Zemkopības ministrs Armands Krauze pauž bažas par nesamērīgajiem jaunu zvejas liegumu plāniem, ko jūrā gatavojas ieviest Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas sadarbībā ar vairākām zinātniskajām institūcijām un ekspertiem īsteno LIFE programmas projektu Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas pēc tam veidos pamatu jaunu noteikumu izstrādei īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) plānam. DAP, balstoties uz projekta gaitā iegūto informāciju, rosina būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē. Tādējādi ļoti negatīvi tiks ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir vitāli svarīgs un izdzīvošanai būtisks rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu. ĪADT plānam paredzētie zvejas ierobežojumi, kādus to piedāvā projekta īstenotāji, negatīvi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku kopumā, jo zivju apstrāde ieņem būtisku vietu Latvijas pārtikas rūpniecībā – 2024. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 23% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Armands Krauze: “Piekrastē plānotie jaunie liegumi raisa pamatotas bažas. Kā zemkopības ministrs uzsveru: aizsargāt dabu ir svarīgi, taču lēmumiem ir jābūt datos balstītiem un ar nopietnu ietekmes izvērtējumu uz tautsaimniecību. Tie nedrīkst nepamatoti ierobežot piekrastes zvejniekus un piekrastes cilvēku ikdienu. Piekrastes zvejnieki jau šodien strādā maksimāli videi draudzīgi, ievērojot dažādus stingrus nosacījumus un laika apstākļu radītos ierobežojumus. Zvejā tiek aktīvi ieviesti selektīvāki zvejas rīki, kas pasargā no nevēlamas saudzējamo zivju un citu ūdens dzīvnieku piezvejas. Tāpēc ikvienam jaunam ierobežojumam, ko vēlamies papildus radīt Latvijā, jābūt pilnīgi neapšaubāmam un ar tik lielu ieguvumu, kas vairākkārt atsvērtu zaudējumus, kas tiktu nodarīti šim ļoti jutīgajam maza apjoma zvejas segmentam ar ļoti zemu vides ietekmi. Piekrastes kopienas ir daļa no mūsu kultūras un ekonomikas – tās ir jāuzklausa un tiešā veidā jāiesaista lēmumu pieņemšanā.” Zemkopības ministrs norāda, ka Latvijā daudz vairāk vajadzētu iestāties par dažādu interešu līdzsvarotiem risinājumiem. Latvijas sabiedrības interesēs ir ne tikai tīrāka jūra ar saglabātām dabas vērtībām, bet arī apdzīvoti lauku apvidi, sociālekonomiskā rosība tajos un stipra piekrastes zvejniecība.
“Piekrastes zvejnieki nav problēma — viņi ir tie, kas pirmie pamana pārmaiņas jūrā un mums ziņo par tām. Mēs nedrīkstam sodīt ļaudis, kuri vislabāk saprot norises jūrā. Nedrīkstam sodīt to nozari, kas ir ieinteresēta jūras dzīvotspējā un zivju resursu bagātībā. Tomēr pēdējā laikā tiek runāts par jauniem plašiem liegumiem jūras piekrastē, ko bez pietiekama pamatojuma un ietekmes seku izvērtējuma vēlas ieviest Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta rezultātā. Tai pat laikā necenšamies cīnīties ar jūras piesārņojuma un vides pārmaiņu īstajiem cēloņiem, kas varētu būt patiesais iemesls bioloģiskās daudzveidības sarukumam. Liegumi paši par sevi neatjauno jūras ekosistēmu, neaptur aļģu masveida augšanu un neuzlabo zivju nārsta apstākļus. Ja nespēsim samazināt vides stāvokļa pasliktināšanos un piesārņojumu, ko jūrā ienes notekūdeņi un ar to saistīto eitrofikācijas procesu, tad pat ar visstingrākajiem liegumiem zivis un cita ūdens iemītnieku daudzveidība pazudīs, jo to dzīves vide kļūs tiem arvien nepiemērotāka. Nepamatoti liegumi tikai novērš uzmanību no patiesā risinājuma — jūras piesārņojuma un vides pārmaiņu mazināšanas,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze. Tīru jūru un bagātus lomus nākamajām paaudzēm nodrošināt iespējams, īstenojot līdzsvarotu pieeju, aizsargājot dabu, atbalstot zvejniekus un vietējo kopienu ekonomiku, kā arī meklējot un novērošot piesārņojuma un vides pārmaiņu cēloņus tur, kur tie rodas. Zemkopības ministrs Armands Krauze aicina zvejniekus un piekrastes iedzīvotājus aktīvi piedalīties DAP sabiedriskajās apspriedēs un paust savu viedokli, jo tas var ietekmēt piekrastes teritoriju attīstību un nākotni. Nākamās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks š.g. 16. decembrī plkst. 13:00 Kolkas Lībiešu saieta namā (Pastnieki, Kolka, Kolkas pagasts, Talsu novads) un 17. decembrī plkst.10 Gaviezes kultūras namā (Ritmi, Gaviezes pagasts, Dienvidkurzemes novads).
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
