs, ka iesācējs vairākkārt padomās, vai viņš patiesi vēlas šādu makšķerēšanas inventāru. Šis aprīkojums ir paredzēts profesionāļiem.
Trešais veids ir bolognēzes tipa sistēma: gara teleskopiska makšķere ar gredzeniem un spoli. Visbiežāk tiek izmantota makšķerēšanai upes straumē ar auklai piestiprinātu pludiņu.
Un, visbeidzot, ceturtais kātu veids, tā sauktais match kāts, parasti divu vai trīs posmu kāti, ar gredzeniem un bezinerces spoli. Tas paredzēts makšķerēšanai ezerā ar tālu metienu, izmantojot slīdošo pludiņu.
Neizbēgamas ir pirmās un arī nākamās neveiksmes, dažkārt tās var iesācēju pilnībā atbaidīt no makšķerēšanas. Baidīties nevajag, pat pieredzējušiem copmaņiem gadās neveiksmes.
Pludiņmakšķerēšanas pamata aprīkojums
Iesācēja pludiņmakšķernieka galvenais instruments noteikti būs bezgredzenu makšķere (tautā to sauc arī par mahu, kas aizgūts un saīsināts no krievu valodas vārda Маховая удочка). Jau pieredzējušāku copmaņu inventārā ir vairākas dažāda garuma makšķeres, lai makšķerniekam būtu iespēja copēt vairākās robežās jeb zonās. Iesācējam makšķerniekam vēlamais komplekts ir šāds: īsās makšķeres no 3 līdz 4 metriem, pavisam maziem makšķerniekiem – 2 un 3 metri. Jau gūstot iemaņas un pirmo lomu, makšķernieki pagarina savu inventāru ar viena metra soli. Ko tieši un kādā secībā pirkt atkarīgs no konkrētiem makšķerēšanas apstākļiem un, protams, no maciņa biezuma. Vislabāk makšķerniekam pašam saprast savus mērķus, domāju, bērnam labāk būtu ar 3 metriem, bet jau lielākam cilvēkam, iespējams, sākot ar 4 vai pat 5 m garu kātiņu. Zinu dažus jaunos makšķerniekus, kas iegādājas trīs un septiņus metrus garus modeļus, turklāt garajam kātam ir iespēja noņemt vairākus posmus un lietot sev nepieciešamo. Šādi izvēloties, makšķernieks iegūst vairāk vai mazāk dažādām ķeršanas distancēm atbilstošu aprīkojumu. Paies pavisam īss brīdis, un radīsies vēlme pilnveidot savu iesācēja komplektu. Iesācējiem svarīgi zināt, ka pastāv noteikti apstākļi, kas nosaka, kur tieši copēšana ar bezgredzenu makšķeri būs visefektīvākā. Maksimālo makšķerēšanas dziļumu nosaka šādi: copes vietā no makšķeres un auklas garuma summas atņem aptuveni 20–30 cm. Bezgredzenu makšķeres, kuru garums ir no 3 līdz 5 metriem, ideāli piemērotas copēšanai tieši piekrastes zonā, aptuveni 4 līdz 8 metru attālumā, kur sastopamas dažādas neliela izmēra zivis. Pieredzējuši copmaņi šādas makšķeres sauc arī par ēsmas zivtiņu makšķerēm. Tās ērti lietojamas ķeršanai no laivas, īpaši, ja copējamā vieta ir aizaugusi. Vēlāk, kad jau būs radusies kāda pieredze, komplektā parādīsies 7 un 9 metrus gari kāti, ar kuriem lieliski varēs darboties 11–13 metru attālumā no krasta. Kvalitatīvi kāti ir diezgan viegli (vidējas kvalitātes oglekļa šķiedras modeļi sver 250–350 gramus), kas taupa makšķernieka spēkus visas copes laikā. Šīs makšķeres var viegli tikt galā pat ar divu līdz trīs kilogramu zivīm, protams, izceļot zivis no ūdens ar uztveramā tīkliņa palīdzību. Kā jebkurā makšķerēšanas paveidā, arī bezgredzenu makšķerēšanas piederumu komplektā ietilpst tā sauktie palīgmateriāli. Tie ir aukla, atsvari, āķi un pludiņi. Šie palīgmateriāli var kalpot ilgu laiku. Tāpēc ir ieteicams atjaunināt savus piederumus katras pludiņmakšķerēšanas sezonas sākumā un pārbaudīt āķu stāvokli pirms katras sezonas, nereti pat pirms izbrauciena. Makšķerniekam jāatjauno zudušais (norautais) inventārs, iespējams, nekvalitatīva āķa dēļ norāvusies lielākā zivs. Iesācēji visbiežāk izmanto pamatauklu, kuras diametrs svārstās no 0,15 līdz 0,20 mm. Kā zināms, pavadiņas diametram jābūt par 0,01–0,02 mm tievākam nekā pamatauklas diametram. Runājot par pavadiņas garumu, attālumam starp pamatauklu un āķi jābūt vismaz pusmetram. Katram makšķerniekam pavadiņas diametrs jāizvēlas pēc situācijas un, ko tur slēpt, arī savām spējām. Atvariņus var uzskatīt par vienreiz lietojamiem, ja tiem ir spraugas, kad pēc vairāku reižu uzstādīšanas un noņemšanas, pēc vairākkārtīgas to saspiešanas un atlaišanas cikliem mazā atsvariņa lodītes saķere ar auklu kļūst arvien vaļīgāka un var sākt slīdēt pa auklu vai vienkārši metiena brīdī aizlidot. Vēlams makšķerniekam iegādāties svariņu komplektu ar dažāda izmēra atsvariņiem, kur mazākais būtu zem 0,5 g, bet jau nākamajā kastītes nodalījumā cits svars. Vēl viena iespēja, ja tiek izmantoti slīdošie vai olīvas formas atsvariņi. Tie ir atsvari ar caurumu pa vidu, kas tiek uzvērti uz auklas. Šī atsvara lielākais mīnuss ir tāds, ka tas, par spīti nelielajiem gramiem, ir liels un grimst ātri. Labāk tomēr izvēlēties atsvaru skrošu komplektu un vēlamo pludiņa celtspēju savākt no skrotīm. Darbojoties ar bezgredzenu makšķeri, jāizvēlas viegli un tievi āķīši, jo populārākās ēsmas, darbojoties ar bezgredzenu makšķeri, ir odu un mušu kāpuri. Orientējoši makšķerniekam vajadzētu izvēlēties āķus, kuru izmēri būtu 10–14, iespējams, būs arī situācijas, kad nepieciešams lielāks vai, gluži pretēji, mazāka izmēra āķītis. Runājot par pludiņiem, makšķernieka arsenālā jābūt vairākiem dažādas formas un celtspējas pludiņu modeļiem. Tas ļauj konkrētās situācijās izmantot visefektīvākās sistēmas, nevis aprobežoties ar to, kas ir pieejams.
Iegādājušies pirmo bezgredzenu makšķeri un pašu minimālāko aprīkojumu, aplūkosim tikpat svarīgu jautājumu: kur vislabāk būtu mācīties makšķerēšanas pamatus. Ir skaidrs, ka no psiholoģiskā viedokļa mācīšanās process necieš ļaužu pūļus, necieš daudzus skolotājus, tāpēc centieties izvairīties no ūdenstilpēm, kuras ir ļoti populāras. Vislabāk būtu izvēlēties krātuvi ar mierīgu ūdeni, kas nozīmē, ka jāmeklē kāds ezers vai klusas un nelielas upes līcītis, bet vēl labāk – dīķis. Ideālā gadījumā piekrastes zonai jābūt brīvai no blīviem krūmiem vai saaugušiem kokiem, pretējā gadījumā, augi neļaus apgūt metiena tehniku. Patiesībā labi būtu, ja ūdens veģetācijas un citu zemūdens ķērāju būtu pēc iespējas mazāk, nespēsiet āķus iegādāties, daudz paliks zem un virs ūdens ķērājos. Bet pats galvenais, atcerieties, ka sākotnējā posmā nevajadzētu mēģināt noķert pēc iespējas vairāk un lielākas zivis, jo mūsu mērķis ir apgūt pareizu aprīkojuma lietošanu un dažādas metiena tehnikas. Apgūstiet pareizu makšķeres turēšanu metiena laikā, bet pēc tam sistēmas izvilkšanu ar un bez zivs! Mēģiniet noteikt makšķerēšanas vietas dziļumu! Iemācieties salikt makšķerēšanas apstākļiem atbilstošu inventāru, ņemot vērā daudzās copes nianses! Jaunajam makšķerniekam jācenšas izprast daudzus citus makšķerēšanas pamatus un knifus, bet, kad visu to apgūsiet praksē, lomi būs, tie nekur nepaliks. Būtu jauki, ja kāds zinošs cilvēks palīdzētu makšķerēšanas mācībās. Taču bezgredzenu makšķeres skaistums slēpjas tajā, ka to nav grūti apgūt.
Noķert vienu zivi un uzvarēt! Atskats uz SALMO Ledus līgas otro posmu Alauksta ezerā
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
